Tag: சுத்தாத்வைத_சைவசித்தாந்தம்

  • Siddhānta Śaiva Viṇā-Viṭai : Sthala, Tīrtha, and Mūrti as Vessels of Grace

    Siddhānta Śaiva Viṇā-Viṭai : Sthala, Tīrtha, and Mūrti as Vessels of Grace


    TaHiEnFrEs

    அறிவில்லாத உயிர்களுக்கும் அருளும் இறைக்கருணை

    விபூதி ருத்திராக்ஷம் தரித்துக்கொள்ளவும் சிவதரிசனம் சிவார்ச்சனை செய்யவும் விவேகமில்லாத மிருகமுதலான செந்துக்களுக்குச் சிவபுண்ணியம் எவ்வாறு சித்திக்கும்?

    பரமேசுவரன் அநாதி கேவலத்திற்கிடந்த ஆன்மாக்களை அநாதி சிருஷ்டிசெய்கிற காலத்திலே தான் தலமாகவும் தீர்த்தமாகவும் மூர்த்தியாகவும் திருமேனி கொண்டெழுந்தருளிச் சிவத்தலங்களிலே புழு முதலானவை சனித்தாலும் நசித்தாலும் சிவபுண்ணியம் உண்டாகவும் தீர்த்தத்திலே மீன் முதலானவை சனித்தாலும் வசித்தாலும் நசித்தாலும், நாற்கால் மிருகங்கள் மனிதர் முதலானவர்கள் பக்ஷிகள் முதலானவைகள் தீர்த்தத்தைக் குடித்தாலும் திவலைகள் தெறிக்கப்பட்டாலும் சிவபுண்ணிய முண்டாகவும் அருளினார்.

    மறு பிறவியில் சிவலிங்கப் பெருமானுக்குச் செய்யும் அபிஷேகம் அருச்சனை நிவேதனம் முதலானவைகளுக்குரிய விருக்ஷ சாதிகளாகவும் நெல் முதலிய பயிர்களாகவும் பசு முதலாகிய மிருக சாதிகளாகவும் சனிப்பித்துச் சிவபுண்ணிய முண்டாக்குவார்.

    திருக்கயிலாய பரம்பரைத் தருமை ஆதீன வெளியீடான சித்தாந்த சைவ வினாவிடை(1953) என்னும் நூலில் இருந்து.

    ஆசிரியர் : திருஞானசம்பந்தசாமி பிள்ளை.


    English IAST Transliteration

    Vipūti rutirākṣam tarittukkoḷḷavum civataricaṇam civārccaṇai ceyyavum vivēkamillāta mirukamutalāṇa centukkaḷukkuc civapuṇṇiyam evvāṟu cittikkum?

    Paramēcuvaraṇ aṇāti kēvalattiṟkiṭanta āṇmākkaḷai aṇāti ciruṣṭiceykiṟa kālattilē tāṇ talamākavum tīrttamākavum mūrttiyākavum tirumēṇi koṇṭeḻuntaruliccivattalaṅkaḷilē puḻu mutalāṇavai caṇittālum nacittālum civapuṇṇiyamuṇṭākavum tīrttattilē mīṇ mutalāṇavai caṇittālum vacittālum nacittālum, nāṟkāl mirukaṅkaḷ maṇitar mutalāṇavarkaḷ pakṣikaḷ mutalāṇavaikaḷ tīrttattaik kuṭittālum tivalaikaḷ teṟikkappaṭṭālum civapuṇṇiyam uṇṭākavum aruḷiṇār.

    Maṟu piṟaviyil Civaliaṅka-perumāṇukkuccheyyum apiṣēkam aruccaṇai nivētaṇam mutalāṇavaikaḷukkuriya virkṣa cātikaḷākavum nel mutaliya payirkaḷākavum pacu mutalākiya miruka cātikaḷākavum caṇippittuc civapuṇṇiyamuṇṭākkuvār.

    Tirukkayilāya parampirait tarumai ātīṇa veḷiyīṭāṇa cittānta caiva viṇāviṭai (1953) eṇṇum nūlil iruntu.

    Āciriyar: Tiruñāṇacampantacāmi piḷḷai.


    அகராதி

    • சிவபுண்ணியம் (Civapuṇṇiyam): சிவபெருமானின் அருளைப் பெறுவதற்குரிய நற்செயல்களால் விளையும் புண்ணியம்.
    • கேவலம் (Kēvalam): ஆன்மா ஆணவ மலத்தோடு மட்டும் பொருந்தி அறிவற்றுக் கிடக்கும் நிலை.
    • சிருஷ்டி (Ciruṣṭi): ஆன்மாக்களின் மலநீக்கத்திற்காக இறைவன் உலகைப் படைக்கும் தொழில்.
    • தலம் (Talam): இறைவன் திருமேனி கொண்டு எழுந்தருளியிருக்கும் புனிதமான பூமி.
    • தீர்த்தம் (Tīrttam): வினைகளை நீக்கும் புனிதமான நீர்நிலைகள்.
    • மூர்த்தி (Mūrtti): அருவுருவமாகவும் உருவமாகவும் விளங்கும் இறைவனின் திருவுருவம்.
    • அருச்சனை (Aruccaṇai): மலர்களைத் தூவி இறைவனைப் போற்றும் வழிபாடு.
    • விவேகம் (Vivēkam): நன்மையையும் தீமையையும் பிரித்தறியும் அறிவுத்திறன்.

    विवेकहीन जीवों पर ईश्वरीय अनुग्रह

    विभूति और रुद्राक्ष धारण करने तथा शिव-दर्शन और शिवार्ञ्चना करने का विवेक न रखने वाले पशु आदि जीवों को शिव-पुण्य किस प्रकार सिद्ध होगा?

    परमेश्वर ने अनादि केवल (Kēvalam) अवस्था में पड़ी आत्माओं के अनादि सृष्टि (Ciruṣṭi) के समय स्वयं को थल (Talam), तीर्थ (Tīrttam) और मूर्ति (Mūrtti) के रूप में दिव्य शरीर धारण कर प्रकट होकर यह कृपा की, कि शिव-क्षेत्रों में यदि कीड़े-मकौड़े आदि जन्म लें या मृत्यु को प्राप्त हों तो उन्हें शिव-पुण्य (Civapuṇṇiyam) प्राप्त हो; तीर्थों में मछलियाँ आदि जन्म लें, वास करें या नष्ट हों, तथा चौपाया जानवर, मनुष्य आदि और पक्षी आदि उस तीर्थ का जल पिएं या उन पर जल की बूंदें भी पड़ें, तो उन्हें शिव-पुण्य प्राप्त हो।

    अगले जन्म में शिवलिङ्ग-परमेश्वर के लिए किए जाने वाले अभिषेकअर्चननिवेदन आदि के लिए उपयुक्त वृक्ष श्रेणियों के रूप में, धान आदि फसलों के रूप में और गाय जैसे पशु श्रेणियों के रूप में जन्म देकर शिव-पुण्य उत्पन्न करेंगे।

    तोरुक्कयिलाय परम्परै तरुमै आटीनम के प्रकाशन “सिद्धान्त शैव विना-वि़डै” (1953) नामक पुस्तक से।

    लेखक: तिरुज्ञानसम्बन्धस्वामी पिळ्ळै।


    शब्दावली

    • शैव-पुण्य (Civapuṇṇiyam): भगवान शिव की सेवा के माध्यम से संचित दिव्य पुण्य।
    • केवल (Kēvalam): आत्मा की वह अवस्था जिसमें वह केवल अज्ञान (आणव-मल) से बद्ध होती है।
    • सृष्टि (Ciruṣṭi): आत्माओं की मुक्ति के लिए की जाने वाली ईश्वरीय रचना।
    • थल/क्षेत्र (Talam): वह पवित्र स्थान या मंदिर जहाँ ईश्वर निवास करते हैं।
    • तीर्थ (Tīrttam): पवित्र जलाशय जो पापों का नाश करते हैं।
    • मूर्ति (Mūrtti): भगवान का दिव्य विग्रह या रूप।
    • अर्चना (Aruccaṇai): पुष्प अर्पण और नाम जप के साथ की जाने वाली पूजा।
    • विवेक (Vivēkam): सही और गलत के बीच अंतर करने वाली बुद्धि।

    The Descent of Grace Upon the Intellect-less

    How will Civapuṇṇiyam be attained by animals and other creatures that lack the intellect (Vivēkam) to wear Vibhūti and Rudrākṣa and to perform Shiva-darśana and Civārccaṇai?

    At the time of performing the primordial Ciruṣṭi (Creation) for the souls lying in beginningless Kēvalam, Paramēśvara, manifesting His divine form as the Talam (Sacred Place), Tīrttam (Sacred Water), and Mūrtti (Sacred Icon) in Shiva-sites, ordained that even if worms and such are born or perish, Civapuṇṇiyam is attained; and in the Tīrttam, even if fish and such are born, reside, or perish, and if four-legged animals, humans, and such, and birds and such drink the water or if droplets are splashed upon them, Civapuṇṇiyam is attained.

    In the next birth, by causing them to be born as the Virkṣa (tree) species, crops like paddy, and animal species such as the Pacu (cow) suitable for the ApiṣēkamAruccaṇaiNivētaṇam, and such performed for Lord Shivalinga, He will generate Civapuṇṇiyam.

    From the book “Siddhānta Śaiva Viṇā-Viṭai” (1953), a publication of the Tirukkayilāya Paramparai Tarumai Adheenam.

    Author: Thiru-gnanasambanda-swami Pillai.


    Glossary

    • Civapuṇṇiyam: Divine merit accumulated through service to Lord Shiva.
    • Kēvalam: The state of the soul bound only by āṇava-malam, devoid of knowledge and activity.
    • Ciruṣṭi: The divine act of creation intended for the liberation of souls.
    • Talam: Sacred space/temple grounds where the Lord resides.
    • Tīrttam: Sacred water bodies that purify the soul’s sins.
    • Mūrtti: The divine form or icon of the Lord.
    • Aruccaṇai: Ritual worship involving the offering of flowers and chanting of names.
    • Vivēkam: Discriminating intellect or wisdom to distinguish right from wrong.

    La descente de la Grâce sur les êtres sans intellect

    Comment le Civapuṇṇiyam sera-t-il atteint par les animaux et autres créatures qui manquent d’intellect (Vivēkam) pour porter le Vibhūti et le Rudrākṣa et pour accomplir le Shiva-darśana et la Civārccaṇai ?

    Au moment d’accomplir la Ciruṣṭi (Création) primordiale pour les âmes gisant dans le Kēvalam sans commencement, Paramēśvara, manifestant Sa forme divine en tant que Talam (Lieu sacré), Tīrttam (Eau sacrée) et Mūrtti (Icône sacrée) dans les sites shivaïtes, a ordonné que même si des vers et autres naissent ou périssent, le Civapuṇṇiyam soit atteint ; et dans le Tīrttam, même si des poissons et autres naissent, résident ou périssent, et si des animaux à quatre pattes, des humains et autres, et des oiseaux et autres boivent l’eau ou si des gouttelettes sont projetées sur eux, le Civapuṇṇiyamsoit atteint.

    Lors de la naissance suivante, en les faisant naître sous forme d’espèces de Virkṣa (arbres), de cultures comme le paddy, et d’espèces animales telles que la Pacu (vache) appropriées pour l’Apiṣēkam, l’Aruccaṇai, le Nivētaṇam, et autres accomplis pour le Seigneur Shivalinga, Il générera le Civapuṇṇiyam.

    Tiré du livre “Siddhānta Śaiva Viṇā-Viṭai” (1953), une publication du Tirukkayilāya Paramparai Tarumai Adheenam.

    Auteur : Thiru-gnanasambanda-swami Pillai.


    Glossaire

    • Civapuṇṇiyam : Mérite divin accumulé par le service envers le Seigneur Shiva.
    • Kēvalam : L’état de l’âme liée uniquement par l’impureté originelle, privée de connaissance.
    • Ciruṣṭi : L’acte divin de création destiné à la libération des âmes.
    • Talam : Espace sacré ou enceinte de temple où réside le Seigneur.
    • Tīrttam : Points d’eau sacrés qui purifient les péchés de l’âme.
    • Mūrtti : La forme divine ou l’icône du Seigneur.
    • Aruccaṇai : Culte rituel impliquant l’offrande de fleurs et le chant des noms.
    • Vivēkam : Intellect discriminant ou sagesse pour distinguer le bien du mal.

    El descenso de la Gracia sobre los seres sin intelecto

    ¿Cómo alcanzarán el Civapuṇṇiyam los animales y otras criaturas que carecen del intelecto (Vivēkam) para usar Vibhūti y Rudrākṣa y para realizar Shiva-darśana y Civārccaṇai?

    Al momento de realizar la Ciruṣṭi (Creación) primordial para las almas que yacen en el Kēvalam sin comienzo, Paramēśvara, manifestando Su forma divina como el Talam (Lugar sagrado), Tīrttam (Agua sagrada) y Mūrtti (Icono sagrado) en los sitios shaivitas, ordenó que incluso si gusanos y similares nacen o perecen, se alcance el Civapuṇṇiyam; y en el Tīrttam, incluso si peces y similares nacen, residen o perecen, y si animales de cuatro patas, humanos y similares, y aves y similares beben el agua o si se les salpican gotas, se alcance el Civapuṇṇiyam.

    En el siguiente nacimiento, al hacer que nazcan como especies de Virkṣa (árboles), cultivos como el arroz, y especies animales como la Pacu (vaca) adecuadas para el ApiṣēkamAruccaṇaiNivētaṇam, y similares realizados para el Señor Shivalinga, Él generará el Civapuṇṇiyam.

    Extraído del libro “Siddhānta Śaiva Viṇā-Viṭai” (1953), una publicación del Tirukkayilāya Paramparai Tarumai Adheenam.

    Autor: Thiru-gnanasambanda-swami Pillai.


    Glosario

    • Civapuṇṇiyam: Mérito divino acumulado a través del servicio al Señor Shiva.
    • Kēvalam: El estado del alma ligada únicamente por la impureza original, desprovista de conocimiento.
    • Ciruṣṭi: El acto divino de creación destinado a la liberación de las almas.
    • Talam: Espacio sagrado o recinto del templo donde reside el Señor.
    • Tīrttam: Cuerpos de agua sagrados que purifican los pecados del alma.
    • Mūrtti: La forma divina o ícono del Señor.
    • Aruccaṇai: Culto ritual que implica la ofrenda de flores y el canto de nombres.
    • Vivēkam: Intelecto discriminatorio o sabiduría para distinguir el bien del mal.

  • Śaiva Siddhānta Catechism: Nature and Ritual

    Śaiva Siddhānta Catechism: Nature and Ritual


    TaHiEnFrEs

    உயிரினங்கள் மற்றும் மரங்களின் திருத்தொண்டு

    பசு முதலான சில மிருகங்கள், சிவலிங்கப் பெருமானுக்குச் செய்யும் அபிஷேக முதலானவைகளுக்கு எவ்வாறு உதவுகின்றன?

    தன்னிடத்தில் உண்டாகும் பஞ்சகவ்வியம், கோரோசனம் இவைகளாலுதவுகின்றது. பஞ்சகவ்யமாவது பால், நெய், தயிர், கோமயம், கோசலம் என்பவைகளாம். இவ்வாறு அபிஷேகத்துக் குதவுதலுமன்றிப் பால், தயிர், நெய், நிவேதனத்துக்கும் உதவுகின்றது.

    இன்னும் எதற்கு உதவுகின்றது?

    பசுவும் அதனினமாகிய எருதும் பேரி, மத்தளம் முதலான தோற்கருவி மூலமாகவும் யாழ்முதலான நரம்புக்கருவி மூலமாகவும் உதவுகின்றது.

    மற்ற எந்தமிருகம் இவ்வாறு உதவுகின்றது?

    புழுகுபூனை கஸ்தூரிமிருகம் இவைகளும் உதவுகின்றன . மயில் விசிறிரூபமாய் உதவுகின்றது.

    விருக்ஷசாதிக ளெவ்வாறு உதவுகின்றன?

    வாழை, பலா, மா, தெங்கு முதலிய சில விருக்ஷங்கள் அபிஷேகத்துக்கும் நிவேதனத்துக்கும் உரிய கனிவர்க்க மூலமாகவும் எலுமிச்சை, நாரத்தை முதலாகிய மரங்கள் அபிஷேகத்துக்கும் நிவேதனத்துக்கும் கனிமூலமாகவும் உதவுகின்றன. இதுவுமன்றி திருமஞ்சனத் திரவிய மூலமாக உதவுகின்ற விருக்ஷங்கள் செடிகள் கொடிகள் முதலானவைகளுமுண்டு. சில விருக்ஷங்கள் செடிகள் கொடிகள் சிவார்ச்சனைக்குரிய திருப்பள்ளித்தாம மூலமாக உதவுகின்றன. (திருப்பள்ளித்தாமமாவது பத்திர புஷ்பம். இந்தப் புஷ்பங்கள் கோட்டுப்பூ, கொடிப்பூ, நீர்ப்பூ, புகர்ப்பூ என நாலுவகையா யிருக்கின்றன.)

    இதற்கு உதாரணமாகச் சரித்திரங்களுண்டோ?

    பல விசேஷத்தினால் கரிக்குருவி, நாரையென்னும் பக்ஷிகளும் பன்றியும் மோக்ஷமடைந்தன. இதுவுமன்றி யானை, நாகம், சிலந்தி, வானரம், தவளை, அணில், எறும்பு முதலியவைகள் மோக்ஷமடைந்தன. திருஞானசம்பந்தப் பெருமான் ஆண்பனை பெண்பனையாகும்படிப் பதிகமருளிச்செய்த போது அந்தப் பனைக்கு மோக்ஷங்கிடைத்தது. சந்தானாசாரியர்களி லொருவராகிய திரு உபாபதி சிவாசாரிய சுவாமிகள் சிதம்பரத்தில் ஒரு முள்ளிச் செடிக்குத் தீக்ஷைசெய்ய அச்செடி அப்போதே மோக்ஷமடைந்தது.

    திருக்கயிலாய பரம்பரைத் தருமை ஆதீன வெளியீடான சித்தாந்த சைவ வினாவிடை(1953) என்னும் நூலில் இருந்து.

    ஆசிரியர் : திருஞானசம்பந்தசாமி பிள்ளை.


    English IAST Transliteration

    Pacu mutalāṇa cila mirukaṅkaḷ, Civaliaṅka-perumāṇukkuccheyyum apiṣēka mutalāṇavaikaḷukku evvāṟu utavukiṇṟaṇa?

    Taṇṇiṭattil uṇṭākum pañcakavviyam, kōrōcaṇam ivaikaḷālutavukiṇṟatu. 

    Pañcakavyamāvatu pāl, ney, tayir, kōmayam, kōcalam eṇpavaikaḷām.

    Ivvāṟu apiṣēkattukkutavutalumaṇṟip pāl, tayir, ney, nivētaṇattukkum utavukiṇṟatu.

    Iṇṇum etaṟku utavukiṇṟatu?

    Pacuvum ataṇiṇamākiya erutum pēri, mattaḷam mutalāṇa tōṟkaruvi mūlamākavum yāḻmutalāṇa narampukkaruvimūlamākavum utavukiṇṟatu.

    Maṟṟa entamirukam ivvāṟu utavukiṇṟatu?

    Puḻukupūṇai, kastūrimirukam ivaikaḷum utavukiṇṟaṇa. Mayil viciṟirūpamāy utavukiṇṟatu.

    Virkṣacātikaḷ evvāṟu utavukiṇṟaṇa?

    Vāḻai, palā, mā, teṅku mutaliya cila virkṣaṅkaḷ apiṣēkattukkum nivētaṇattukkum uriya kaṇivarkka mūlamākavum elumiccai, nārattai mutalākiya maraṅkaḷ apiṣēkattukkum nivētaṇattukkum kaṇimūlamākavum utavukiṇṟaṇa. Ituvumaṇṟi tirumañcaṇat tiraviya mūlamāka utavukiṇṟa virkṣaṅkaḷ ceṭikaḷ koṭikaḷ mutalāṇavaikaḷumuṇṭu. Cila virkṣaṅkaḷ ceṭikaḷ koṭikaḷ civārccaṇaikkuriya tiruppaḷḷittāmam mūlamāka utavukiṇṟaṇa. (Tiruppaḷḷittāmamāvatu pattira puṣpam. Intap puṣpaṅkaḷ kōṭṭuppū, koṭippū, nīrppū, pukārppū eṇa nāluvakaiyāy irukkiṇṟaṇa.)

    Itaṟku utāraṇamākaccārittiraṅkaḷuṇṭō?

    Pala viṣēṣattiṇāl karikkuruvi, nāraiyeṇṇum pakṣikaḷum paṇṟiyum mōkṣamaṭaintaṇa. Ituvumaṇṟi yāṇai, nākam, cilanti, vāṇaram, tavaḷai, aṇil, eṟumpu mutaliyavaikaḷ mōkṣamaṭaintaṇa. Tiruñāṇacampanta-perumāṇ āṇpaṇai peṇpaṇaiyākumpaṭip patikamarulicceyta pōtu antap paṇaikku mōkṣakiṭaittatu. Cantāṇācāriyarkaḷil oruvarākiya Tiru Umāpati Civācāriya cuvāmikaḷ citamparattil oru muḷḷiccēṭikkut tīkṣaiceyya acceṭi appōtē mōkṣamaṭaintatu.

    Tirukkayilāya parampirait tarumai ātīṇa veḷiyīṭāṇa cittānta caiva viṇāviṭai (1953) eṇṇum nūlil iruntu.

    Āciriyar: Tiruñāṇacampantacāmi piḷḷai.


    அகராதி

    • பஞ்சகவ்வியம் (Pañcakavviyam): பசுவினிடமிருந்து பெறப்படும் பால், தயிர், நெய், கோமயம், கோசலம் ஆகிய ஐந்து பொருட்கள்.
    • கோரோசனம் (Kōrōcaṇam): பசுவின் உடலில் இருந்து தோன்றும் ஒருவகை வாசனைப் பொருள்.
    • கோமயம் (Kōmayam): பசுவின் சாணம்; சுத்திகரிப்புக்கு பயன்படும் பொருள்களில் ஒன்று.
    • கோசலம் (Kōcalam): பசுவின் சிறுநீர்; அபிஷேகத்திற்கும் சுத்திகரிப்பிற்கும் உரியது.
    • அபிஷேகம் (Apiṣēkam): இறைவனின் திருமேனிக்கு முறைப்படி செய்யப்படும் திருமஞ்சனம்.
    • நிவேதனம் (Nivētaṇam): இறைவனுக்குப் படைக்கப்படும் புனிதமான உணவுப் பொருட்கள்.
    • தோற்கருவி (Tōṟkaruvi): விலங்குகளின் தோலால் செய்யப்பட்ட பேரி, மத்தளம் போன்ற இசைக்கருவிகள்.
    • நரம்புக்கருவி (Narampukkaruvi): நரம்புகளால் கட்டப்பட்ட யாழ் போன்ற இசைக்கருவிகள்.
    • புழுகுபூனை (Puḻukupūṇai): இறைவனின் வழிபாட்டிற்குரிய நறுமணப் பொருளைத் தரும் ஒரு வகை உயிரினம்.
    • கஸ்தூரிமிருகம் (Kastūrimirukam): இறைவனின் திருமேனிக்குச் சாத்தப்படும் கஸ்தூரியைத் தரும் மிருகம்.
    • விசிறி (Viciṟi): மயில் தோகையினால் செய்யப்பட்டு இறைவனுக்கு உபசாரமாக வீசப்படுவது.
    • திருமஞ்சனத் திரவியம் (Tirumañcaṇat tiraviyam): அபிஷேகத்திற்குரிய பல்வேறு வாசனை மற்றும் தூய்மைப் பொருட்கள்.
    • சிவார்ச்சனை (Civārccaṇai): சிவபெருமானுக்கு முறைப்படி செய்யப்படும் வழிபாட்டுச் சடங்குகள்.
    • திருப்பள்ளித்தாமம் (Tiruppaḷḷittāmam): இறைவனுக்காகத் தொடுக்கப்படும் பூமாலைகள் மற்றும் மலர் அலங்காரங்கள்.
    • பத்திர புஷ்பம் (Pattira puṣpam): வழிபாட்டிற்குரிய இலைகளும் மலர்களும்.
    • கோட்டுப்பூ (Kōṭṭuppū): மரங்களின் கிளைகளில் பூக்கும் மலர்கள்.
    • கொடிப்பூ (Koṭippū): கொடிகளில் பூக்கும் மலர்கள்.
    • நீர்ப்பூ (Nīrppū): குளங்கள் மற்றும் நீர்நிலைகளில் பூக்கும் மலர்கள்.
    • புகர்ப்பூ (Pukārppū): செடிகளில் அல்லது தரையில் பூக்கும் மலர்கள்.
    • மோக்ஷம் (Mōkṣam): ஆன்மா பிறவித் தளைகளிலிருந்து விடுபட்டு அடையும் இறுதி நிலை.
    • பதிகம் (Patikam): பத்து அல்லது பதினொரு பாடல்களைக் கொண்ட தொகுப்பு.
    • சந்தானாசாரியர்கள் (Cantāṇācāriyarkaḷ): சைவ சித்தாந்த நெறியை நிலைநாட்டிய மெய்கண்டார் முதலான நால்வர்.

    प्राणियों और वृक्षों की पवित्र सेवा

    गाय जैसे कुछ पशु भगवान शिवलिङ्ग के अभिषेक आदि में कैसे सहायता करते हैं?

    वे अपने भीतर उत्पन्न होने वाले पञ्चगव्य और गोरोचन के माध्यम से सहायता करते हैं। पञ्चगव्य का अर्थ है दूध, घी, दही, गोमय (गाय का गोबर) और गोसल (गोमूत्र)। इस प्रकार अभिषेक में सहायता करने के अलावा, दूध, दही और घी निवेदन (भोग) के लिए भी उपयोगी होते हैं।

    वे और किस कार्य में सहायता करते हैं?

    गाय और उसी की जाति के बैल पेरीमत्तलम जैसे तोर्करुवि (चर्म वाद्ययंत्रों) के माध्यम से और याळ जैसे नरम्पुककरुवि (तंत्री वाद्ययंत्रों) के माध्यम से सेवा करते हैं।

    अन्य कौन से पशु इस प्रकार सहायता करते हैं?

    पुळुकुपूनै (कस्तूरी बिल्ली) और कस्तूरीमृग भी सहायता करते हैं। मयूर (मोर) विचिरी (चँवर/पंखे) के रूप में सेवा करता है।

    वृक्ष जातियाँ (वनस्पति जगत) कैसे सहायता करती हैं?

    केला, कटहल, आम और नारियल जैसे कुछ वृक्ष अभिषेक और निवेदन के लिए उपयुक्त फलों के माध्यम से सहायता करते हैं। नींबू और नारंगी जैसे पेड़ भी अभिषेक और निवेदन के लिए फल प्रदान करते हैं। इसके अतिरिक्त, तिरुमञ्जन-तिरविय (पवित्र स्नान सामग्री) प्रदान करने वाले वृक्ष, पौधे और लताएँ भी हैं। कुछ वृक्ष, पौधे और लताएँ शिवार्ञ्चना के लिए आवश्यक तिरुप्पळ्ळित्ताम के माध्यम से सहायता करते हैं। (तिरुप्पळ्ळित्ताम का अर्थ है पत्तिर-पुष्प [पत्र और पुष्प]। ये पुष्प चार प्रकार के होते हैं: कोट्टुप्पू [वृक्ष के फूल], को़डिप्पू [लताओं के फूल], नीर्प्पू [जल के फूल], और पुगर्प्पू [भूमि के फूल]।)

    क्या इसके लिए कोई ऐतिहासिक उदाहरण (चरित्तरिङ्कळ्) हैं?

    अनेक विशेष कृपाओं के कारण कस्तूरी पक्षी, बगुला और सूअर ने भी मोक्ष प्राप्त किया। इसके अलावा हाथी, नाग, मकड़ी, वानर, मेंढक, गिलहरी और चींटी आदि ने भी मोक्ष प्राप्त किया। जब तिरुज्ञानसम्बन्ध-पेरुमान ने नर ताड़ को मादा ताड़ में बदलने के लिए पतिकम (भजन) गाया, तब उस ताड़ के वृक्ष को मोक्ष प्राप्त हुआ। सन्तानाचार्यों में से एक, तिरु उमापति शिवाचार्य स्वामी ने चिदम्बरम में एक कँटीली झाड़ी को दीक्षा दी, तो वह झाड़ी उसी क्षण मोक्ष को प्राप्त हुई।

    तिरुक्कयिलाय परम्परै तरुमै आटीनम के प्रकाशन “सिद्धान्त शैव विना-वि़डै” (1953) नामक पुस्तक से।


    शब्दावली

    • पञ्चगव्य (Pañcakavviyam): गाय के पाँच पवित्र उत्पाद जो अनुष्ठानिक शुद्धि के लिए उपयोग किए जाते हैं।
    • गोरोचन (Kōrōcaṇam): गाय से प्राप्त पीला वर्णक जो तिलक या पूजा में उपयोग होता है।
    • गोमय (Kōmayam): पवित्र गाय का गोबर जो शुद्धि के लिए उपयोग किया जाता है।
    • गोसल (Kōcalam): पवित्र गोमूत्र जिसका उपयोग शुद्धिकरण में होता है।
    • अभिषेक (Apiṣēkam): देवता को पवित्र द्रव्यों से स्नान कराने की रस्म।
    • निवेदन (Nivētaṇam): देवता को अर्पित किया जाने वाला पवित्र भोजन।
    • तोर्करुवि (Tōṟkaruvi): खाल से बने वाद्ययंत्र, जैसे ढोल या मृदंग।
    • नरम्पुककरुवि (Narampukkaruvi): तारों या नसों से बने वाद्ययंत्र, जैसे वीणा।
    • पुळुकुपूनै (Puḻukupūṇai): कस्तूरी बिल्ली जो सुगंधित तेल प्रदान करती है।
    • कस्तूरीमृग (Kastūrimirukam): कस्तूरी मृग जो पवित्र सुगंध प्रदान करता है।
    • विचिरी (Viciṟi): पूजा के दौरान उपयोग किया जाने वाला औपचारिक पंखा।
    • तिरुमञ्जन-तिरविय (Tirumañcaṇat tiraviyam): पवित्र स्नान के लिए विशेष सामग्री और द्रव्य।
    • शिवार्ञ्चना (Civārccaṇai): भगवान शिव की विस्तृत और विधिपूर्वक पूजा।
    • तिरुप्पळ्ळित्ताम (Tiruppaḷḷittāmam): देवता के लिए पवित्र फूलों की मालाएँ और सजावट।
    • पत्तिर-पुष्प (Pattira puṣpam): पूजा में अर्पित किए जाने वाले पवित्र पत्ते और फूल।
    • कोट्टुप्पू (Kōṭṭuppū): पेड़ों की शाखाओं पर खिलने वाले फूल।
    • को़डिप्पू (Koṭippū): लताओं या बेलों पर उगने वाले फूल।
    • नीर्प्पू (Nīrppū): जल में खिलने वाले फूल, जैसे कमल।
    • पुगर्प्पू (Pukārppū): जमीन पर या छोटे पौधों पर उगने वाले फूल।
    • मोक्ष (Mōkṣam): जन्म और मृत्यु के चक्र से आत्मा की अंतिम मुक्ति।
    • पतिकम (Patikam): दस या ग्यारह छंदों से बना एक पवित्र भजन।
    • सन्तानाचार्य (Cantāṇācāriyarkaḷ): सिद्धांत परंपरा के चार मुख्य गुरु।
    • दीक्षा (Tīkṣai): आध्यात्मिक दीक्षा जो आत्मा के बंधनों को नष्ट करती है।

    The Sacred Service of Creatures and Trees

    How do animals like the cow assist in the Abhiṣēka and other services for Lord Shivalinga?

    They assist through the pañcakavviyam and kōrōcaṇam produced within them. Pañcakavviyam consists of milk, ghee, curd, kōmayam (cow dung), and kōcalam (cow urine). Beyond aiding the apiṣēka in this way, milk, curd, and ghee also assist in nivētaṇa (food offerings).

    In what else do they assist?

    The cow and its kin, the bull, assist through tōṟkaruvi (percussion instruments made of skin) like the Bheri and Matthalam, and through narampukkaruvi (stringed instruments) like the Yazh.

    Which other animals assist in this manner?

    The civet cat (puḻukupūṇai) and the musk deer (kastūrimirukam) also assist. The peacock assists in the form of a ceremonial fan (viciṟi).

    How does the plant kingdom assist?

    Trees like banana, jackfruit, mango, and coconut assist through fruit varieties suitable for apiṣēka and nivētaṇa. Trees like lemon and citron also provide fruits for apiṣēka and nivētaṇa. Additionally, there are trees, shrubs, and climbers that provide tirumañcaṇat tiraviya (sacred bath materials). Certain trees, shrubs, and climbers provide tiruppaḷḷittāmam for civārccaṇai. (Tiruppaḷḷittāmam means pattira puṣpam [leaves and flowers]. These flowers are of four types: kōṭṭuppū [tree flowers], koṭippū [creeper flowers], nīrppū [water flowers], and pukārppū [land/ground flowers].)

    Are there historical examples (carittiraṅkaḷ) for this?

    Due to many special merits, birds like the blackbird and heron, and the pig, attained mōkṣa. Furthermore, the elephant, serpent, spider, monkey, frog, squirrel, and ant attained mōkṣa. When Tiruñāṇacampanta-perumāṇ rendered a patikam to turn a male palm tree into a female one, that palm tree attained mōkṣa. One of the CantāṇācāriyarkaḷTiru Umāpati Civācāriya cuvāmikaḷ, performed tīkṣai on a thorny bush in Chidambaram, and that plant attained mōkṣa instantly.

    From the book “Siddhānta Śaiva Viṇā-Viṭai” (1953), a publication of the Tirukkayilāya Paramparai Tarumai Adheenam.

    Author: Thiru-gnanasambanda-swami Pillai.


    Glossary

    • Pañcakavviyam: Five products derived from the cow for ritual purification.
    • Kōrōcaṇam: Bright yellow pigment/gallstone from cattle used in worship.
    • Kōmayam: Sacred cow dung used for purification and sacred ash.
    • Kōcalam: Sacred cow urine used in ritual cleansing.
    • Apiṣēkam: The ceremonial bath of the deity with sacred liquids.
    • Nivētaṇam: The ritual offering of food and nourishment to the Lord.
    • Tōṟkaruvi: Musical instruments made of skin, such as drums.
    • Narampukkaruvi: Musical instruments made of strings/sinews, like the Yazh.
    • Puḻukupūṇai: The civet cat, source of fragrant oil for the deity.
    • Kastūrimirukam: The musk deer, source of sacred musk fragrance.
    • Viciṟi: A ceremonial fan used to serve the deity during rituals.
    • Tirumañcaṇat tiraviyam: Specific ingredients and liquids for the holy bath.
    • Civārccaṇai: The detailed ritual worship of Lord Shiva.
    • Tiruppaḷḷittāmam: Sacred flower garlands and arrangements for the temple.
    • Pattira puṣpam: Sacred leaves and flowers offered during worship.
    • Kōṭṭuppū: Flowers harvested from tree branches.
    • Koṭippū: Flowers harvested from climbing vines and creepers.
    • Nīrppū: Flowers harvested from aquatic environments.
    • Pukārppū: Flowers harvested from land-based shrubs or the ground.
    • Mōkṣam: Final spiritual liberation and union with the Divine.
    • Patikam: A hymn composed of ten or eleven sacred verses.
    • Cantāṇācāriyarkaḷ: The four primary gurus of the Siddhanta tradition.
    • Tīkṣai: Spiritual initiation that removes the bondage of the soul.

    Le service sacré des créatures et des arbres

    Comment les animaux tels que la vache aident-ils à l’Abhiṣēka et aux autres services pour le Seigneur Shivalinga ?

    Ils aident grâce au pañcakavviyam et au kōrōcaṇam produits en eux. Le pañcakavviyam se compose de lait, de ghee, de caillé, de kōmayam (bouse de vache) et de kōcalam (urine de vache). En plus d’aider à l’apiṣēka de cette manière, le lait, le caillé et le ghee aident également au nivētaṇa (offrandes de nourriture).

    À quoi d’autre aident-ils ?

    La vache et son espèce, le bœuf, aident par le biais des tōṟkaruvi (instruments à percussion en peau) comme le Bheri et le Matthalam, et par les narampukkaruvi (instruments à cordes) comme le Yazh.

    Quels autres animaux aident de cette manière ?

    La civette (puḻukupūṇai) et le cerf musqué (kastūrimirukam) aident également. Le paon aide sous la forme d’un éventail cérémoniel (viciṟi).

    Comment le règne végétal aide-t-il ?

    Des arbres comme le bananier, le jacquier, le manguier et le cocotier aident grâce à des variétés de fruits adaptées à l’apiṣēka et au nivētaṇa. Des arbres comme le citronnier et le cédratier fournissent également des fruits pour l’apiṣēkaet le nivētaṇa. De plus, il existe des arbres, des arbustes et des plantes grimpantes qui fournissent le tirumañcaṇat tiraviya (matériaux pour le bain sacré). Certains arbres, arbustes et plantes grimpantes fournissent le tiruppaḷḷittāmampour la civārccaṇai. (Tiruppaḷḷittāmam signifie pattira puṣpam [feuilles et fleurs]. Ces fleurs sont de quatre types : kōṭṭuppū [fleurs d’arbres], koṭippū [fleurs de plantes grimpantes], nīrppū [fleurs d’eau] et pukārppū [fleurs de terre/sol].)

    Existe-t-il des exemples historiques (carittiraṅkaḷ) à ce sujet ?

    Grâce à de nombreux mérites spéciaux, des oiseaux comme le merle et le héron, ainsi que le porc, ont atteint le mōkṣa. De plus, l’éléphant, le serpent, l’araignée, le singe, la grenouille, l’écureuil et la fourmi ont atteint le mōkṣa. Lorsque Tiruñāṇacampanta-perumāṇ a récité un patikam pour transformer un palmier mâle en palmier femelle, ce palmier a atteint le mōkṣa. L’un des CantāṇācāriyarkaḷTiru Umāpati Civācāriya cuvāmikaḷ, a administré la tīkṣai à un buisson épineux à Chidambaram, et cette plante a atteint instantanément le mōkṣa.

    Tiré du livre “Siddhānta Śaiva Viṇā-Viṭai” (1953), une publication du Tirukkayilāya Paramparai Tarumai Adheenam.

    Auteur : Thiru-gnanasambanda-swami Pillai.


    Glossaire

    • Pañcakavviyam : Cinq produits de la vache utilisés pour la purification rituelle.
    • Kōrōcaṇam : Pigment jaune sacré obtenu à partir de bovins.
    • Kōmayam : Bouse de vache sacrée utilisée pour le nettoyage rituel.
    • Kōcalam : Urine de vache sacrée utilisée pour la purification.
    • Apiṣēkam : Le bain rituel de la divinité avec des substances sacrées.
    • Nivētaṇa : L’offrande de nourriture sacrée présentée au Seigneur.
    • Tōṟkaruvi : Instruments de musique fabriqués en peau, comme les tambours.
    • Narampukkaruvi : Instruments à cordes fabriqués à partir de fibres ou nerfs.
    • Puḻukupūṇai : La civette qui fournit des huiles parfumées pour le culte.
    • Kastūrimirukam : Le cerf musqué qui fournit un parfum sacré.
    • Viciṟi : Un éventail cérémoniel utilisé pour servir la divinité.
    • Tirumañcaṇat tiraviyam : Diverses substances utilisées pour le bain sacré.
    • Civārccaṇai : Le culte rituel formel et l’adoration du Seigneur Shiva.
    • Tiruppaḷḷittāmam : Guirlandes et arrangements floraux sacrés pour la divinité.
    • Pattira puṣpam : Combinaison de feuilles et de fleurs sacrées offertes.
    • Kōṭṭuppū : Fleurs qui poussent sur les branches des arbres.
    • Koṭippū : Fleurs qui poussent sur les plantes grimpantes ou lianes.
    • Nīrppū : Fleurs qui poussent dans les milieux aquatiques.
    • Pukārppū : Fleurs qui poussent sur le sol ou les petites plantes.
    • Mōkṣam : La libération finale de l’âme du cycle des naissances.
    • Patikam : Un hymne sacré composé de dix ou onze versets.
    • Cantāṇācāriyarkaḷ : Les quatre précepteurs principaux de la lignée Siddhanta.
    • Tīkṣai : L’initiation spirituelle qui détruit les impuretés de l’âme.

    El servicio sagrado de las criaturas y los árboles

    ¿Cómo ayudan los animales como la vaca en el Abhiṣēka y otros servicios para el Señor Shivalinga?

    Ayudan a través del pañcakavviyam y el kōrōcaṇam producidos dentro de ellos. El pañcakavviyam consiste en leche, ghee, cuajada, kōmayam (estiércol de vaca) y kōcalam (orina de vaca). Además de ayudar al apiṣēka de esta manera, la leche, la cuajada y el ghee también ayudan en el nivētaṇa (ofrendas de alimentos).

    ¿En qué más ayudan?

    La vaca y su especie, el buey, ayudan a través de tōṟkaruvi (instrumentos de percusión hechos de piel) como el Bheri y el Matthalam, y a través de narampukkaruvi (instrumentos de cuerda) como el Yazh.

    ¿Qué otros animales ayudan de esta manera?

    El gato de algalia (puḻukupūṇai) y el ciervo almizclero (kastūrimirukam) también ayudan. El pavo real ayuda en forma de abanico ceremonial (viciṟi).

    ¿Cómo ayuda el reino vegetal?

    Árboles como el banano, el yaca, el mango y el cocotero ayudan a través de variedades de frutas adecuadas para el apiṣēka y el nivētaṇa. Árboles como el limón y el cidro también proporcionan frutas para el apiṣēka y el nivētaṇa. Además, hay árboles, arbustos y trepadoras que proporcionan tirumañcaṇat tiraviya (materiales para el baño sagrado). Ciertos árboles, arbustos y trepadoras proporcionan tiruppaḷḷittāmam para civārccaṇai (Tiruppaḷḷittāmam significa pattira puṣpam [hojas y flores]. Estas flores son de cuatro tipos: kōṭṭuppū [flores de árbol], koṭippū [flores de trepadora], nīrppū [flores de agua] y pukārppū [flores de tierra/suelo]).

    ¿Existen ejemplos históricos (carittiraṅkaḷ) de esto?

    Debido a muchos méritos especiales, aves como el mirlo y la garza, y el cerdo, alcanzaron el mōkṣa. Además, el elefante, la serpiente, la araña, el mono, la rana, la ardilla y la hormiga alcanzaron el mōkṣa. Cuando Tiruñāṇacampanta-perumāṇ entonó un patikam para convertir una palmera macho en una hembra, esa palmera alcanzó el mōkṣa. Uno de los CantāṇācāriyarkaḷTiru Umāpati Civācāriya cuvāmikaḷ, realizó la tīkṣai a un arbusto espinoso en Chidambaram, y esa planta alcanzó el mōkṣa instantáneamente.

    Extraído del libro “Siddhānta Śaiva Viṇā-Viṭai” (1953), una publicación del Tirukkayilāya Paramparai Tarumai Adheenam.

    Autor: Thiru-gnanasambanda-swami Pillai.


    Glosario

    • Pañcakavviyam: Cinco productos de la vaca usados para la purificación ritual.
    • Kōrōcaṇam: Pigmento amarillo sagrado obtenido de los bovinos.
    • Kōmayam: Estiércol de vaca sagrado usado para la limpieza ritual.
    • Kōcalam: Orina de vaca sagrada usada para la purificación ritual.
    • Apiṣēkam: El baño ceremonial de la deidad con líquidos sagrados.
    • Nivētaṇam: La ofrenda ritual de alimentos presentada al Señor.
    • Tōṟkaruvi: Instrumentos musicales hechos de piel, como tambores.
    • Narampukkaruvi: Instrumentos de cuerda hechos de fibras o nervios.
    • Puḻukupūṇai: El gato de algalia, fuente de aceites fragantes para el culto.
    • Kastūrimirukam: El ciervo almizclero, fuente de fragancia sagrada.
    • Viciṟi: Un abanico ceremonial usado para servir a la deidad.
    • Tirumañcaṇat tiraviyam: Diversas sustancias usadas para el baño sagrado.
    • Civārccaṇai: El culto ritual formal y la adoración del Señor Shiva.
    • Tiruppaḷḷittāmam: Guirnaldas y arreglos florales sagrados para la deidad.
    • Pattira puṣpam: Combinación de hojas y flores sagradas ofrecidas en el culto.
    • Kōṭṭuppū: Flores que brotan de las ramas de los árboles.
    • Koṭippū: Flores que crecen en plantas trepadoras o enredaderas.
    • Nīrppū: Flores que crecen en cuerpos de agua como estanques.
    • Pukārppū: Flores que crecen en el suelo o plantas rastreras.
    • Mōkṣam: La liberación final del alma del ciclo de nacimientos.
    • Patikam: Un himno sagrado compuesto por diez u once versos.
    • Cantāṇācāriyarkaḷ: Los cuatro preceptores principales del linaje Siddhanta.
    • Tīkṣai: La iniciación espiritual que destruye las impurezas del alma.
  • Śivaperumāṉuṭaiya aruḷvaṭiva iyalpu – The Nature of Śiva’s Divine Form as Pure Grace

    Śivaperumāṉuṭaiya aruḷvaṭiva iyalpu – The Nature of Śiva’s Divine Form as Pure Grace


    TaHiEnFrEs

    சிவபெருமானுடைய சிரம், முகம், இருதயம் என்னும் அங்கங்களும், வக்ஷசு, கண்டம், தனங்கள், புயங்கள், நாபி, உதரம், குகியம், நேத்திரங்கள், நாசி, செவிகள், கரங்கள், பாதங்கள், விரல்கள், தொடைகள், முழந்தாள்கள், கணைக் கால்கள் என்னும் பிரத்தியங்கங்களும், சூலம், மான், மழு, வாளாதிய சாங்கங்களும், உடை, மாலை, கந்தம், ஆபரணம், ஆசனம், உபவீதம் என்னும் உபாங்கங்களும், ஆன்மாக்கட்கு உண்மையை விளக்கும் பேரருள் வடிவம் என்பதும், எல்லாமாய் அல்லதுமாய் நிற்கும் எம்பிரான் தம்பயன் கருதிக் கொண்டமை யன்றென்பதும் தெளியக்கிடந்தவாறு காண்க.  

    மேலைப்புலோலி சைவசித்தாந்த சரபம் சைவத்திரு நா. கதிரைவேற்பிள்ளை அவர்கள் இயற்றிய சிவக்ஷேத்திராலய மகோற்சவ உண்மைவிளக்கம் (1896)என்னும் நூலில் இருந்து


    English IAST Transliteration

    Śivaperumāṉuṭaiya ciram, mukam, irutayam eṉṉum aṅkaṅkaḷum, vakṣacu, kaṇṭam, taṉaṅkaḷ, puyaṅkaḷ, nāpi, utaram, kukiyaṃ, nēttiraṅkaḷ, nāci, cevikaḷ, karaṅkaḷ, pātaṅkaḷ, viraḷkaḷ, toṭaikaḷ, muḻantāḷkaḷ, kaṇaik kālkaḷ eṉṉum pirattiyaṅkaṅkaḷumcūlam, māk, maḻu, vāḷātiya cāṅkaṅkaḷum, uṭai, mālai, kantam, āparaṇam, ācaṉam, upavītameṉṉum upāṅkaṅkaḷumāṉmākkaṭku uṇmaiyai viḷakkum pēraruḷ vaṭivam eṉpatum, ellāumāy allatumāy niṟkum empirāṉ tampayaṉ karutik koṇṭamai yaṉṟeṉpatum teḷiyakkiṭantavāṟu kāṇka.

    Mēlaippulōli caivacittānta carapam caivattiru Nā. Katiraivēṟpiḷḷai avarkaḷ iyaṟṟiya Śivakṣēttirālaya makōṟcava uṇmaiviḷakkam (1896) eṉṉum nūlil iruntu…


    அகராதி

    • அங்கங்கள் (Aṅkaṅkaḷ): தலை, முகம், இதயம் போன்ற முதன்மை உறுப்புகள்.
    • பிரத்தியங்கங்கள் (Pirattiyaṅkaṅkaḷ): மார்பு, தோள், கண்கள் போன்ற துணை உறுப்புகள்.
    • சாங்கங்கள் (Cāṅkaṅkaḷ): சூலம், மழு போன்ற ஆயுதங்கள் அல்லது அடையாளங்கள்.
    • உபாங்கங்கள் (Upāṅkaṅkaḷ): ஆடை, மாலை, ஆபரணம் போன்ற அணிகலன்கள்.
    • சூலம் (Cūlam): இறைவனின் இச்சா, ஞான, கிரியா சக்திகளைக் குறிக்கும் முப்படை.
    • உபவீதம் (Upavītam): பூணூல்; இது இறைவனின் தூய்மையையும் வேத மேன்மையையும் குறிக்கும்.
    • ஆன்மாக்கள் (Āṉmākkaḷ): இறைவனால் ஆட்கொள்ளப்படும் உயிர்கள்.
    • உண்மை (Uṇmai): ஆன்மாக்களுக்கு இறைவன் வெளிப்படுத்தும் பரம்பொருள் எதார்த்தம்.
    • பேரருள் வடிவம் (Pēraruḷ vaṭivam): இறைவனின் திருமேனி அருளினால் ஆனது என்பதைக் குறிக்கும் சொல்.(இது பௌதிகப் பொருள்/மாயையினால் ஆனது அன்று)
    • எம்பிரான் (Empirāṉ): எமது பெருமான்; உயிர்களுக்குத் தலைவனாய் நிற்பவர்.
    • தம்பயன் (Tampayaṉ): தனக்கென ஒரு பயனை எதிர்பார்ப்பது (இறைவன் இதனைக் கருதாதவர்).

    भगवान शिव के अरुल-वडिवम (अनुग्रह स्वरूप) की प्रकृति

    यह स्पष्ट रूप से दिखाई देता है कि भगवान शिव के सिर, मुख और हृदय जैसे अंग (अंग); वक्ष, कंठ, कंधे, नाभि, उदर, नेत्र, नासिका, कान, हाथ, पैर और उँगलियाँ जैसे प्रत्यंग (प्रत्यंग); त्रिशूल (शूल), मृग, परशु और खड्ग जैसे सायुध (सांग); और वस्त्र, माला, सुगंध, आभूषण, आसन तथा यज्ञोपवीत जैसे उपांग (उपांग), ये सभी उस परम कृपा (पेररुल) के स्वरूप हैं जो आत्माओं (आन्मा) को परम सत्य (उन्मै) का बोध कराते हैं। यह स्पष्ट होना चाहिए कि वह ईश्वर, जो सब कुछ हैं और सब कुछ से परे भी हैं (एल्लामय अल्लादुमय), उन्होंने इन रूपों को अपने स्वयं के प्रयोजन (तम्पयन) के लिए धारण नहीं किया है।

    मेलैप्पुलोली के सुप्रसिद्ध शैव-सिद्धांत शरभम् शैव-थिरु एन. कतिरावेल पिल्लै द्वारा रचित पुस्तक शिव-क्षेत्रालय महोत्सवा उन्मै-विलक्कम् (1896) (शिव मंदिरों के महोत्सवों के सत्य की व्याख्या) से उद्धृत।


    शब्दकोश

    • अंग (Aṅkaṅkaḷ): शिव के मुख्य अंग (जैसे सिर, मुख, हृदय)।
    • प्रत्यंग (Pirattiyaṅkaṅkaḷ): शिव के माध्यमिक अंग (जैसे वक्ष, भुजाएँ, नेत्र)।
    • सांग (Cāṅkaṅkaḷ): शिव के आयुध (जैसे शूल, परशु, मृग)।
    • उपांग (Upāṅkaṅkaḷ): शिव के आभूषण और वस्त्र (जैसे माला, आसन)।
    • शूल (Cūlam): त्रिशूल; जो इच्छा, ज्ञान और क्रिया शक्ति का प्रतीक है।
    • उपवीत (Upavītam): यज्ञोपवीत या पवित्र धागा।
    • आन्मा (Āṉmākkaḷ): जीवात्माएँ जिनका उद्धार शिव करते हैं।
    • उन्मै (Uṇmai): परम सत्य जिसका बोध शिव आत्माओं को कराते हैं।
    • पेररुल वडिवम (Pēraruḷ vaṭivam): परम अनुग्रह का स्वरूप (शिव का शरीर पदार्थ से नहीं, कृपा से बना है)।
    • एम्पिरान (Empirāṉ): “मेरे स्वामी”; सर्वोच्च रक्षक।
    • तम्पयन (Tampayaṉ): स्वयं का लाभ या स्वार्थ।

    It is clearly evident that the primary limbs (Angas) like the head, face, and heart of Lord Shiva; the secondary limbs (Prathyangas) like the chest, throat, chest, shoulders, navel, stomach, private parts, eyes, nose, ears, hands, feet, fingers, thighs, knees, and shins; the weapons (Saangas) like the trident (Sula), deer, axe, and sword; and the adornments (Upangas) like the robes, garlands, fragrances, ornaments, seat, and sacred thread, are all forms of Supreme Grace (Perarul) that reveal the ultimate Truth (Unmai) to the souls (Anma). It must be understood that the Lord, who is both immanent in all and transcendent beyond all (Ellamay Alladumay), did not assume these forms for His own benefit (Thampayan).

    From the book titled Śiva-Kṣētrālaya Mahōtsava Uṇmai-Viḷakkam (1896) (The Explanation of the Truth of Festivals in Shiva Temples), authored by the illustrious Saiva-Thiru N. Kathiraivel Pillai of Mēlaippulōli, known by the title Śaiva-Siddhānta Śarabham.


    Glossary

    • Angas: Primary limbs of the Divine form (Head, Face, Heart).
    • Prathyangas: Secondary limbs (Chest, shoulders, eyes, etc.).
    • Saangas: Attributes or weapons (Trident, Axe, etc.) held by the Lord.
    • Upangas: Adornments and accessories (Robes, ornaments, seat).
    • Culam: The Trident; representing the powers of Will, Knowledge, and Action.
    • Upavitam: The Sacred Thread; symbolizing purity and Vedic authority.
    • Anmas: Individual souls who are the recipients of Divine Grace.
    • Unmai: The Ultimate Truth or Reality revealed to the souls.
    • Perarul Vadivam: The Form of Supreme Grace (not made of physical matter/maya).
    • Empiran: “My Lord”; the Supreme Master of all beings.
    • Thampayan: Self-benefit or personal gain (which the Lord does not seek).

    La Nature de la Forme Divine de Śiva en tant que Grâce Pure (Perarul)

    Il est clairement établi que les membres principaux (Angas) tels que la tête, le visage et le cœur du Seigneur Shiva ; les membres secondaires (Prathyangas) tels que la poitrine, la gorge, les épaules, le nombril, l’abdomen, les yeux, le nez, les oreilles, les mains, les pieds et les doigts ; les attributs (Saangas) tels que le trident (Sula), le cerf, la hache et l’épée ; ainsi que les ornements (Upangas) tels que les vêtements, les guirlandes, les parfums, les parures, le siège et le cordon sacré, sont tous des manifestations de la Grâce Suprême (Perarul) qui révèlent la Vérité (Unmai) aux âmes (Anma). Il faut comprendre que le Seigneur, qui est à la fois tout et au-delà de tout (Ellamay Alladumay), n’a pas revêtu ces formes pour Son propre profit (Thampayan).

    Tiré de l’ouvrage intitulé Śiva-Kṣētrālaya Mahōtsava Uṇmai-Viḷakkam (1896) (L’explication de la vérité des festivals dans les temples de Shiva), écrit par l’illustre Saiva-Thiru N. Kathiraivel Pillai de Mēlaippulōli, connu sous le titre de Śaiva-Siddhānta Śarabham.


    Glossaire

    • Angas: Membres primaires de la forme divine (Tête, Visage, Cœur).
    • Prathyangas: Membres secondaires (Poitrine, épaules, yeux, etc.).
    • Saangas: Attributs ou armes (Trident, Hache, etc.) du Seigneur.
    • Upangas: Ornements et accessoires (Robes, guirlandes, siège).
    • Culam: Le Trident; représentant les pouvoirs de Volonté, Connaissance et Action.
    • Upavitam: Le Cordon Sacré; symbolisant la pureté.
    • Anmas: Les âmes individuelles que le Seigneur cherche à libérer.
    • Unmai: La Vérité Ultime révélée aux âmes.
    • Perarul Vadivam: Forme de Grâce Suprême (corps divin non fait de matière physique/maya).
    • Empiran: “Mon Seigneur”; le Maître Suprême.
    • Thampayan: Profit personnel ou intérêt personnel.

    La Naturaleza de la Forma Divina de Śiva como Gracia Pura (Perarul)

    Es evidente que los miembros principales (Angas) como la cabeza, el rostro y el corazón del Señor Shiva; los miembros secundarios (Prathyangas) como el pecho, la garganta, los hombros, el ombligo, el abdomen, los ojos, la nariz, los oídos, las manos, los pies y los dedos; las armas (Saangas) como el tridente (Sula), el ciervo, el hacha y la espada; y los adornos (Upangas) como las vestiduras, guirnaldas, fragancias, ornamentos, el asiento y el cordón sagrado, son todos formas de la Gracia Suprema (Perarul) que revelan la Verdad (Unmai) a las almas (Anma). Debe entenderse que el Señor, que es todo y está más allá de todo (Ellamay Alladumay), no asumió estas formas para Su propio beneficio (Thampayan).

    Extraído del libro titulado Śiva-Kṣētrālaya Mahōtsava Uṇmai-Viḷakkam (1896) (La explicación de la verdad de los festivales en los templos de Shiva), escrito por el ilustre Saiva-Thiru N. Kathiraivel Pillai de Mēlaippulōli, conocido por el título de Śaiva-Siddhānta Śarabham.


    Glosario

    • Angas: Miembros primarios de la forma divina (Cabeza, Rostro, Corazón).
    • Prathyangas: Miembros secundarios (Pecho, hombros, ojos, etc.).
    • Saangas: Atributos o armas (Tridente, Hacha, etc.) del Señor.
    • Upangas: Ornamentos y accesorios (Ropajes, guirnaldas, asiento).
    • Culam: El Tridente; que representa los poderes de Voluntad, Conocimiento y Acción.
    • Upavitam: El Cordón Sagrado; que simboliza la pureza.
    • Anmas: Las almas individuales que son objeto de liberación.
    • Unmai: La Verdad Absoluta revelada a las almas.
    • Perarul Vadivam: Forma de Gracia Suprema (cuerpo divino no hecho de materia física/maya).
    • Empiran: “Mi Señor”; el Maestro Supremo.
    • Thampayan: Beneficio propio o interés personal.
  • Sivakṣēttrālaya Mahōtsava Uṇmaiviḷakkam :The Esoteric Significance of Lord Shiva’s Divine Attributes: A Manifestation of Supreme Compassion

    Sivakṣēttrālaya Mahōtsava Uṇmaiviḷakkam :The Esoteric Significance of Lord Shiva’s Divine Attributes: A Manifestation of Supreme Compassion


    TaHiEnFrEs

    சிவபெருமான் சிகைமுதலாயின கொண்டது,உலகமுய்யத் தோன்றும் பெருங்கருணையே என்பது போதர அவற்றின் உண்மைகளுட் சிலவற்றைச் சுருக்கிக் காட்டுவாம்.

    1. சிகைகொண்டது.
      • சிகை ஞானக்குறியாதலால், ஞானரூபியாயிருப்பவர்
        தாமே என்பதையும்,
    2. உபவீதம் பூண்டது.
      • பூணூல் வேதாந்தக் குறியாகக் கொள்ளப்படலால்
        வேதாந்தப் பொருளாயிருப்பவர் தாமே என்பதையும்,
    3. சந்திரனைச்சூடினது.
      • தூமதியை மேற்கொண்டார் எனக் கருதக்கிடத்தலால்,
        எல்லாம் அறிபவர் (சருவஞ்ஞத்துவர்) தாமே என்பதையும்,
    4. இடபங்கொண்டது.
      • தருமதேவதையே இடபம், ஞானமயமே இடபம்,எனக்
        கூறலால், தர்ம பரிபாலர், தர்ம வடிவர், ஞானமயமா
        யுள்ளவர் எப்பொருட்கும் இறைவர் தாமே என்பதையும்,
    5. ஸ்திரீ புஞ்ச நபுஞ்சக வடிவானது.
      • அவள் அவன் அதுவாய் நிற்கும் உலகிலுள்ள எவர்க்கும் எவைக்கும் பொதுநிலையர் தாமே என்பதையும்,
    6. திரிநேத்திரங்கொண்டது.
      • மூன்று கண்களும் முச்சுடரெனப் படலால், காருகபத்தியம், ஆகவனீயம், தக்ஷிணாக்கினியம் என்னும் முத்தீவேள்வியில் அவை யாவும் தம்மிடத்தே கூடியுள்ளன என்பதையும், அன்றியும் எல்லாக் காரியங்களையும் அறிந்து செய்யும் இச்சாசத்தி, ஞானாசத்தி, கிரியாசத்திகளை யுடையவர் தாமே
        என்பதையும்,
    7. மானேந்தியது.
      • அதனது நான்கு கால்களையும், நான்கு வேதங்கள் எனக்
        கொள்ளநிற்றலால், அவ்வேதங்களுக்குநாதர் தாமேஎன்பதையும்,
    8. சூலம்பிடித்தது.(சிவதத்வசிந்தாமணி)
      • அது முத்தலையையும் ஒரு தாளையுமுடையதாகலால், சாத்துவிகம் ராசதம் தாமதம் என்னும் முக்குணங்களையும்,
      • சிருட்டிதிதி சங்காரம் என்னும் முக்கிருத்தியங்களையுமுடைய பிரமா, விஷ்ணு, உருத்திரன் என்னும் மும்மூர்த்திகளாய் நிற்பவர் தாம் ஒருவரே என்பதையும், ஆன்மாக்கட்குப் பேரின்ப வீடளிக்க விரும்பும் விருப்பமெனப்படும் இச்சாசத்தியையும்,
      • அதற்கு வேண்டுவனவற்றை அறியும் அறிவெனப்படும் ஞான சத்தியையும், அறிந்து செய்யும் செயல் எனப்படும் கிரியா சத்தியையும் உடையவர் தாமே என்பதையும், அட்டமூர்த்தியானது. நிலம்,நீர்,தீ, காற்று, ஆகாயம், சூரியன், சந்திரன், ஆன்மா என உலகத்துண்மையா யிருப்பவர் தாமே என்பதையும்,
    9. மழுத்தாங்கியது.
      • அது பராசத்திரூபமாய், இலயத்தானமெனக் கொள்ளக்கிடத்தலால், பராசத்திக்கு மேலானவர், பரைக்கு நாயகர்,
        இலயத்தானமாயிருப்பவர், சத்தியமுடையவர் தாமே என்பதையும்,
    10. வாள் ஏந்தியது.
      • சனனமாகிய கொடியின் வேரை அறுப்பவரும், எல்லாரையும் அடக்கியாளலால் வந்த புகழொளியை யுடையவரும்
        தாமே என்பதையும்,
    11. வச்சிரங்கொண்டது.
      • ஒருவராலுங் கெடுக்கப்படாதவர் தாமே என்பதையும்,
    12. பாசந்தரித்தது
      • இந்திரியங்கள் பத்தும் தூலசூக்குமபூதங்கள் பத்தும், தன்மாத்திரைகள் ஐந்தும் ஆகிய இருபத்தைந்தயுங் காட்டி
        நடத்தும் மாயாவடிவை யுடையவர் தாமே என்பதையும்
    13. தமருகந் தாங்கியது,
      • சுத்தாசுத்த அத்துவாவைப் பிரவர்த்திக்குங் குணத்தினை யுடையவர் தாமே என்பதையும்,
    14. சர்ப்பம் பூண்டது.
      • குண்டலினிசத்தி பாம்புவடிவாயிருக்கிறதென்று உருவகப்படுத்துகிற படியாலும், அது அவர்க்குப் பரிக்கிரகசத்தியாதல் உண்மையானும்,அதனுடைய விரிவு சுருக்கங்களே பிரபஞ்சதோற்ற ஒடுக்கங்களாகையானும், அதனை யுடையராயிருத்தலாற் சகத்திற்கு நிமித்தகாரணர் தாமேஎன்பதையும்,
    15. இஃதன்றி “இருத்தியே நாகரூபம்” எனக்கூறலால்,
      • இருத்தி என்பதற்குப்பொருள் நல்லசெல்வம், ஐஸ்வரியம்
        அதிகப்படல், நிறைவு, மேலாந்தன்மை, என்பனவாக இவைகளையுடையவர் தாமே என்பதையும்,
    16. கண்டாமணி தாங்கினது.
      • நாதமயமாயிருப்பவர் தாமே என்பதையும்,
    17. நீலோற்பலம் தரித்தது.
      • சங்கற்ப விகற்பமாகிய மன தத்துவத்தை நடாத்துங்
        குணவயமுடையவர் தாமே என்பதையும்,
    18. அங்குசம் – பரிவட்டங்கொண்டது.
      • விவரணகுணத்தை யுடையவர், திரோபவ கிருத்தியர்,தாமே என்பதையும்,
    19. அக்கினியேந்தியது.
      • ஆன்மாக்களைப் பந்தித்த பாசங்களைச் சங்கரித்துக் காப்பவர் தாமே என்பதையும்,
    20. வரதாபயங்கொண்டது.
      • முறையே ஆன்மாக்களின் கன்மங்களுக்கீடாகப் போக முத்தி என்பவைகளை அளிப்பவரும், போகத்தானமாகிய
        சாதாக்கிய தத்துவத்தை யடைந்தவர்க்குச் சனனபயத்தைப் போக்கிப் பேரானந்த வெள்ளத்தில் அழுத்துவோரும் தாமே என்பதையும்,
    21. கவசமிட்டது.
      • நிஷ்களத் தன்மையை மறைத்து நின்ற ஞானக்கிரியைகள் மேற்பட்ட பிரகாசமே அங்கியாக, அதனையுடையவர் தாமேஎன்பதையும்,
    22. கொன்றைமுதலிய மாலைதரித்தது.
      • ஓங்காரப் பொருளாயிருப்பவர் தாமே என்பதையும்,
    23. பளிங்குநிறங் கொண்டது.
      • சாத்துவிகம் பளிங்குநிறமும், ராஜதம் செந்நிறமும், தாமதம் கருநிறமும் உடைத்தெனலால், அவைகளை முறையே ஒரோவழி யுபசாரமாக விஷ்ணுவுக்கும், பிரமனுக்கும், இவர்க்கும் சொல்லப்படுவதனாலும், அவ்வாறு கூறினும் அரி, பிரமன் என்பவர்களின் கிருத்தியங்கள் புறத்தே முற்சொல்லிய குண மமைந்தவாகக் காணப்படினும், அகத்தே அவையின்றித் தாமத ராசதமாகக் காணப்படுவதனானும், உருத்திரராய் அதிட்டித்து நிற்கும் இவரது சங்கார கிருத்தியம் புறத்தே தாமதகுணம்போற் காணப்படினும், அது ஆன்மாக்களுக்குக் கன்மத்தைப் புசிப்பித்துத் தொலைத்துப் பேரின்ப வீடளிக்க வேண்டும் என்னுங் காருண்ய செயலாய், அகத்தே சத்துவ குணமயமாய் நிற்றலானும், இன்னும் அவ்வவர் குணவுண்மையை அவ்வவர் வடிவங்களே தெளிவித்து நிற்றலானும், சத்துவகுண சுதந்தரரும், சுகத்துக்கும் ஞானத்துக்கும் இடமாயுள்ளவரும், யோகிகட்கு அவ்வடிவோடு சென்று ஞானோபதேசஞ் செய்வோரும் தாமே எனபதையும்,
    24. அத்திரமுடைமை.
      • ஆன்மாவின் மூல மலத்தைச் சங்கரிக்கும் பெருமையே அத்திரமெனப் படலால், அதையுடையவர் தாமே என்பதையும்,
    25. முயலகனை யூன்றி நிற்றல்.
      • பிரபஞ்சத்தை மறைக்குந் திரோபவ கிருத்தியஞ் செய்து ஆன்மாக்களது மூலமல சத்திகளை மேலிடாமல் அமிழ்த்துவோர் தாமே என்பதையும்,
    26. தூக்கிய திருவடியராதல்.
      • ஆன்மாக்களுக்கு அருளே தனுவாக எடுத்து அருள் செய்வோர் தாமே என்பதையும்,
      • பரம கருணாகர பரஞ்சோதிப் பிழம்பாகிய பரசிவம், சிற்றறிவினர்களாகிய ஆன்மாக்கட்கு அறிவித்து உய்விப்பான்கொண்ட திருச் சின்னங்களேயாம். இங்ஙனமே ஏனையவற்றின் உண்மைகளையும் பெரி
        யோர்வாய்க் கேட்டமைக. இவ்வுண்மைகளை யறியாது,சிவதூஷணஞ் செய்யும் ஈசுரத் துரோகிகள் எரிவாய் நரகால்
        விழுங்கப்பட்டு அதற்கு இரையாவார் என்பதற் கையமேயின்று.

    மேலைப்புலோலி சைவசித்தாந்த சரபம் சைவத்திரு நா. கதிரைவேற்பிள்ளை அவர்கள் இயற்றிய சிவக்ஷேத்திராலய மகோற்சவ உண்மைவிளக்கம் (1896)என்னும் நூலில் இருந்து…

    English IAST Transliteration

    śivaperumāṉ sikaimutalayāyiṉa koṇḍatu, ulakamuyyat tōṟṟum peruṅkaruṇaiyē eṉpatu pōtara avaṟṟiṉ uṇmaikaḷuṭ cilavaṟṟaic curukkik kāṭṭuvām.

    sikaikoṇḍatu. sikai jñāṉakkuṟiyātalāljñāṉarūpiyāyiruppavar tāmē eṉpataiyum,

    upavītam pūṇḍatu. pūṇūl vēdāntakkuṟiyākak koḷḷappaḍalāl vēdāntapporuḷāyiruppavar tāmē eṉpataiyum,

    candraiṉaiccūḍiṉatu. tūmatiyai mēṟkoṇḍār eṉak karutakkiḍattalāl, ellām aṟipavar (sarvajñattuvar) tāmē eṉpataiyum,

    iḍapaṅkoṇḍatu. dharmadēvadaiyē iḍapam, jñāṉamayamē iḍapam, eṉak kūṟalāl, dharmaparipālardharmavaḍivarjñāṉamayamāyuḷḷavar epporuṭkum iṟaivar tāmē eṉpataiyum,

    stiri puñja napuñjaka vaḍivāṉatu. avaḷ avaṉ atuvāy niṟkum ulakiluḷḷa evarkkum evaikkum potunilaiyar tāmē eṉpataiyum,

    trinēttiraṅkoṇḍatu. mūṉṟu kaṇkaḷum muccuḍareṉappaḍalāl, kārukapatyam, ākavaṉīyam, dakṣiṇākkiṉiyam eṉṉum muttīvēḷviyil avai yāvum tamiḍattē kūḍiyuḷḷaṉa eṉpataiyum; aṉṟiyum ellāk kāriyāṅkaḷaiyum aṟintu ceyyum icchāśaktijñāṉāśaktikriyāśaktikaḷai yuḍaiyavar tāmē eṉpataiyum,

    māṉēntiyatu. ataṉatu nāṉku kālkaḷaiyum, nāṉku vēdaṅkaḷ eṉak koḷḷaniṟtalāl, avvēdaṅkaḷukkunāthar tāmē eṉpataiyum,

    śūlampiḍittatu. atu muttalaiyaiyum oru tāḷaiyum uḍaiyatākalāl, sāttuvikamrāsatamtāmatam eṉṉum mukkunaṅkaḷaiyumsiruṭṭisthitisaṅkāram eṉṉum mukkiruttiyaṅkaḷaiyum uḍaiya brahmāviṣṇuuruttiraṉeṉṉum mummūrttikaḷāy niṟpavar tām oruvarē eṉpataiyum; āṉmākkaṭkup pēriṉpavīḍaḷikka virumpum viruppameṉappaḍum icchāśaktiyaiyum, ataṟku vēṇḍuvaṉavaṟṟai aṟiyum aṟiveṉappaḍum jñāṉāśaktiyaiyum, aṟintu ceyyum seyal eṉappaḍum kriyāśaktiyaiyum uḍaiyavar tāmē eṉpataiyum,

    aṭṭamūrttiyāṉatu. nilam, nīr, tī, kāṟṟu, ākāyam, sūriyaṉ, candiraṉ, āṉmā eṉa ulakattuṇmaiyāy iruppavar tāmē eṉpataiyum,

    maḻuttāṅkiyatu. atu parāśaktirūpamāyilayattāṉameṉak koḷḷakkiḍattalāl, parāśaktikku mēlāṉavar, paraikkunāyakar, ilayattāṉamāyiruppavarsaktiyuḍaiyavar tāmē eṉpataiyum,

    vāḷ ēntiyatu. saṉaṉamākiya koḍiyiṉ vērai aṟuppavarum, ellārai-yum aḍakkiyāḷalāl vanda pukaḻoḷiyai yuḍaiyavarum tāmē eṉpataiyum,

    vacciraṅkoṇḍatu. oruvarāluṅ keḍukkappaḍātavar tāmē eṉpataiyum,

    pāśantarittatu. indiriyaṅkaḷ pattum tūlacūkkumabhūtaṅkaḷ pattum, taṉmāttiraikaḷ aindum ākiya irupattaidaiyuṅ kāṭṭi naḍattum māyāvaḍivai yuḍaiyavar tāmē eṉpataiyum,

    tamarukan tāṅkiyatu. suddhāsuddha addhuvāvaip piravarttikkuṅ guṇattiṉai yuḍaiyavar tāmē eṉpataiyum,

    sarppam pūṇḍatu. kuṇḍaliniśakti pāmpuvaḍivāyirukkiṟateṉṟu uruvakappaḍuttukiṟa paḍiyālum, atu avarkkup parikkirahaśaktiyātal uṇmaiyāṉum, ataṉuḍaiya virivu surukkaṅkaḷē prapañcatōṟṟa oḍukkaṅkaḷākaiyāṉum, ataṉai yuḍaiyarāyiruttalāṟ sakattiṟku nimittakāraṇar tāmē eṉpataiyum,

    iḥtaṉṟi “iruttiyē nākarūpam” eṉakkūṟalāl, irutti eṉpataṟkupporuḷ nallacelvam, aiśvariyam atigappaḍal, niṟaivu, mēlāndhaṉmai, eṉpaṉavāka ivaikaḷaiyuḍaiyavar tāmē eṉpataiyum,

    kaṇṭāmaṇi tāṅkiṉatu. nādamayamāyiruppavar tāmē eṉpataiyum,

    nīlōṟpalam tarittatu. saṅkappa vikappamākiya maṉatattuvattai naḍāttuṅ guṇavayamuḍaiyavar tāmē eṉpataiyum,

    aṅkuśam – parivaṭṭankoṇḍatu. vivaraṇakuṇattai yuḍaiyavar, tirōbhava kiruttiyar, tāmē eṉpataiyum,

    akkiyēntiyatu. āṉmākkaḷaip panditta pāśaṅkaḷaic saṅkarittuk kāppavar tāmē eṉpataiyum,

    varatāpayaṅkoṇḍatu. muṟaiyē āṉmākkaḷiṉ kaṉmaṅkaḷukkīḍākap bhōga mutti eṉpaivaikaḷai aḷippavarum, bhōgattāṉamākiya sādhākkya tattuvattai aḍainthavarkkuc saṉaṉabhayattaip pōkkip pērāṉanda veḷḷattilaḻuttuvōrum tāmē eṉpataiyum,

    kavasamiṭṭatu. niṣkaḷat taṉmaiyai maṟaittu niṉṟa jñāṉakkirikaikaḷ mēṟpaṭṭa pirakāśamē aṅkiyāka, ataṉaiyuḍaiyavar tāmē eṉpataiyum,

    koṉṟaimutaliya mālaitarittatu. ōṅkāraporuḷāyiruppavar tāmē eṉpataiyum,

    paḷiṅkuniṟaṅ koṇḍatu. sāttuvikam paḷiṅkuniṟamum, rāsatam cenniṟamum, tāmatam karuniṟamum uḍaittteṉalāl, avaikaḷai muṟaiyē orōvaḻi yupasāramāka viṣṇuvukkum, piramaṉukkum, ivarkkum colllappaḍuvataṉālum, avvārū kūṟiṉum ari, piramaṉ eṉpavaikaḷiṉ kiruttiyaṅkaḷ puṟattē muṟcollliya guṇama-mainthavākak kāṇappaḍiṉum, akattē avaiyiṉṟit tāmata rāsatamākak kāṇappaḍuvataṉālum, uruttirarāy atiṭṭittu niṟka ivaratu saṅkāra kiruttiyam puṟattē tāmataguṇampōṟ kāṇappaḍiṉum, atu āṉmākkaḷukkuk kaṉmattaip pucippittut tolaittup pēriṉpa vīḍaḷikka vēṇḍum eṉṉuṅ kāruṇya seyalāy, akattē sattuvaguṇamayamāy niṟṟalāṉum, iṉṉum avvavar guṇavuṇmaiyai avvavar vaḍivaṅkaḷē teḷivittu niṟṟalāṉum, sattuvaguṇa sutantararum, sukattukkum jñāṉattukkum iḍamāyuḷḷavarum, yōkikaṭku avvaḍivōḍu ceṉṟu jñāṉōpadēśañ ceyvōrum tāmē eṉpataiyum,

    attiramuḍaimai. āṉmāviṉ mūla malattaic saṅkarikkum perumaiyē attirameṉappaḍalāl, ataiyuḍaiyavar tāmē eṉpataiyum,

    muyalakaṉai ūṉṟi niṟṟal. prapañcattai maṟaikkun tirōbhava kiruttiyañ ceytu āṉmākkaḷatu mūlamala sattikaḷaimēliḍāmal amiḻttuvōr tāmē eṉpataiyum,

    tūkkiya tiruvaḍiyarātal. āṉmākkaḷukku aruḷē taṉuvāka eḍuttu aruḷ ceyvōr tāmē eṉpataiyum,

    paramakaruṇākara parañjōtippizhambākiya paraśivamciṟṟaṟiviṉarkaḷākiya āṉmākkaṭku aṟivittu uyvippāṉ koṇḍa tiruccinnaṅkaḷēyām.

    mēlaippulōli śaiva-siddhānta sarabham śaiva-thiru nā. kathiraivēṟpillai avarkaḷ iyaṟṟiya śivakṣēttrālaya mahōtsava uṇmaiviḷakkam (1896) eṉṉum nūlil irundu…

    अनुग्रह के पावन प्रतीक: प्रभु का स्वरूप किस प्रकार आत्मा का उद्धार करता है

    भगवान शिव ने दुनिया के उत्थान के लिए परम करुणा (peruṅkaruṇai) से जटा आदि लक्षण धारण किए।

    1. जटा धारण करना: दर्शाता है कि वे ज्ञान स्वरूप (jñāṉarūpi) हैं।
    2. यज्ञोपवीत: दर्शाता है कि वे वेदांत के सार (vēdāntapporuḷ) हैं।
    3. चंद्रमा: वे सर्वज्ञ (sarvajña) हैं।
    4. वृषभ: वे धर्म के रक्षक और स्वरूप हैं।
    5. स्त्री, पुरुष और नपुंसक रूप: दर्शाता है कि वे सभी के लिए सार्वभौमिक वास्तविकता (potunilaiyar) हैं।
    6. तीन नेत्र: वे इच्छाशक्ति (icchāśakti), ज्ञानशक्ति (jñāṉāśakti), और क्रियाशक्ति (kriyāśakti) के स्वामी हैं।
    7. हिरण: वे चार वेदों के स्वामी हैं।
    8. त्रिशूल: परम आनंद (pēriṉpavīḍu) प्रदान करने के लिए इच्छा, ज्ञान और क्रिया शक्ति रखते हैं। वे अष्टमूर्ति (aṭṭamūrtti) स्वरूप हैं।
    9. परशु: वे लय स्थान (ilayattāṉam) के स्वामी हैं।
    10. तलवार: वे जन्म (saṉaṉam) की बेल को काटते हैं।
    11. वज्र: वे अविनाशी हैं।
    12. पाश: वे माया-रूप (māyāvaḍivu) के स्वामी हैं।
    13. डमरू: वे शुद्ध और अशुद्ध मार्गों (suddhāsuddha addhuvā) को सक्रिय करते हैं।
    14. सर्प: वे ब्रह्मांड के निमित्त कारण (nimittakāraṇar) हैं।
    15. नाग रूप: समृद्धि के स्वामी।
    16. घंटी: वे ध्वनि के स्वरूप (nādamayam) हैं।
    17. नीला कमल: वे मन-तत्त्व (maṉatattuvam) को नियंत्रित करते हैं।
    18. अंकुश: वे तिरोभाव (tirōbhava kiruttiyar) के कर्ता हैं।
    19. अग्नि: वे आत्माओं के पाश (pāśaṅkaḷ) को नष्ट करते हैं।
    20. वरद और अभय मुद्रा: आत्मा के कर्म (kaṉmam) के अनुसार भोग और मुक्ति प्रदान करना।
    21. कवच: ज्ञान और क्रिया का प्रकाश।
    22. कोंराई माला: वे ओम् (ōṅkāraporuḷ) के सार हैं।
    23. स्फटिक वर्ण: उनका संहार कार्य आंतरिक रूप से आत्मा को आनंद देने के लिए करुणा (kāruṇya) है।
    24. अस्त्र: आत्मा की मूल अशुद्धि (mūla malam) का नाश।
    25. मुयलगन: मूल अशुद्धि को दबाना।
    26. उठा हुआ पैर: आत्मा के शरण के रूप में अनुग्रह (aruḷ) प्रदान करना।

    परमशिव (Paraśiva), जो करुणा की सर्वोच्च ज्योति हैं, उन्होंने अल्पज्ञ आत्माओं (ciṟṟaṟiviṉar) को शिक्षित करने और उनका उद्धार करने के लिए इन पवित्र प्रतीकों (tiruccinnaṅkaḷ) को धारण किया। जो लोग इन सत्यों को जाने बिना शिव (Śiva) की निंदा करते हैं, वे निश्चित रूप से नरक की अग्नि में गिरेंगे।

    मेलैपुलोली के आदरणीय ना. कतिरैवेरपिल्लै (Na. Kathiraivēṟpillai), जो शैव-सिद्धांत सरभम (Śaiva-Siddhānta Sarabham) हैं, उनके द्वारा रचित पुस्तक शिवक्षेत्रालय महोत्सवा उण्मई विळक्कम (Śivakṣēttrālaya Mahōtsava Uṇmaiviḷakkam, 1896) से उद्धृत।”

    The Sacred Emblems of Grace: How the Lord’s Form Uplifts the Soul.

    Lord Shiva assumed attributes such as the matted hair out of Supreme Compassion (peruṅkaruṇai) to uplift the world. We shall briefly show some of their inner truths:

    1. Assuming the Matted Hair: Since the sikai (matted hair) is a symbol of wisdom, it denotes that He is the embodiment of Wisdom (jñāṉarūpi).
    2. Wearing the Sacred Thread: As the thread is a symbol of Vedanta, it denotes that He is the essence of Vedanta(vēdāntapporuḷ).
    3. Wearing the Moon: As He bears the pure moon, it denotes that He is the All-Knower (sarvajña).
    4. Having the Bull: Since the bull is the deity of Dharma and the embodiment of wisdom, it denotes that He is the Protector of Dharma, the Form of Dharma, and the Lord of all.
    5. Female, Male, and Neuter Form: Denotes that He is the Universal Reality (potunilaiyar) for everyone and everything in the world.
    6. Having Three Eyes: As the three eyes are the three lights, it denotes that the three sacrificial fires are within Him; and He possesses the powers of Will (icchāśakti), Knowledge (jñāṉāśakti), and Action (kriyāśakti).
    7. Holding the Deer: As its four legs are considered the four Vedas, it denotes He is the Lord of the Vedas.
    8. Holding the Trident: Representing the three qualities (Sattvika, Rajasika, Tamasika) and the three functions (Srishti, Sthiti, Samhara) of the Trinity who are Him alone; and that He possesses the Iccha, Jnana, and Kriya Saktis to grant Supreme Bliss (pēriṉpavīḍu). He is the Eight-fold Form (aṭṭamūrtti) consisting of the elements, sun, moon, and the soul (āṉmā).
    9. Bearing the Axe: As it is the form of Para-Sakti, it denotes He is superior to Para-Sakti and the Master of the state of absorption (ilayattāṉam).
    10. Wielding the Sword: He cuts the root of the vine of birth (saṉaṉam).
    11. Having the Vajra: He is the one who can never be destroyed.
    12. Wearing the Noose: He directs the twenty-five tattvas and possesses the Maya-form (māyāvaḍivu).
    13. Holding the Drum: He activates the pure and impure pathways (suddhāsuddha addhuvā).
    14. Wearing the Serpent: Representing Kundalini-Sakti, denoting He is the Efficient Cause (nimittakāraṇar) of the universe.
    15. The Serpent (Naga) Form: Denotes He is the possessor of prosperity and supremacy.
    16. Bearing the Bell: He is the embodiment of sound (nādamayam).
    17. Wearing the Blue Water-Lily: He governs the mind-tattva (maṉatattuvam).
    18. Holding the Goad: He is the performer of obscuration (tirōbhava kiruttiyar).
    19. Holding the Fire: He destroys the bonds (pāśaṅkaḷ) of the souls.
    20. Bestowing Boons and Fearlessness: He grants enjoyment (bhōga) and liberation (mutti) according to the souls’ karma (kaṉmam) and drowns them in Supreme Bliss.
    21. Wearing Armor: He possesses the brilliance of wisdom and action.
    22. Wearing the Konrai Garland: He is the essence of Om (ōṅkāraporuḷ).
    23. Having the Crystal Hue: Signifies His Sattvika nature; though His act of destruction (saṅkāram) appears like darkness externally, internally it is an act of compassion (kāruṇya) to grant the soul eternal bliss.
    24. Possessing Weapons: He destroys the root impurity (mūla malam) of the soul.
    25. Standing on Muyalagan: He suppresses the power of the root impurity during obscuration.
    26. The Raised Foot: He bestows Grace (aruḷ) as the soul’s refuge.

    Parashiva, the Supreme Flame of Compassion, assumed these sacred symbols to instruct and save the souls of limited knowledge (ciṟṟaṟiviṉar). Those who blaspheme Shiva without knowing these truths will surely fall into the fires of hell.

    From the book Sivakṣēttrālaya Mahōtsava Uṇmaiviḷakkam (1896), authored by the venerable Na. Kathiraivēṟpillaiof Melaipulōli, the Saiva-Siddhānta Sarabham.

    Les Emblèmes Sacrés de la Grâce : Comment la Forme du Seigneur Élève l’Âme

    Le Seigneur Shiva a assumé des attributs tels que la chevelure emmêlée par Compassion Suprême (peruṅkaruṇai) pour élever le monde.

    1. La Chevelure (Sikai) : Dénote qu’Il est l’incarnation de la Sagesse (jñāṉarūpi).
    2. Le Cordon Sacré : Dénote qu’Il est l’essence du Vedanta (vēdāntapporuḷ).
    3. La Lune : Dénote qu’Il est l’Omniscient (sarvajña).
    4. Le Taureau : Dénote qu’Il est le Protecteur du Dharma.
    5. Forme Féminine, Masculine et Neutre : Dénote qu’Il est la Réalité Universelle (potunilaiyar).
    6. Trois Yeux : Il possède les pouvoirs de Volonté (icchāśakti), Connaissance (jñāṉāśakti) et Action (kriyāśakti).
    7. Le Cerf : Dénote qu’Il est le Seigneur des quatre Védas.
    8. Le Trident : Possède les Saktis pour accorder la Félicité Suprême (pēriṉpavīḍu). Il est la Forme Octuple(aṭṭamūrtti).
    9. La Hache : Maître de l’état d’absorption (ilayattāṉam).
    10. L’Épée : Coupe la racine de la naissance (saṉaṉam).
    11. Le Vajra : Il est indestructible.
    12. Le Lasso (Pasam) : Maître de la forme-Maya (māyāvaḍivu).
    13. Le Tambour : Active les voies pures et impures (suddhāsuddha addhuvā).
    14. Le Serpent : Il est la Cause Efficiente (nimittakāraṇar).
    15. Forme Naga : Maître de la suprématie.
    16. La Cloche : Essence du son (nādamayam).
    17. Le Nénuphar Bleu : Gouverne le tattva du mental (maṉatattuvam).
    18. L’Aiguillon : Auteur de l’occultation (tirōbhava kiruttiyar).
    19. Le Feu : Détruit les liens (pāśaṅkaḷ) des âmes.
    20. Varada et Abhaya : Accorde la jouissance (bhōga) et la libération (mutti) selon le karma (kaṉmam).
    21. L’Armure : Éclat de la sagesse et de l’action.
    22. La Guirlande Konrai : Essence du Om (ōṅkāraporuḷ).
    23. Teinte Cristalline : Son acte de destruction est un acte de compassion (kāruṇya) intérieure.
    24. Les Armes : Détruit l’impureté originelle (mūla malam).
    25. Sur Muyalagan : Supprime l’impureté.
    26. Le Pied Levé : Accorde la Grâce (aruḷ) comme refuge.

    Paraśiva, la Flamme Suprême de Compassion, a assumé ces symboles sacrés (tiruccinnaṅkaḷ) pour instruire et sauver les âmes à la connaissance limitée (ciṟṟaṟiviṉar). Ceux qui blasphèment Śiva sans connaître ces vérités tomberont sûrement dans les feux de l’enfer.

    Extrait du livre Śivakṣēttrālaya Mahōtsava Uṇmaiviḷakkam (1896), écrit par le vénérable Na. Kathiraivēṟpillai de Melaipulōli, le Śaiva-Siddhānta Sarabham.”

    Les Emblèmes Sacrés de la Grâce : Comment la Forme du Seigneur Élève l’Âme

    El Señor Shiva asumió atributos como el cabello enredado por Suprema Compasión (peruṅkaruṇai) para elevar al mundo.

    1. El Cabello (Sikai): Denota que es la encarnación de la Sabiduría (jñāṉarūpi).
    2. El Cordón Sagrado: Denota que es la esencia del Vedanta (vēdāntapporuḷ).
    3. La Luna: Denota que es el Omnisciente (sarvajña).
    4. El Toro: Denota que es el Protector del Dharma.
    5. Forma Féminina, Masculina y Neutra: Denota que es la Realidad Universal (potunilaiyar).
    6. Tres Ojos: Posee los poderes de Voluntad (icchāśakti), Conocimiento (jñāṉāśakti) y Acción (kriyāśakti).
    7. El Ciervo: Denota que es el Señor de los cuatro Vedas.
    8. El Tridente: Posee las Saktis para otorgar la Suprema Bienaventuranza (pēriṉpavīḍu). Es la Forma Óctuple(aṭṭamūrtti).
    9. El Hacha: Maestro del estado de absorción (ilayattāṉam).
    10. La Espada: Corta la raíz del nacimiento (saṉaṉam).
    11. El Vajra: Es indestructible.
    12. El Lazo (Pasam): Maestro de la forma-Maya (māyāvaḍivu).
    13. El Tambor: Activa los caminos puros e impuros (suddhāsuddha addhuvā).
    14. La Serpiente: Él es la Causa Eficiente (nimittakāraṇar).
    15. Forma Naga: Poseedor de supremacía.
    16. La Campana: Esencia del sonido (nādamayam).
    17. El Lirio Azul: Gobierna el tattva de la mente (maṉatattuvam).
    18. El Aguijón: Autor del ocultamiento (tirōbhava kiruttiyar).
    19. El Fuego: Destruye los vínculos (pāśaṅkaḷ) de las almas.
    20. Varada y Abhaya: Otorga el disfrute (bhōga) y la liberación (mutti) según el karma (kaṉmam).
    21. La Armadura: Brillo de sabiduría y acción.
    22. La Guirnalda Konrai: Esencia del Om (ōṅkāraporuḷ).
    23. Tono Cristalino: Su destrucción es un acto interno de compasión (kāruṇya).
    24. Las Armas: Destruye la impureza raíz (mūla malam).
    25. Sobre Muyalagan: Suprime la impureza.
    26. El Pie Elevado: Otorga la Gracia (aruḷ) como refugio.

    Paraśiva, la Llama Suprema de Compasión, asumió estos símbolos sagrados (tiruccinnaṅkaḷ) para instruir y salvar a las almas de conocimiento limitado (ciṟṟaṟiviṉar). Aquellos que blasfemen contra Śiva sin conocer estas verdades caerán seguramente en los fuegos del infierno.

    Del libro Śivakṣēttrālaya Mahōtsava Uṇmaiviḷakkam (1896), escrito por el venerable Na. Kathiraivēṟpillai de Melaipulōli, el Śaiva-Siddhānta Sarabham.”

  • Śivapuṇyam – Cariyai Nēri : The Path of Cariyai and the Merit of Shiva

    Śivapuṇyam – Cariyai Nēri : The Path of Cariyai and the Merit of Shiva


    TaHiEnFrEs

    எல்லாப் பாபங்களும் ஶிவபுண்யத்தால் தீரும், ஶிவ புண்யமல்லாது மோக்ஷமடைதற்கு பிறிதொன்றில்லை என ஸ்காந்த புராணத்தில் காணப்படுகிறது.

    அந்த ஶிவபுண்யம் சரியை, க்ரியை, யோகம், ஜ்ஞானம் என்னும் நான்கினால் ஆகும்.

    சிவாலயங்களில் மிருதுவாக உள்ள திருவலகினாலே திருவலகிடுக என்றும் மேலும் கீழும் தள்ளப்பட்ட புதியதும், கிருமிகள் இல்லாததுமான கோமயத்தை வடிகட்டின தண்ணீரில்
    கலந்து திருமெழுக்கிடுக எனவும்,தன்னுடைய சொந்த நந்தவனத்திலுண்டான புஷ்பங்களால் பூமாலைகள் புனைந்தும், துதி பாடல்களால் தோத்தரித்தலும் சரியை
    என்ற தாஸமார்கமாகும் என்று ஶிவாகமங்களில் அருளப்பட்டுள்ளது.

    இதனை திருநாவுக்கரசர் பெருமானும்

    “நிலைபெறுமா றெண்ணுதியேல் நெஞ்சே நீவா
    நித்தலுமெம் பிரானுடைய கோயில் புக்குப்
    புலர்வதன்முன் அலகிட்டு மெழுக்கு மிட்டுப்
    பூமாலை புனைந்தேத்திப் புகழ்ந்து பாடித்
    தலையாரக் கும்பிட்டுக் கூத்து மாடிச்
    சங்கரா சயபோற்றி போற்றி யென்றும்
    அலைபுனல்சேர் செஞ்சடையெம் ஆதீ யென்றும்
    ஆரூரா என்றென்றே அலறா நில்லே”

    என்று அருளிச் செய்துள்ளார்.

    பிள்ளையார்பட்டி சிவநெறிக் கழகத்தினர் வெளியிட்ட ‘சிவநெறிக் கட்டுரைகள்’ என்னும் நூலில் இருந்து…

    இந்நூல் ஶைவாகம சூடாமணி திருவாடானை ஶிவஸ்ரீ ஐயாமணி ஶிவம் அவர்களின் கட்டுரைத் தொகுப்பு அடங்கியது.


    English IAST Transliteration

    ellāp pāpaṅkaḷum śivapuṇyattāl tīrum, śiva puṇyamallātu mōkṣamaṭaitaṟku piṟitoṉṟillai eṉa skānda purāṇattilkāṇappaṭukiṟatu.

    anta śivapuṇyam cariyai, kriyai, yōkam, jñāṉam eṉṉum nāṉkiṉāl ākum.

    śivālayāṅkaḷil mṛutuvāka uḷḷa tiruvalakiṉālē tiruvalakiṭuka eṉṟum mēlum kīḻum taḷḷappaṭṭa putiyatum, kirumikaḷillātatumāṉa kōmayattai vaṭikaṭṭiṉa taṇṇīril kalantu tirumeḻukkiṭuka eṉavum, taṉṉuṭaiya conta nantavaṉattiluṇṭāṉa puṣpaṅkaḷāl pūmālaikaḷ puṉaintum, tuti pāṭalkaḷāl tōttarittalum cariyai eṉṟa tāsamārkkamākum eṉṟu śivākamaṅkaḷilaruḷappaṭṭuḷḷatu.

    itaṉai tirunāvukkarasar perumāṉum

    “nilaipēṟumā ṟēṇṇutiyēl neñjē nīvā 
    nittalumeum pirāṉuṭaiya kōyil pukkup 
    pularvataṉmuṉ alakiṭṭu meḻukku miṭṭup
    pūmālai puṉaintēttip pukaḻntu pāṭit 
    talaiyārak kumpiṭṭuk kūttu māṭic 
    saṅkarā jaya-pōṭṭri pōṭṭri yeṉṭrum 
    alaipunal-sēr señcaṭaiyem ātī yeṉṭrum 
    ārūrā eṉṭrēṉṭrē alaṟā nillē”

    eṉṟu aruḷic ceytuḷḷār.

    piḷḷaiyārpaṭṭi śivaṉeṟik kaḻakattiṉar veḷiyiṭṭa ‘śivaṉeṟik kaṭṭuraikaḷ’ eṉṉum nūlil iruntu…

    innūl śaivākama cūṭāmaṇi tiruvāṭāṉai śivaśrī aiyyāmaṇi śivam avarkaḷiṉ kaṭṭuraittokuppu aṭaṅkiyatu.

    शीर्षक: शिवपुण्य और चर्यै का मार्ग

    स्कन्द पुराण (एक पवित्र शैव ग्रन्थ) में यह देखा गया है कि सभी पाप शिवपुण्य (भगवान शिव की सेवा से अर्जित आध्यात्मिक पुण्य) से मिट जाते हैं, और शिवपुण्य के बिना मोक्ष (जन्म और मृत्यु के चक्र से मुक्ति) प्राप्त करने का कोई अन्य साधन नहीं है।

    वह शिवपुण्य चार मार्गों: चर्यै (काया द्वारा की जाने वाली बाहरी सेवा), क्रियै (शास्त्रसम्मत अनुष्ठान और पूजा), योगम (आंतरिक ध्यान और एकाग्रता) और ज्ञानम (सर्वोच्च आध्यात्मिक बोध) द्वारा प्राप्त होता है।

    शिवागमों (शिव द्वारा उपदिष्ट पवित्र शास्त्र) में यह उपदेश दिया गया है कि शिवालयों (शिव के मंदिरों) में कोमल झाड़ू से बुहारना, ताजे और कीटाणु रहित गोमय (पवित्र गाय का गोबर) को छानकर पानी में मिलाकर शुद्धता से लीपना, अपने स्वयं के नन्दनवन के पुष्पों से मालाएँ बनाना और स्तुति गीतों से प्रभु की महिमा करना ही चर्यै नामक दासमार्ग (सेवक के रूप में भक्ति का मार्ग) है।

    इसी को तिरुनावुक्करसर पेरुमान (प्रसिद्ध शैव संत अप्पर) ने भी इस प्रकार अनुग्रहित किया है:

    “हे मन! यदि तुम मुक्ति चाहते हो, तो मेरे साथ आओ। प्रतिदिन प्रभु के मंदिर में प्रवेश करो, भोर होने से पहले झाड़ू लगाओ, पवित्र जल से लीपो, फूलों की मालाएँ गूँथो, उनकी स्तुति करो, नृत्य करो और पुकारो—हे शंकर! हे जटाधारी! हे तिरुवारुर के स्वामी!”

    संदर्भगत अनुवाद

    पिल्लयारपट्टी शिवनेरि कऻगम (शैव मार्ग को बढ़ावा देने वाली संस्था) द्वारा प्रकाशित ‘शिवनेरि कट्टुरैगळ’ (शैव सिद्धांतों पर लेख) नामक पुस्तक से…

    यह पुस्तक शैवागम चूडामणि (शैव आगमों के विशेषज्ञ की उपाधि) तिरुवादानै शिवश्री अय्यामणि शिवम के लेखों का संग्रह है।।


    शीर्षक: संदर्भगत अर्थ: सेवा का सार

    मन को आह्वान

    “हे हृदय! यदि तुम उस मार्ग को खोज रहे हो जिससे स्थायित्व (मुक्ति) प्राप्त हो, तो मेरे साथ यहाँ आओ।” संत अपने स्वयं के मन को संबोधित करते हैं, यह स्वीकार करते हुए कि मानव स्वभाव चंचल है। आत्मा को स्थिर करने के लिए, उसे अविनाशी की सेवा में बांधना आवश्यक है।

    सेवक का अनुशासन (दासमार्ग)

    “प्रतिदिन हमारे प्रभु के मंदिर में प्रवेश करो। भोर होने से पहले, विनम्र कार्य करो: फर्श पर झाड़ू लगाओ और उन्हें पवित्र गोमय (गाय के गोबर के पानी) से लीपो।” सच्ची आध्यात्मिकता विनम्रता से शुरू होती है। मंदिर में छोटे कार्य करना—जैसे बुहारना और सफाई करना—केवल श्रम नहीं है; यह “शरीर का योग” है जो सूर्य उगने से पहले अहंकार को शुद्ध करता है।

    सौंदर्य और ध्वनि के माध्यम से भक्ति

    “उन्हें सजाने के लिए ताजे फूलों की मालाएँ गूँथो; उनके गुणों का गान करो और भजनों के माध्यम से उनकी स्तुति करो।” सेवा के बाद पूजा आती है। फूलों को तैयार करने और गाने के माध्यम से इंद्रियों को शामिल करना बुद्धि को पूरी तरह से दिव्य पर केंद्रित करता है।

    पूर्ण समर्पण और परमानंद

    “इस प्रकार दंडवत करो कि तुम्हारा सिर जमीन को छुए; आनंद में नृत्य करो। पुकारो: ‘शंकर की जय! उनकी जटाओं में लहरों वाली नदी धारण करने वाले आदि देव की जय! हे तिरुवारुर के स्वामी!’” यह कविता पूर्ण शारीरिक और भावनात्मक विसर्जन का वर्णन करती है। झुकना बुद्धि के समर्पण का प्रतीक है, जबकि नृत्य आत्मा के उत्सव का प्रतीक है। भगवान के नाम का निरंतर जप यह सुनिश्चित करता है कि मन कभी भी सांसारिक चिंताओं की ओर न भटके।


    शीर्षक: मार्ग का सारांश

    इस कविता का सार यह है कि मोक्ष (जन्म-मृत्यु के चक्र से मुक्ति) केवल जटिल दर्शन से नहीं, बल्कि शरीर के परिश्रम और हृदय के प्रेम से प्राप्त होता है। मंदिर की शारीरिक सफाई करके, व्यक्ति अपने हृदय को शुद्ध करता है; और गाकर व नृत्य करके, वह अपने भीतर दिव्य उपस्थिति को आमंत्रित करता है। यह चर्यै (काया द्वारा की जाने वाली बाहरी सेवा) का वह मार्ग है जो अहंकार को नष्ट कर आत्मा को शिवपुण्य (शिव की सेवा से प्राप्त आध्यात्मिक लाभ) से भर देता है।

    Śivapuṇyam and the Path of Cariyai

    It is observed in the Skānda Purāṇa (a sacred Shaiva scripture) that all sins are dissolved through Śivapuṇyam (spiritual merit earned through service to Shiva), and there is no other way to attain Mōkṣa (liberation from the cycle of rebirth) besides Śivapuṇyam.

    That Śivapuṇyam is attained through the four-fold path of Cariyai (physical service to the temple), Kriyai (ritualistic worship), Yōgam (meditative practices), and Jñāṉam (supreme spiritual wisdom).

    The Śivāgamas (divine Shaiva scriptures) decree that Cariyai, known as Dāsamārgga (the path of the servant), consists of sweeping the Śivālayas (temples of Shiva) with soft brooms, smearing the floors with fresh, pest-free Gōmayam(sacred cow dung) mixed in filtered water, weaving garlands from flowers grown in one’s own garden, and praising the Lord through hymns of devotion.

    Saint Thirunavukkarasar Perumāṉ (one of the four great Shaiva saints) has also graced us with this teaching:

    “O Heart! If you seek to be established in the eternal, come with me. Daily enter the temple of our Lord before dawn, sweep and scrub the floor, weave flower garlands, sing His praises, bow your head, dance in ecstasy, and cry out—Hail Saṅkarā (the Bestower of Auspiciousness)! Hail the Ancient One of the matted locks! O Lord of Ārūr (the sacred site Tiruvarur)!”

    Contextual Translation

    From the book ‘Śivaṉeṟi Kaṭṭuraikaḷ’ (Essays on the Shaiva Way) published by the Piḷḷaiyārpaṭṭi Śivaṉeṟi Kaḻakam(Association for Shaiva Ethics)…

    This book is a collection of essays by Śaivāgama Cūḍāmaṇi (a title for a jewel-like expert in Shaiva Agamas) Tiruvāṭāṇai Śivaśrī Aiyyāmaṇi Śivam.


    Contextual Meaning: The Essence of Service

    The Call to the Mind

    “O Heart! If you seek the way to attain a state of permanence (liberation), come here with me.” The Saint addresses his own mind, acknowledging that human nature is fickle. To stabilize the soul, one must anchor it in the service of the Eternal.

    The Discipline of the Servant (Dāsamārgga)

    “Enter the temple of our Lord daily. Before the dawn breaks, perform the humble tasks: sweep the floors and scrub them with sacred cow-dung water.” True spirituality begins with humility. Performing menial tasks in the temple—sweeping (Alakiṭṭu) and cleaning (Meḻukku)—is not mere labor; it is a “yoga of the body” that cleanses the ego before the sun rises.

    Devotion through Beauty and Sound

    “Weave garlands of fresh flowers to adorn Him; sing His glories and praise Him with hymns.” Service is followed by worship. Engaging the senses by preparing flowers (Pūmālai) and the voice by singing (Pāṭi) focuses the intellect entirely on the Divine.

    Total Surrender and Ecstasy

    “Prostrate so your head touches the ground; dance in joyful abandon. Cry out: ‘Victory to Saṅkarā! Praise be to the Ancient One with the wavy river in His red matted locks! O Lord of Ārūr!’” The climax of the verse describes total physical and emotional immersion. Kumpiṭṭu (bowing) signifies the surrender of the head/intellect, while Kūttu (dancing) signifies the celebration of the soul. The constant chanting of the Lord’s name (Alaṟā nillē) ensures that the mind never wanders back to worldly anxieties.


    Summary of the Path

    The essence of this poem is that Mōkṣa is not found in complex philosophy alone, but in the sweat of the brow and the love in the heart. By physically cleaning the temple, one cleanses the heart; by singing and dancing, one invites the Divine Presence to dwell within.

    Le Śivapuṇyam et la voie du Cariyai

    Il est mentionné dans le Skānda Purāṇa (une écriture sacrée Shaiva) que tous les péchés sont effacés par le Śivapuṇyam(mérite spirituel acquis par le service à Shiva), et qu’en dehors du Śivapuṇyam, il n’existe aucun autre moyen d’atteindre le Mōkṣa (la libération spirituelle).

    Ce Śivapuṇyam s’acquiert par les quatre voies suivantes : Cariyai (service physique au temple), Kriyai (culte rituel), Yōgam (pratique méditative) et Jñāṉam (sagesse spirituelle suprême).

    Les Śivāgamas (écritures révélées par Shiva) enseignent que la voie du Cariyai, appelée Dāsamārgga (la voie du serviteur), consiste à balayer les Śivālayas (temples de Shiva) avec des balais souples, à enduire le sol de Gōmayam(bouse de vache sacrée) frais et pur mélangé à de l’eau filtrée, à tresser des guirlandes de fleurs provenant de son propre jardin et à glorifier le Seigneur par des hymnes de louange.

    Le saint Thirunavukkarasar Perumāṉ (le saint Appar) a également exprimé cela ainsi :

    “Ô Cœur ! Si tu penses à l’éternité, viens. Entre chaque jour dans le temple de notre Seigneur avant l’aube, balaie et nettoie, tresse des guirlandes de fleurs, chante Ses louanges, prosterne-toi, danse et crie : Gloire à Saṅkarā (Celui qui apporte le bonheur) ! Gloire à l’Ancien aux cheveux tressés ! Ô Seigneur d’Ārūr (lieu saint de Tiruvarur) !”

    Traduction contextuelle

    Extrait du livre ‘Śivaṉeṟi Kaṭṭuraikaḷ’ (Essais sur la voie Shaiva) publié par le Piḷḷaiyārpaṭṭi Śivaṉeṟi Kaḻakam (Cercle d’éthique Shaiva)…

    Ce livre contient une collection d’essais de Śaivāgama Cūḍāmaṇi (titre désignant un expert des Agamas) Tiruvāṭāṇai Śivaśrī Aiyyāmaṇi Śivam.


    Signification contextuelle : L’essence du service

    L’appel au cœur

    “Ô Cœur ! Si tu cherches le moyen d’atteindre un état de permanence (Mōkṣa), viens ici avec moi.” Le Saint s’adresse à son propre esprit, reconnaissant que la nature humaine est instable. Pour stabiliser l’âme, il faut l’ancrer dans le service de l’Éternel.

    La discipline du serviteur (Dāsamārgga)

    “Entre chaque jour dans le temple de notre Seigneur. Avant que l’aube ne se lève, accomplis les tâches humbles : balaie les sols et frotte-les avec de l’eau sacrée de Gōmayam.” La vraie spiritualité commence par l’humilité. Accomplir des tâches subalternes dans le temple — balayer et nettoyer — n’est pas un simple travail ; c’est un « yoga du corps » qui purifie l’ego avant le lever du soleil.

    La dévotion par la beauté et le son

    “Tresse des guirlandes de fleurs fraîches pour L’orner ; chante Ses gloires et loue-Le par des hymnes.” Le service est suivi de l’adoration. Engager les sens en préparant les fleurs et la voix en chantant concentre entièrement l’intellect sur le Divin.

    L’abandon total et l’extase

    “Prosterne-toi de manière à ce que ta tête touche le sol ; danse avec une joie débordante. Crie : ‘Victoire à Saṅkarā ! Loué soit l’Ancien avec la rivière ondulante dans Ses cheveux roux tressés ! Ô Seigneur d’Ārūr !’”Ce verset décrit une immersion physique et émotionnelle totale. Se prosterner signifie l’abandon de l’intellect, tandis que la danse signifie la célébration de l’âme. Le chant constant du nom du Seigneur garantit que l’esprit ne retourne jamais aux angoisses mondaines.


    Résumé de la Voie

    L’essence de ce poème est que le Mōkṣa (la libération du cycle des renaissances) ne se trouve pas uniquement dans la philosophie complexe, mais dans la sueur du front et l’amour du cœur. En nettoyant physiquement le temple, on purifie son propre cœur ; en chantant et en dansant, on invite la Présence Divine à demeurer en soi. C’est le chemin du Cariyai(service physique dévot) qui transforme le labeur manuel en un moyen d’atteindre le Śivapuṇyam (mérite spirituel de Shiva).

    El Śivapuṇyam y el sendero de Cariyai

    Se observa en el Skānda Purāṇa (una escritura sagrada de Shaiva) que todos los pecados se disuelven mediante el Śivapuṇyam (mérito espiritual ganado por el servicio a Shiva), y que no hay otro camino para alcanzar el Mōkṣa(liberación del ciclo de nacimientos) fuera del Śivapuṇyam.

    Ese Śivapuṇyam se obtiene a través de los cuatro senderos: Cariyai (servicio físico al templo), Kriyai (adoración ritual), Yōgam (concentración meditativa) y Jñāṉam (conocimiento espiritual supremo).

    Los Śivāgamas (escrituras sagradas de Shiva) decretan que el Cariyai, conocido como Dāsamārgga (el camino del servidor), consiste en barrer los Śivālayas (templos de Shiva) con escobas suaves, limpiar los suelos con Gōmayam(estiércol de vaca sagrado) fresco y puro mezclado en agua filtrada, tejer guirnaldas con flores del propio jardín y alabar al Señor con himnos de devoción.

    El santo Thirunavukkarasar Perumāṉ (el venerado sabio Appar) también nos bendijo con esta enseñanza:

    “¡Oh Corazón! Si buscas la permanencia eterna, ven. Entra diariamente al templo de nuestro Señor antes del amanecer, barre y limpia el suelo, teje guirnaldas de flores, canta Sus alabanzas, inclina tu cabeza, danza y clama: ¡Gloria a Saṅkarā (el dador de dicha)! ¡Gloria al Antiguo de cabellos enredados! ¡Oh Señor de Ārūr (la ciudad sagrada de Tiruvarur)!”

    Traducción contextual

    Del libro ‘Śivaṉeṟi Kaṭṭuraikaḷ’ (Ensayos sobre el camino de Shiva) publicado por la Piḷḷaiyārpaṭṭi Śivaṉeṟi Kaḻakam(Asociación del sendero de Shiva)…

    Este libro es una colección de ensayos de Śaivāgama Cūḍāmaṇi (título para un experto en los Agamas de Shaiva) Tiruvāṭāṇai Śivaśrī Aiyyāmaṇi Śivam.


    Significado contextual: La esencia del servicio

    El llamado al corazón

    “¡Oh Corazón! Si buscas el camino para alcanzar un estado de permanencia (Mōkṣa), ven aquí conmigo”.El Santo se dirige a su propia mente, reconociendo que la naturaleza humana es voluble. Para estabilizar el alma, uno debe anclarla en el servicio de lo Eterno.

    La disciplina del servidor (Dāsamārgga)

    “Entra diariamente al templo de nuestro Señor. Antes de que raye el alba, realiza las tareas humildes: barre los suelos y límpialos con agua sagrada de Gōmayam“. La verdadera espiritualidad comienza con la humildad. Realizar tareas sencillas en el templo — barrer y limpiar — no es mero trabajo; es un “yoga del cuerpo” que limpia el ego antes de que salga el sol.

    Devoción a través de la belleza y el sonido

    “Teje guirnaldas de flores frescas para adornarlo; canta Sus glorias y alábalo con himnos”. Al servicio le sigue la adoración. Involucrar los sentidos preparando las flores y la voz cantando enfoca el intelecto enteramente en lo Divino.

    Entrega total y éxtasis

    “Póstrate de modo que tu cabeza toque el suelo; danza con alegría desbordante. Clama: ‘¡Victoria a Saṅkarā! ¡Alabado sea el Antiguo con el río ondulante en Sus cabellos enredados! ¡Oh Señor de Ārūr!’”.Este verso describe una inmersión física y emocional total. Postrarse significa la entrega del intelecto, mientras que la danza significa la celebración del alma. El canto constante del nombre del Señor asegura que la mente nunca regrese a las ansiedades mundanas.


    Resumen del Sendero

    La esencia de este poema es que el Mōkṣa (la liberación del ciclo de reencarnaciones) no se encuentra solo en la filosofía compleja, sino en el sudor de la frente y el amor del corazón. Al limpiar físicamente el templo, uno purifica su propio corazón; al cantar y bailar, uno invita a la Presencia Divina a habitar en su interior. Este es el camino de Cariyai (servicio físico devocional) que convierte el trabajo manual en un medio para alcanzar el Śivapuṇyam (mérito espiritual de Shiva).

  • Śivaneri Māṇbu – The Excellence of the Saiva Path

    Śivaneri Māṇbu – The Excellence of the Saiva Path


    TaHiEnFrEs

    சிவநெறி மாண்பு

    இலங்கை அரசினர் பல்கலைக்கழகத்து இந்து மாணவர்களும் யாழ்ப்பாணத்து உபாத்தியார் கல்லூரி மாணவர்களும் பிறருங் கூடிய இந்துமாணவரியக்கத்து 3-ம் ஆண்டு வெளியூர் கூட்டங்களிற் கடைநாளாகிய 1929 டிசம்பர் 26-ம் நாள் அநுராதபுரி “சிற்றம்பல” மண்டபத்தில் பல்கலைக் கழகக் கணிதப்பெரும் போதக ஆசிரியர் சைவத்திரு C. சுந்தரலிங்கம் M. A., B. Sc., அவர்கள் அவைத் தலைமையில் யாழ்ப்பாணத்து பட்டூர் நியாயவாதி சித்தாந்தச் செம்மல், பண்டிதர் க. சிதம்பரநாதனார் அவர்களால் நிகழ்த்தப்பெற்ற சொற்பொழிவில் இருந்து ஒரு பகுதி.

    சைவசமயமே சமயம் சமயாதீதப் பழம் பொருளைக், கைவந்திடவே மன்றுள் வெளி காட்டுமிந்தக் கருத்தை விட்டுப், பொய் வந்துழலும் சமயநெறி புகுத வேண்டா முத்திதரும், தெய்வசபையைக் காண்பதற்குச் சேரவாரும் செகத்தீரே.

    உலகத்தீரே! சமயங்களுட் சைவசமயமே சிறந்தது. சமயங்களுக்குமெட்டாத பழவுண்மையை அண்மையிற் றெளிவாகக் காட்ட அறிவு வெளியாம் அம்பலமேயிருக்கின்றது. அவ் வெளியின் உண்மை உட்பொருளை உணராது (உண்மையென ஏகதேசத்துப் பொருள்களைக் காண்பித்து நிறைவின்மையாற்) பொய்யே நிறுத்தும் பிறசமய வழிகளில் ஒழுகாதீர். இருள் மருள் நீக்கி இறவாப்பேரின்பம் தருளும் திருக்கூட்டப் பொலிவிற் சேர்ந்து இறையருளை நுகர்ந்து நிலைத்தற்கு வம்மின்! வம்மின்!!

    இஃது தாயுமானார் திருவாக்கு. என்னை? எந்நெறியாளருந் தம் நெறியே மெய் நெறியென்பதொரு தலையாக! இக்கூற்றும் அத்தகைத்தாகவொக்கும் என்னில், அன்று; சிவநெறி பல்வேறு காரணங்களாலும் தலைமை நிலையுடையது என்னுமுண்மையை உலகினர் அறிவாராய்ச்சிக்கு வரையறை காட்டாது ஏற்ப எடுத்து விளக்கிக்காட்டுவதே இச்சொற்பொழிவாம் என்க.

    உலகிலுள்ள மக்கட்கெல்லாம் இன்பம் துன்பம் என்ற இருவகை யுணர்ச்சியுமியல்பிலே யிருத்தலானும் துன்பம் வெறுக்கப்பட இன்பமே விழையப்படுதலானும் அவ்வின்பமுமே ஈண்டுச்சின்னாணிலையாய சிற்றின்பமாகக் காணப்படுதலானும், என்று மழியா நிலைபேறான பேரின்பத்தை யடைவதே பிறவிப்பெரும்பயனென அறிவுதலைப்பட்டோர்க்குத் தோன்றுதலானும், அவைதாம் சமயங்களெனவும்படும்.

    அச்சமயங்களாம், பல்வேறு நாட்டினர்க்கும் பல்வேறு பழக்க வழக்கமுடையோர்க்குமேற்பப் பல்வேறு வகையா நிலவுவனவாம். இக்காலத்து உலகிற்பெரிதும் வழங்கும் சமயங்களிந்துமதம், பௌத்தமதம், கிறிஸ்துவமதம், மகம்மதியமதம், யூதமதம், செறோஸ்ரிய மதம் முதலியவாம். இவற்றுள் இந்துமதமென்பது பொதுவில் நான்மறைகளாகும் வேதங்களை முதனுலாகக்கொண்டு கிளைத்தெழுந்த அறிவு ஆராய்ச்சிகளானுற்ற சைவம், வைஷ்ணவம், வாமம், வேதாந்தம் முதலிய பல சமயங்களையும் தன்னகத்துக் கொண்டுள்ளது. பௌத்த மதத்தையுமே ; அதன் தலைவர் இந்துவாயிருந்திறந்தமையின் இந்துமதத்தின் கிளையேயெனக் கூறுவாருமுளர். மகாத்மா காந்தியடிகளும் இலங்கையில் பௌத்தருக்கு இவ்வாறு கூறிப்போந்தது காண்க. அஃதெவ்வாறாயினுமாகுக. ஏனைய மதங்கள்யாவும் தத்தம் தலைவராகிய ஒவ்வோர் பெரியோர் வாயிலானிறுவப் பெற்று அவர்களது பேரானும் குறிப்பிட்ட உருவமூர்த்திகள் பேரானும் வழங்கிவருவனவாக சிவநெறியொன்றே சிவத்தையடையும் மதமென நின்று ஓர் மானுடனாலும் கற்பித்து நிலைநிறுத்தி வகுத்ததெனப் படாமல் அடையும் பயனைக்குறித்து அழைக்கப்படுவதாம்
    பெருமையுடைத்தாதல் தெளிபு.

    இனி, சிவநெறி யென்பது சிவத்தை யடையும் நெறி யென்றாக, சிவம் தான் யாதென ஆராய்தலேற்புடைத்தாம். “செம்பொருள்” எனத் தெய்வப் புலமைத் திருவள்ளுவனாராற் குறிக்கப் பெற்றதும், “செம்மையே யாய சிவபதம்” என மணிவாசகப் பெருந்தகையாற் சுட்டிக் காண்பித்ததும், இன்பம் எல்லாம் கூடிய பெரும்பொருள் என்பதும், சிவம் என்ற சொல்லால் நம் செந்தமிழில் அறியப்படுவதாகும். “சைவம் சிவத்தோடு சம்பந்தம்” என்று சிற்றம்பல நாடிகள் கூறியதுமிது குறித்ததே.

    தேம்பாவணி யென்னும் கிறிஸ்துவ நூலினுமே “சிவம்” எனும் சொல் பெருஞ்சுகம் என்ற பொருள் தர வழங்கியுள்ள தென்பர்.

    எனவே சிவநெறி யென்பது பரம சுகத்தைத் தேர்ந்து தெளிந்து துய்க்கு நெறியாம் என்ப. அப்பரம சுகந்தான் “எப்பொருள்
    யார் யார் வாய்க்கேட்கினு மப்பொருள், மெய்ப்பொருள் காண்ப தறிவு” என்றபடி, அவ்வவர் அறிவு நிலைக்கும் காலதேச வர்த்த மானங்களுக்கு மேற்பத் தேர்ந்து தெளிந்து துய்க்கப் பெறுமாகவே, சிவநெறியும் மெய்ப்பொருளைக் காணு நெறி, மெய்ப் பொருளைத் தெளியு நெறி, மெய்ப்பொருளைத் துய்க்கு நெறி என விரிந்து,

    “யாதொரு தெய்வங் கொண்டீ ரத்தெய்வ மாகி யாங்கே மாதொரு பாக னார்தாம் வருவர்மற் றத்தெய்வங்கள் வேதனைப் படுமிறக்கும் பிறக்குமேல் வினையுஞ் செய்யும் ஆதலா லவையிலாதா னறிந்தருள் புரியுமன்றே”

    என்ற சிவஞானசித்திப்பாவிற் கிணங்க, “எவ்வெவர் தம்மையேனும் யாவரே யெனினும் போற்றின், அவ்வவரிடமாக்
    கொண்டே யவர்க்கருள் புரியும்” இறை நலத்தைக் காட்டி, உலகிலுள்ள .அறிவாளரது ஆராய்ச்சிகளெல்லாவற்றையும் ஒரோவகை உட்பொருள்கள் (சோபானம்) ஆகக் கொண்டு தன்னகத் தடக்கித் தானே தலைமை (இராசாங்க) நிலையில் அமர்ந்திருக்கும் நெறியாமென்பது தெளிவாம்.

    அங்ஙனமாயின், எல்லாநெறியும் மெய்ந்நெறியாதல் ஒருப்பாடாம். ஆகவே அவற்றுட் டலையாய நெறி சிவநெறியே யென்றல் யாண்டையது? என வினா நிகழும். அதற்கு விடையாகவே

    சிவஞான சித்தியாரில்,

    “ஓது சமயங்கள் பொருள் உணரு நூல்கள்
    ஒன்றோடொன் றொவ்வாம லுளபலவு மவற்றுள்
    யாதுசம யம்பொருணூல் யாதிங் கென்னில்
    இதுவாகும் அதுவல்லது எனும் பிணக்க தின்றி
    நீதியினால் இவையெல்லாம் ஒரிடத்தே காண
    நின்றதியா தொருசமய மதுசமயம் பொருணூல்
    ஆதலினால் இவையெல்லா மருமறையா கமத்தே
    அடங்கியிடு மிவையெல்லாம் அரனடிக்கீழ் அடங்கும்”

    எனக்கூறியதாம். என்னே? யானை கண்ட குருடர்போற் கண்டகண்டனவே முடிபாமெனக் கூறி நிற்பார் பல்வகை மதத்தினருமாக, அவர்கண்ட உண்மைகள் எல்லாவற்றையும் ஒரோ வழி ஒத்துத் தன்னகத்தே காண்பித்து மேலாம் முடிபைக்காட்டுவது சிவநெறி யென்ப.

    அருமறை யாகமம் அறிஞர் கண்ட பொருள் முடிபெல்லாவற்றையும் காட்ட அம்மறையாகமம் எனப்படும்
    சொல்லறிவுமே அரனடி என்னும் சிவத்திண்மையாகும் செம் பொருளில் அடங்கி நிற்ப, மேல் முடிவு (சித்தாந்தம்) செய்வதற்குப் பிறிது உண்மையிலதாய் அறிவாராய்ச்சி யடங்கியவிடம் காண்பித்து நின்றது சிவநெறி யெனினுமமையும். இதுவே சிவநெறியின் தலை மாண்பாமெனக்கூறலாம்.

    ஏனைய நெறியாளர் போன்று உண்மைக்கு வரையறை கட்டிக் கிணற்றுத் தவளையது போன்ற அறிவு முடிபு கொள்ளவிடாது, நுண்ணாராய்ச்சி கொள்ளுமட்டுங் கொள்ளத்தந்து சொல்லிறந்த பரவெளிச் சுகத்தைக் கண்டு களித்துண்டு திளைக்கத் தருதலின், உலகப்பொது நெறி (Universal religion) ஆதற்குரிய பெருமையுடையது சிவநெறியே யன்றோ?

    இதனை அறியாதார், சிவநெறியினை இற்றை நாட்கண்ட சிற்சில வரம்பிலா வழக்குகளோ டிணைத்துக் குறுகிய நெறியெனக் கொண்டு பிதற்றுவர். அன்னோர்க்குச் சித்தாந்தம் தெளியப் பெறலே விழைவாயின் “மூர்த்திதலம் தீர்த்தம் முறையாய்த்தொடங்கின்‌” “வார்த்தை சொல்லச்‌ சற்குருவும்‌ வாய்க்கும்‌” எனக்கூறி நிறுத்தி அப்பாற்‌ செல்வாம்‌.


    English IAST Transliteration

    Śivaneri Māṇbu

    Ilaṅkai aracinar palkalaikkaḻakattu intu māṇavarkaḷum yāḻppāṇattu upāttiyār kallūri māṇavarkaḷum piṟaruṅ kūṭiya intumāṇavariyakkattu 3-m āṇṭu veḷiyūr kūṭṭaṅkaḷiṟ kaṭaināḷākiya 1929 ticepamar 26-m nāḷ anurātapurī “ciṟṟampala” maṇṭapattil palkalaik kaḻakak kaṇitapperum pōtaka āciriyar caivattiru C. Suntaraṅliṅkam M. A., B. Sc., avarkaḷ avait talaimaiyil yāḻppāṇattu paṭṭūr niyāyavāti cittāntac cemmal, paṇṭitar Ka. Citamparaṉātaṉār avarkaḷāl nikaḻttappeṟṟa coṟpoḻivil iruntu oru pakuti.

    Caivacamayamē camayam camayātītap paḻam poruḷaik, kaivantiṭavē maṉṟuḷ veḷi kāṭṭumintak karuttai viṭṭup, poy vantuḻalum camayaneri pukuta vēṇṭā muttitarum, teivcapaiyaik kāṇpataṟkuc cēravārum cekattīrē.

    Ulakattīrē! camayaṅkaḷuṭ caivacamayamē ciṟantatu. camayaṅkaḷukkumeṭṭāta paḻavuṇmaiyai aṇmaiyiṟṟeḷivākak kāṭṭa aṟivu veḷiyām ampalamēyirukkintaṟu. av veḷiyiṉ uṇmai uṭporuḷai uṇarātu (uṇmaiyeṉa ēkatēcattup poruḷkaḷaik kāṇpittu niṟaiviṉmaiyāṟ) poyyē niṟuttum piṟacamaya vaḻikaḷil oḻukātīr. iruḷ maruḷ nīkki iṟavāppēriṉpam taruḷum tirukkūṭṭap poliviṟ cērntu iṟaiyaruḷai nukaṟntu nilaittaṟku vammiṉ! vammiṉ!!

    Iḥtu Tāyumāṉār tiruvākku. eṉṉai? enneriyāḷaruṅ tam neriyē mey neriyēṉpatoru talaiyāka! ikkūṟṟum attakaittākavokkum eṉṉil, aṉṟu; civaneri palvēṟu kāraṇaṅkaḷālum talaimai nilaiyuṭaiyatu eṉṉumuṇmaiyai ulakiṉar aṟivārāyccikku varaiyaṟai kāṭṭātu ēṟpa eṭuttu viḷakkikkāṭṭuvatē iccoṟpoḻivām eṉka.

    Ulakilluḷḷa makkaṭkellām iṉpam tuṉpam eṉṟa iruvakai yuṇarcciyumiyalpilē yiruttalāṉum tuṉpam veṟukkappaṭa iṉpamē viḻaiyappaṭutalāṉum avviṉpamumē īṇṭuccinnāṇilaiyāya ciṟṟiṉpamākak kāṇappaṭutalāṉum, eṉṟu maḻiyā nilaipēṟāṉa pēriṉpattai yaṭaivatē piṟavipperumpayaṉeṉa aṟivutalaippaṭṭōrkku tōṉṟutalāṉum, avaitām camayaṅkaḷeṉavumpaṭum.

    Accamayaṅkaḷām, palvēṟu nāṭṭiṉarkkum palvēṟu paḻakka vaḻakkamutaiyōrkkumēṟpap palvēṟu vakaiyā nilavuvaṉavām. ikkālattu ulakiṟperiutum vaḻaṅkum camayaṅkaḷintumatam, pauttamatam, kiristuvamatam, makammatimatam, yūtamatam, ceṟōsriyat matam mutaliyavām. ivaṟṟuḷ intumatameṉpatu potuvil nāṉmaṟaikaḷākum vētaṅkaḷai mutaṉūlākkkoṇṭu kiḷaitteḻunta aṟivu ārāyccikaḷāṉuṟṟa caivam, vaiṣṇavam, vāmam, vētāntam mutaliya pala camayaṅkaḷaiyum taṉṉakattuk koṇṭuḷḷatu. pautta matattaiyumē; ataṉ talaiyar intuvāyiruntiraṇtamaiyiṉ intumatattiṉ kiḷaiyēyeṉak kūṟuvārumuḷar. makātmā kāntiyaṭikaḷum ilaṅkaiyil pauttarkku ivvāṟu kūṟippōntatu kāṇka. aḥtevvāṟāyiṉumākuka. ēṉaiya mataṅkaḷyāvum tattam talaiyārākiya ovvōr periyōr vāyilāṉiṟuvap peṟṟu avarkalatu pērāṉum kuṟippiṭṭa uruvamūrttikaḷ pērāṉum vaḻaṅkivaruvaṉavāka civaneriyoṉṟē civattaiyaṭaiyum matameṉa niṉṟu ōr māṉuṭaṉālum kaṟpittu nilainirutitti vakuppateṉap paṭāmal aṭaiyum payaṉaikkuṟittu aḻaikkappaṭuvatām perumaiyuṭaittal teḷipu.

    Iṉi, civaneri yeṉpatu civattai yaṭaiyum neri yeṉṟāka, civam tāṉ yāteṉa ārāytalēṟpuṭaittām. “Cemporuḷ” eṉat teyvappalumait tiruvaḷḷuvaṉārāṟ kuṟikkappeṟṟatum, “cemmaiyē yāya civapatam” eṉa maṇivācakapperuntakaiyāṟ cuṭṭikkāṇpittatum, iṉpam ellām kūṭiya perum poruḷ eṉpatum, civam eṉṟa collāl nam centamiḻil aṟiyappaṭuvatākum. “Caivam civattōṭu campantam” eṉṟu ciṟṟampala nāṭikaḷ kūṟiyatumiitu kuṟittatē.

    Tēmpāvaṇi yeṉṉum kiristuva nūliṉumē “civam” eṉum collal peruñcuka eṉṟa poruḷ tara vaḻaṅkiyuḷḷatu eṉpar.

    Eṉavē civaneri yeṉpatu parama cukattai tērntu teḷintu tuykkum neriyām eṉpa. apparama cukañtāṉ “epporuḷ yār yār vāykkēṭkiṉum apporuḷ, meypporuḷ kāṇpa taṟivu” eṉṟapaṭi, avvavar aṟivunilaikkum kālatēca varttamāṉaṅkaḷukku mēṟpap tērntu teḷintu tuykkappeṟumākavē, civaneriyum meypporuḷai kāṇu neri, meypporuḷai teḷiyu neri, meypporuḷai tuykkum neri eṉa virintu,

    “Yātoru teyvaṅ koṇṭīr atteyva māki yāṅkē mātoru pākaṉārtām varuvarmaṟṟ atteyvaṅkaḷ vētaṉaippaṭumiṟakkum piṟakkumēl viṉaiyuñ ceyyum ātalāl avaiyilātāṉ aṟintaruḷ puriyumaṉṟē”

    eṉṟa civajñāṉacittippāviṟ kiṇaṅka, “evvevar tammaiyēṉum yāvarē yeṉiṉum pōṟṟiṉ, avvavariṭamāk koṇṭē yavarkkaruḷ puriyum” iṟai nalattai kāṭṭi, Ulakiulluḷḷa aṟivāḷaratu ārāyccikaḷellāvaṟṟaiyum orōvakai uṭporuḷkaḷ (sōpāṉam) ākak koṇṭu taṉṉakat taṭakkittaṉē talaimai (irācāṅka) nilaiyil amarntirukkum neriyāmeṉpatu teḷivām.

    Aṅṅaṉamāyiṉ, ellāneriyum meyneri yātalu oruppāṭām. ākaavē avatṟuṭ talāyāya neri civaneriyē eṉṟal yāṇṭaiyatu? eṉa viṉā nikaḻum. ataṟku viṭaiyākavē

    Civajñāṉa Cittiyāril,

    “Ōtu camayaṅkaḷ poṟuḷ uṇaṟu nūlkaḷ

    oṉṟōṭoṉ ṟovvāma luḷapalaṟu mavṟṟuḷ

    yātucaṟu yam poṟuṇūl yātinḍṟu keṉṉil

    ituṟāgum atuṟāllatu eṉum piṇakka tiṉṟi

    nītiyiṉāl ivaieyellām oṟiṭattē kāṇa

    niṉṟatiyā torucamaya maṟuṟacamayam poṟuṇūl

    ātaliṉāl ivaiyellām arumaṟaiyā kamattē

    aṭaṅkiyidu mivaiyellām araṉaṭikkīḻ aṭaṅkum”

    eṉakkūṟiyatām. eṉṉē? yāṉai kaṇṭa kuruṭarpōṟ kaṇṭakaṇṭaṉavē muṭipāmeṉak kūṟi niṟpār palvakai matattiṉarumāka, avarkaṇṭa uṇmaikaḷ ellāvaṟṟaiyum orō vaḻi ottut taṉṉakattē kāṇpittu mēlām muṭipaik kāṭṭuvatu civaneri yeṉpa.

    Arumaṟai yākamam aṟiñar kaṇṭa poruḷ muṭipellāvaṟṟaiyum kāṭṭa ammaṟaiyākamam eṉappaṭum collaṟivumē araṉaṭi eṉṉum civattiṇmaiyākum cem poruḷil aṭaṅki niṟpa, mēl muṭivu (cittāntam) ceyvataṟku piṟitu uṇmaiyilatāy aṟivārāycci yaṭaṅkiyaviṭam kāṇpittu niṉṟatu civaneri yeṉiṉumamaiyum. ituvē civaneriyiṉ talai māṇpāmeṉakkūṟalām.

    Ēṉaiya neriyāḷar pōṉṟu uṇmaikkku varaiyaṟai kaṭṭik kiṇaṟṟut tavaḷaiyatu pōṉṟa aṟivu muṭipu koḷḷaviṭātu, nuṇṇārāyccu koḷḷumaṭṭuṅ koḷḷat tantu colliṟanta paraveḷiccukattaik kaṇṭu kaḷittuṇṭu tiḷaikkat tarutaliṉ, ulakappotu neri (Universal religion) ātaṟkuriya perumaiyuṭaiyatu civaneriyē yaṉṟō?

    Itaṉai aṟiyātār, civaneriyiṉai iṟṟai nāṭkaṇṭa ciṟcilavarampilā vaḻakkukaḷōṭi iṇaituk kuṟukiya neriyeṉak koṇṭu pitaṟṟuvar. aṉṉōrkkuc cittāntam teḷiyappeṟalē viḻaivāyiṉ “mūrttitalam tīrttam muṟaiyāyttotaṅkiṉ” “vārttai collac caṟkuruvum vāykkum” eṉakkūṟi niṟutti appāṟ celvām.

  • The Essence of Śaiva Siddhānta: A Concise Exposition

    The Essence of Śaiva Siddhānta: A Concise Exposition


    TaHiEnFrEs

    சைவ சித்தாந்தம் –
    சுருக்கமான விளக்கம்

    1. உடலுக்கு வேறாக உயிர் என ஒரு பொருள் உண்டு.
    2. அந்த உயிருக்கு உள்ளாக இறைவன் என்னும் மற்றொரு
      பொருள் உண்டு.
    3. உயிர்ப்பொருள், உள்ளிருக்கும் இறைவன் உணர்த்துதல்
      வழியாகத்தான் தனது உடற் கருவிகளை இயக்கிக்
      கொண்டு இவ்வுலகில் வாழ்கிறது.
    4. உயிரின் உலகியல் வாழ்வுக்கு உடந்தையாக ஆணவம்,
      கன்மம், மாயை என்ற மும்மலங்கள் உள்ளன.
    5. திருவருளால் இவற்றைச் சார்ந்து உயிர்வாழும் கட்டம்
      அவ்வளவும் பந்த நிலை அல்லது பெத்த நிலை.
    6. திருவருளால் இவற்றின் தொடர்பு நீங்கிச் சூக்கும
      உணர்வாகிய ஞான உணர்வினால் கடவுளை அறிந்து
      அடைந்து அனுபவிக்கும் நிலை மோட்ச நிலை அல்லது சுத்த நிலை.
    7. இச்சுத்த நிலைப்பேறு ஒவ்வோருயிர்க்கும் உரியது. ஆனால்,
      அதனதன் பக்குவ காலத்தில் மட்டும் அதற்கதற்கு வாய்ப்பது.
    8. இவ்வகையிற் சம்பந்தப்படும் பொருள்கள் மூன்று. அவை
      பதி, பசு, பாசம் என்பன.
    9. இம் முப்பொருள் இயல்புகளை உரிய முறையிற்
      கற்றுக் கேட்டுத் தெளிபவர்களே மெய்ஞ்ஞானம் பெறுவர்.
      அவர்களே மேல்கதிக்கும் வீடு பேற்றிற்கும் உரியர்.
    10. வீடு பேறு என்பது உயிர் தன் சீவத்தன்மை கழிந்து
      சிவத்தோடு ஏகரசமாய் நின்று அநுபவிக்கும் ஆராத ஒரு
      பேரின்ப நிலை.

    இவையும்‌ இவற்றின்‌ உள்‌ விரிவுகளுமே சைவசித்தாந்தம்‌ கூறும்‌ விஷயங்கள்‌. இவற்றை அறிவதன்‌ மூலம்‌ ஒருவன்‌ தன்னை அறிந்தவன்‌ ஆவான்‌. தன்னை அறியும்‌ அறிவும்‌ தலைவனாகிய இறைவனை அறிதலோடேயே நிகழும்‌. இந்த அறிவு நிலையே அறிவுக்கெல்லாம்‌ உயர்நிலை அறிவாகும்‌. இந்த அறிவு நிலையை எட்டாவிடில்‌ அறிவுக்குப்‌ பயன்‌ எதுவுமில்லை.

    “கற்றதனாலாய பயனென்‌”. என்ற செய்யுளின்‌ மூலம்‌ இக்கருத்து திருக்குறளில்‌ முத்திரீகரணம்‌ (முத்திரையிடல் ) செய்யப்பட்டிருக்கிறது.

    சித்தாந்தச் செழும் புதையல்கள் என்னும் நூலில் பண்டிதர் மு.கந்தையா அவர்கள்.


    English IAST Transliteration

    Śaiva Siddhānta: Curukkamāṉa Viḷakkam

    1. Uṭalukku vēṟāka uyir eṉa oru poruḷ uṇṭu.
    2. Anta uyirukku uḷḷāka iṟaivaṉ eṉṉum maṟṟoru poruḷ uṇṭu.
    3. Uyirpporuḷ, uḷḷirukkum iṟaivaṉ uṇarttutal vaḻiyāktāṉ taṉatu uṭaṟ karuvikaḷai iyakkik koṇṭu ivvulakil vāḻkiṟatu.
    4. Uyiriṉ ulakiyal vāḻvukku uṭantaiyāka āṇavam, kaṉmam, māyai eṉṟa mummalakaḷ uḷḷaṉa.
    5. Tiruvaruḷāl ivaṟṟaic cārntu uyirvāḻum kaṭṭam avvaḷavum panta nilai allatu petta nilai.
    6. Tiruvaruḷāl ivaṟṟiṉ toṭarpu nīṅkic cūkkuma uṇarvākiya jñāṉa uṇarviṉāl kaṭavuḷai aṟintu aṭaintu aṉupavikkum nilai mōkṣa nilai allatu cutta nilai.
    7. Iccutta nilaippēṟu ovvōruyirkkum uriyatu. Āṉāl, ataṉataṉ pakkuva kālattil maṭṭum ataṟkataṟku vāyppatu.
    8. Ivvakaiyiṟ campantappaṭum poruḷkaḷ mūṉṟu. Avai pati, pacu, pācam eṉpaṉa.
    9. Im mupporuḷ iyalpukaḷai uriya muṟaiyiṟ kaṟṟuk kēṭṭut teḷipavarkaḷē meijñāṉam peṟuvar. Avarkaḷē mēlkatikkum vīṭu pēṟṟiṟkum uriyar.
    10. Vīṭu pēṟu eṉpatu uyir taṉ cīvattaṉmai kaḻintu civattōṭu ēkaracamāy niṉṟu aṉupavikkum ārāta oru pēriṉpa nilai.

    Ivaiyum ivaṟṟiṉ uḷ virivukaḷumē śaivacittāntam kūṟum viṣayaṅkaḷ. Ivaṟṟai aṟivataṉ mūlam oruvaṉ taṉṉai aṟintavaṉ āvāṉ. Taṉṉai aṟiyum aṟivum talaivaṉākiya iṟaivaṉai aṟitalōṭēyē nikaḻum. Inta aṟivu nilaiyē aṟivukkellām uyirnilai aṟivākum. Inta aṟivu nilaiyai eṭṭāviṭil aṟivukkup payaṉ etuvumillai.

    “Kaṟṟataṉālāyap payaṉeṉ”. Eṉṟa ceyyuḷiṉ mūlam ikkaruttu Tirukkuraḷil muttirīkaraṇam (muttiraiyiṭal) ceyyappaṭṭirukkiṟatu.

    शैव सिद्धांत का सार: एक संक्षिप्त व्याख्या


    1. शरीर से भिन्न ‘आत्मा’ (जीव) नामक एक तत्व होता है।
    2. उस आत्मा के भीतर ‘ईश्वर’ (शिव) नामक एक अन्य तत्व विद्यमान है।
    3. आत्मा, अपने भीतर स्थित ईश्वर की प्रेरणा और मार्गदर्शन के माध्यम से ही शारीरिक इंद्रियों को संचालित करते हुए इस संसार में जीवन व्यतीत करती है।
    4. आत्मा के सांसारिक जीवन में सहायक के रूप में तीन मल (अशुद्धियाँ) होते हैं: आणव (अहंकार), कर्म और माया।
    5. ईश्वरीय कृपा के बिना, इन मलों से बंधकर जीवन जीने की अवस्था को ‘बंध’ या ‘बद्ध अवस्था’ (Petta nilai) कहा जाता है।
    6. ईश्वरीय कृपा से जब इन मलों का संबंध छूट जाता है, तब सूक्ष्म ज्ञान की चेतना के माध्यम से ईश्वर को जानकर और प्राप्त कर जो अनुभव मिलता है, उसे ‘मोक्ष’ या ‘शुद्ध अवस्था’ (Cutta nilai) कहते हैं।
    7. यह शुद्ध अवस्था प्रत्येक आत्मा का अधिकार है, किंतु यह केवल उसकी आध्यात्मिक परिपक्वता आने पर ही प्राप्त होती है।
    8. इस व्यवस्था में तीन प्रमुख तत्व जुड़े हुए हैं: पति (ईश्वर), पशु (आत्मा) और पाश (बंधन)।
    9. जो इन तीनों तत्वों के स्वभाव को उचित विधि से सीखते, सुनते और स्पष्ट रूप से समझते हैं, वे ही वास्तविक ज्ञान प्राप्त करते हैं। वे ही उच्च गति और मोक्ष के पात्र होते हैं।
    10. मोक्ष का अर्थ है—आत्मा का अपने ‘अहं’ या ‘जीव-भाव’ को त्यागकर शिव के साथ एकाकार (एकरस) होकर उस अनंत परमानंद का अनुभव करना।

    निष्कर्ष

    ये बिंदु और इनका विस्तार ही शैव सिद्धांत के मुख्य विषय हैं। इन्हें जानकर ही मनुष्य स्वयं को जान सकता है। स्वयं को जानने का ज्ञान ईश्वर को जानने के साथ ही घटित होता है। यह ज्ञान की सर्वोच्च अवस्था है। यदि इस ज्ञान की प्राप्ति न हो, तो अन्य सभी प्रकार की विद्याओं का कोई लाभ नहीं है।

    तिरुक्कुरळ (Tirukkuṟaḷ) में इस विचार की पुष्टि की गई है:

    “उस विद्या का क्या लाभ, यदि वह शुद्ध ज्ञानस्वरूप ईश्वर के उत्तम चरणों की भक्ति करना न सिखाए?”

    पण्डित मु. कन्दैया द्वारा लिखित पुस्तक ‘सिद्धांत चेषुम पुतैयाल्कल’ (सिद्धांत के समृद्ध खजाने)

    The Essence of Śaiva Siddhānta: A Concise Exposition


    1. There exists an entity called the Soul (Uyir), which is distinct from the physical body.
    2. Within that Soul, there exists another entity called the Lord (Iṟaivaṉ).
    3. The Soul lives in this world by activating its bodily instruments only through the inner guidance and realization provided by the indwelling Lord.
    4. Assisting the Soul in its worldly life are the three impurities (Mummalakaḷ): Ego (Āṇava), Karma (Kanma), and Illusion (Māyā).
    5. The stage of life spent depending on these impurities before the descent of Divine Grace (Tiruvaruḷ) is known as the state of bondage (Panta nilai) or the bound state (Petta nilai).
    6. The state of knowing, reaching, and experiencing God through the subtle spiritual consciousness (Jñāṉa), once the connection to these impurities is severed by Divine Grace, is the state of liberation (Mōkṣa nilai) or the pure state (Cutta nilai).
    7. This attainment of the pure state is the inherent right of every soul. However, it occurs only during the specific period of the soul’s spiritual maturation (Pakkuva kālam).
    8. There are three eternal entities involved in this relationship: the Lord (Pati), the Soul (Pacu), and the Bond (Pāca).
    9. Only those who learn, listen, and gain clarity regarding the nature of these three entities in the prescribed manner will attain True Wisdom (Meijñāṉam). They alone are worthy of the higher path and ultimate liberation (Vīṭupēṟu).
    10. Liberation (Vīṭupēṟu) is a state of inexhaustible supreme bliss where the soul sheds its individualistic nature (Cīvattaṉmai) and stands in non-dual union (Ēkaracam) with Śiva.

    Conclusion

    These points and their inner expansions constitute the subject matter of Śaiva Siddhānta. By understanding these, one becomes a person who “knows oneself.” The knowledge of knowing oneself occurs only alongside the knowledge of knowing the Supreme Lord. This state of knowledge is the highest among all forms of intelligence. If this state of knowledge is not reached, there is no benefit to any other learning.

    This concept has been “stamped” (Muttirīkaraṇam) in the Tirukkuṟaḷ through the following verse:

    “What is the profit of all learning, if one does not worship the good feet of the Lord who is the embodiment of Pure Wisdom?”

    Pandithar Mu. Kandiah in the book Siddhanta Chezhum Pudhaiyalgal (The Rich Treasures of Siddhanta).

    L’Essence de la Śaiva Siddhānta : Une Exposition Concise


    1. Il existe une entité appelée l’Âme (Uyir), qui est distincte du corps physique.
    2. Au sein de cette Âme, il existe une autre entité appelée le Seigneur (Iṟaivaṉ).
    3. L’Âme vit dans ce monde en activant ses instruments corporels uniquement grâce à la guidance intérieure et à la réalisation fournies par le Seigneur immanent.
    4. Les trois impuretés (Mummalakaḷ) soutiennent l’Âme dans sa vie mondaine : l’Ego (Āṇava), le Karma (Kanma) et l’Illusion (Māyā).
    5. L’étape de la vie passée à dépendre de ces impuretés, avant la descente de la Grâce Divine (Tiruvaruḷ), est connue sous le nom d’état d’enchaînement (Panta nilai) ou d’état lié (Petta nilai).
    6. L’état consistant à connaître, atteindre et expérimenter Dieu à travers la conscience spirituelle subtile (Jñāṉa), une fois que le lien avec ces impuretés est rompu par la Grâce Divine, est l’état de libération (Mōkṣa nilai) ou l’état pur (Cutta nilai).
    7. Cette atteinte de l’état pur est le droit inhérent de chaque âme. Cependant, elle ne se produit que durant la période spécifique de maturation spirituelle de l’âme (Pakkuva kālam).
    8. Trois entités éternelles sont impliquées dans cette relation : le Seigneur (Pati), l’Âme (Pacu) et le Lien (Pāca).
    9. Seuls ceux qui apprennent, écoutent et acquièrent de la clarté concernant la nature de ces trois entités selon la méthode prescrite atteindront la Sagesse Véritable (Meijñāṉam). Eux seuls sont dignes de la voie supérieure et de la libération ultime (Vīṭupēṟu).
    10. La libération (Vīṭupēṟu) est un état de béatitude suprême inépuisable où l’âme dépouille sa nature individuelle (Cīvattaṉmai) et se tient en union non-duelle (Ēkaracam) avec Śiva.

    Conclusion

    Ces points et leurs développements intérieurs constituent le sujet même de la Śaiva Siddhānta. En les comprenant, on devient une personne qui « se connaît soi-même ». La connaissance de soi ne se produit qu’en parallèle de la connaissance du Seigneur Suprême. Cet état de connaissance est le plus élevé de toutes les formes d’intelligence. Si cet état de connaissance n’est pas atteint, aucun autre apprentissage n’est bénéfique.

    Ce concept a été « marqué du sceau » (Muttirīkaraṇam) dans le Tirukkuṟaḷ à travers le verset suivant :

    « Quel est le profit de tout apprentissage, si l’on n’adore pas les bons pieds du Seigneur qui est l’incarnation de la Sagesse Pure ? »

    Pandithar Mu. Kandiah dans le livre Siddhanta Chezhum Pudhaiyalgal (Les Riches Trésors de la Siddhanta).

    La Esencia de la Śaiva Siddhānta: Una Exposición Concisa


    1. Existe una entidad llamada el Alma (Uyir), que es distinta del cuerpo físico.
    2. Dentro de esa Alma, existe otra entidad llamada el Señor (Iṟaivaṉ).
    3. El Alma vive en este mundo activando sus instrumentos corporales solo a través de la guía interna y la realización proporcionada por el Señor inmanente.
    4. Ayudando al Alma en su vida mundana se encuentran las tres impurezas (Mummalakaḷ): el Ego (Āṇava), el Karma (Kanma) y la Ilusión (Māyā).
    5. La etapa de la vida que se pasa dependiendo de estas impurezas, antes del descenso de la Gracia Divina (Tiruvaruḷ), se conoce como el estado de atadura (Panta nilai) o el estado ligado (Petta nilai).
    6. El estado de conocer, alcanzar y experimentar a Dios a través de la conciencia espiritual sutil (Jñāṉa), una vez que el vínculo con estas impurezas es cortado por la Gracia Divina, es el estado de liberación (Mōkṣa nilai) o el estado puro (Cutta nilai).
    7. Este logro del estado puro es el derecho inherente de cada alma. Sin embargo, ocurre solo durante el período específico de maduración espiritual del alma (Pakkuva kālam).
    8. Hay tres entidades eternas involucradas en esta relación: el Señor (Pati), el Alma (Pacu) y el Vínculo (Pāca).
    9. Solo aquellos que aprenden, escuchan y adquieren claridad con respecto a la naturaleza de estas tres entidades de la manera prescrita alcanzarán la Sabiduría Verdadera (Meijñāṉam). Solo ellos son dignos del camino superior y de la liberación última (Vīṭupēṟu).
    10. La liberación (Vīṭupēṟu) es un estado de bienaventuranza suprema inagotable donde el alma se despoja de su naturaleza individual (Cīvattaṉmai) y permanece en unión no dual (Ēkaracam) con Śiva.

    Conclusión

    Estos puntos y sus expansiones internas constituyen la materia de estudio de la Śaiva Siddhānta. Al comprender esto, uno se convierte en una persona que “se conoce a sí misma”. El conocimiento de conocerse a uno mismo ocurre solo junto con el conocimiento de conocer al Señor Supremo. Este estado de conocimiento es el más elevado entre todas las formas de inteligencia. Si no se alcanza este estado de conocimiento, no hay beneficio en ningún otro aprendizaje.

    Este concepto ha sido “sellado” (Muttirīkaraṇam) en el Tirukkuṟaḷ a través del siguiente verso:

    “¿De qué sirve todo el aprendizaje, si uno no adora los buenos pies del Señor, quien es la personificación de la Sabiduría Pura?”

    Pandithar Mu. Kandiah en el libro Siddhanta Chezhum Pudhaiyalgal (Los Ricos Tesoros de la Siddhanta).

  • Sarva-Sākṣī Para-Tattvam : Meditation Verses from the Kaivalya Upaniṣad

    Sarva-Sākṣī Para-Tattvam : Meditation Verses from the Kaivalya Upaniṣad


    TaHiEnFrEs

    उमासहायम् परमेश्वरम् प्रभु त्रिलोचऩम् नीलकण्ठम् प्रशान्तम्।
    ध्यात्वा मुनिर्गच्छति भूतयोऩिम् समस्तसाक्षिम् तमसः परस्तात् ||

    स ब्रह्मा स शिवः सेन्द्रः सोऽक्षरः परमः स्वराट् |
    स एव विष्णुः स प्राणः स कालोऽग्ऩिः स चन्द्रमाः ||

    உமாஸஹாயம் பரமேஶ்வரம் ப்ரபு⁴ த்ரிலோசனம் நீலகண்ட²ம் ப்ரஶாந்தம் I
    த்⁴யாத்வா முநிர்க³ச்ச²தி பூ⁴தயோனிம் ஸமஸ்தஸாக்ஷிம் தமஸ꞉ பரஸ்தாத் ||

    கைவல்யோபநிஷத்³

    ஸ ப்³ரஹ்மா ஸ ஶிவ꞉ ஸேந்த்³ர꞉ ஸோ(அ)க்ஷர꞉ பரம꞉ ஸ்வராட் |
    ஸ ஏவ விஷ்ணு꞉ ஸ ப்ராண꞉ ஸ காலோ(அ)க்³னி꞉ ஸ சந்த்³ரமா꞉ ||

    கைவல்யோபநிஷத்³

    “பிரபுவும், முக்கண்ணரும், நீலகண்டரும், பிரசாந்தருமாகிய உமாசகாய சிவபெருமானை முனியானவன் தியானித்துப் பூதகாரணரும் சமஸ்த சாக்ஷியுமாயினாரை இருளுக்குமேற்போய் அடைகின்றான்; *அவர் பிரமா; அவர் உருத்திரர்; அவர் இந்திரர்; அவர் அக்ஷரர்; அவர் பரமசுவராட்டு; அவரே விஷ்ணு; அவர் பிராணன்; அவர் காலர், அக்கினி, சந்திரன்” என்று கைவல்லியோபநிடதம் உரைக்கிறது.

    • ஈண்டு அவர் பிரமா, அவர் விஷ்ணு, அவர் உருத்திரர் என்றமையால் அவர் மூவர்க்கும் துரீயராதல் பெறப்பட்டது.

    English IAST Transliteration

    umā-sahāyam parameśvaram prabhum trilocanam nīlakaṇṭham praśāntam |
    dhyātvā munir-gacchati bhūta-yonim samasta-sākṣim tamasaḥ parastāt ||

    sa brahmā sa śivaḥ sendraḥ so’kṣaraḥ paramaḥ svarāṭ |
    sa eva viṣṇuḥ sa prāṇaḥ sa kālo’gniḥ sa candramāḥ ||

    “prabuvum, mukkaṇṇarum, nīlakaṇṭarum, prasāntarum-ākiya umā-sakāya śivaperumāṉai muṉiyāṉavan dhyāṉittup pūta-kāraṇarum samasta sāḳṣiyumāyiṉārai iruḷukku-mēṟpōy aṭaikkiṉṟāṉ; *avar piramā; avar uruttirar; avar indrair; avar akṣarar; avar paramaśuvarāṭṭu; avarē viṣṇu; avar pirāṇaṉ; avar kālar, akkiṉi, candiraṉ” eṉṟu kaivallyōpaṉiṭatam uraikkiṟatu.

    • īṇṭu avar piramā, avar viṣṇu, avar uruttirar eṉṟamaiyāl avar mūvarkkum turīyar-ātal peṟappaṭṭatu.

    उमासहायम् परमेश्वरम् प्रभु त्रिलोचऩम् नीलकण्ठम् प्रशान्तम्।
    ध्यात्वा मुनिर्गच्छति भूतयोऩिम् समस्तसाक्षिम् तमसः परस्तात् ||

    स ब्रह्मा स शिवः सेन्द्रः सोऽक्षरः परमः स्वराट् |
    स एव विष्णुः स प्राणः स कालोऽग्ऩिः स चन्द्रमाः ||

    कैवल्योपनिषद् का सारांश: “प्रभु, त्रिनेत्रधारी, नीलकण्ठ, और शान्त स्वरूप वाले उमा-सहाय शिवपेरुमान (शिवजी) का ध्यान करके, मुनि भूत-योनि (सभी प्राणियों का कारण) और समस्त साक्षी (सभी के साक्षी) स्वरूप उन्हें अंधकार से परे जाकर प्राप्त करता है; *वह ब्रह्मा है; वह रुद्र (शिव) है; वह इंद्र है; वह अक्षर है; वह परम स्वराट (परम संप्रभु) है; वह ही विष्णु है; वह प्राण (जीवन शक्ति) है; वह काल (समय), अग्नि और चंद्रमा है,” ऐसा कैवल्योपनिषद् कहती है।

    * यहाँ ‘वह ब्रह्मा है, वह विष्णु है, वह रुद्र है’ कहने से यह सिद्ध होता है कि वह तीनों देवताओं से परे तुरीय (चौथी) अवस्था है।

    IAST Transliteration:

    umā-sahāyam parameśvaram prabhum trilocanam nīlakaṇṭham praśāntam |
    dhyātvā munir-gacchati bhūta-yonim samasta-sākṣim tamasaḥ parastāt ||

    sa brahmā sa śivaḥ sendraḥ so’kṣaraḥ paramaḥ svarāṭ |
    sa eva viṣṇuḥ sa prāṇaḥ sa kālo’gniḥ sa candramāḥ ||

    Summary from the Kaivalya Upaniṣad: “The Kaivalya Upaniṣad states that the sage, by meditating upon Umāsahāya Śivaperumān (Lord Shiva), who is the Lord, the Three-Eyed, the Blue-Throated, and the Peaceful, attains the one who is the Cause of Beings and the Witness of All, proceeding beyond darkness; *He is Brahmā; He is Rudra (Shiva); He is Indra; He is the Imperishable (Akṣara); He is the Supreme Ruler (Parama-svarāṭ); He is indeed Viṣṇu; He is the Life-Breath (Prāṇa); He is Time, Fire, and the Moon.”

    * Since it is mentioned here that ‘He is Brahmā, He is Viṣṇu, He is Rudra,’ it is established that He is the Turīya (the Fourth state), transcending the Trimūrti.

    Translittération IAST

    umā-sahāyam parameśvaram prabhum trilocanam nīlakaṇṭham praśāntam |
    dhyātvā munir-gacchati bhūta-yonim samasta-sākṣim tamasaḥ parastāt ||

    sa brahmā sa śivaḥ sendraḥ so’kṣaraḥ paramaḥ svarāṭ |
    sa eva viṣṇuḥ sa prāṇaḥ sa kālo’gniḥ sa candramāḥ ||

    Résumé du Kaivalya Upaniṣad : « Le Kaivalya Upaniṣad déclare que le sage, en méditant sur Śivaperumān (Seigneur Shiva), l’Assistant d’Umā, qui est le Seigneur, le Tricéphale (aux trois yeux), à la Gorge Bleue (Nīlakaṇṭha) et le Pacifique, atteint Celui qui est la Cause des Êtres et le Témoin de Tout, en allant au-delà de l’obscurité ; *Il est Brahmā ; Il est Rudra ; Il est Indra ; Il est l’Impérissable (Akṣara) ; Il est le Souverain Suprême (Paramaśuvarāṭṭu) ; Il est en effet Viṣṇu ; Il est le Souffle de Vie (Prāṇa) ; Il est le Temps, le Feu et la Lune. »

    * Le fait qu’il soit mentionné ici ‘Il est Brahmā, Il est Viṣṇu, Il est Rudra’ établit qu’Il est le Turīya (le Quatrième état), transcendant les trois divinités.

    Transliteración IAST

    umā-sahāyam parameśvaram prabhum trilocanam nīlakaṇṭham praśāntam |
    dhyātvā munir-gacchati bhūta-yonim samasta-sākṣim tamasaḥ parastāt ||

    sa brahmā sa śivaḥ sendraḥ so’kṣaraḥ paramaḥ svarāṭ |
    sa eva viṣṇuḥ sa prāṇaḥ sa kālo’gniḥ sa candramāḥ ||

    Resumen del Kaivalya Upaniṣad: “El Kaivalya Upaniṣad declara que el sabio, al meditar en Śivaperumān (Señor Shiva), el Consorte de Umā, que es el Señor, el Tríope (de tres ojos), el de la Garganta Azul (Nīlakaṇṭha) y el Pacífico, alcanza a Aquel que es la Causa de los Seres y el Testigo de Todos, yendo más allá de la oscuridad; *Él es Brahmā; Él es Rudra; Él es Indra; Él es el Imperecedero (Akṣara); Él es el Gobernante Supremo (Paramaśuvarāṭṭu); Él es ciertamente Viṣṇu; Él es el Aliento de Vida (Prāṇa); Él es el Tiempo, el Fuego y la Luna.”

    * El hecho de que se mencione aquí ‘Él es Brahmā, Él es Viṣṇu, Él es Rudra’ establece que Él es el Turīya (el Cuarto estado), trascendiendo a la tríada divina.

  • Śivamahimā Aḍiyār Mahimā: Glory of Śiva and His Devotees

    Śivamahimā Aḍiyār Mahimā: Glory of Śiva and His Devotees


    TaHiEnFrEs

    उपास्य एकोधिपतिः पशूनां तदीय भक्ताश्व समर्चनीयः ।

    प्रीतः शिवः भक्त सपर्ययास्यात् शिवप्रसादेन शुचं तरन्ति ।।

    உபாஸ்ய ஏகோதி⁴பதி꞉ பஶூனாம் ததீ³ய ப⁴க்தாஶ்வ ஸமர்சனீய꞉|

    ப்ரீத꞉ ஶிவ꞉ ப⁴க்த ஸபர்யயாஸ்யாத் ஶிவப்ரஸாதே³ன ஶுசம் தரந்தி ||

    (இ – ள்)இந்த உலகில் உபாஸிக்க வேண்டிய தெய்வம் ஒன்றே தான். அவர்தான் ஜகத்ரக்ஷகர். அவரிடம் பக்தி செய்யும் உத்தமர்களின் உள்ளத்தில் அவர் இருப்பதால் சிவபக்தர்களை நாம் பூஜித்தால் சிவ பக்தர்களையும் சிவ பெருமானையும் பூஜித்த பலன் கிடைக்கும். சிவ பக்தர்களின் மனம் ஸந்தோஷப்பட்டால் சிவபெருமான் பரமப்ரீதி அடைவார். அதனால் சிவப்ரஸாதம் கிடைக்கும். சிவ ப்ரஸாதத்தால் ஸகலமான துன்பங்கள், துக்கம், தரித்திரம் யாவும் விலகும். க்ஷேமம் அடையலாம்.

    भिन्तन्ति शैलान् उदधीन् पिबन्ति व्यत्यासयन्ति क्षितिमन्तरिक्षम् ।

    तृणीकृत ब्रह्मपुरन्दराणां किं दुष्करं शंकरकिंकराणाम् ।।

    பி⁴ந்தந்தி ஶைலான் உத³தீ⁴ன் பிப³ந்தி வ்யத்யாஸயந்தி க்ஷிதிமந்தரிக்ஷம் |

    த்ருணீக்ருத ப்³ரஹ்மபுரந்த³ராணாம் கிம் து³ஷ்கரம் ஶங்கரகிங்கராணாம் ||

    (இ – ள்)சிவ பக்தர்கள் மலையைத் தூளாக்குவார்கள்.
    சமுத்திர நீரைக் குடித்து விடுவார்கள். பூமியையும் ஆகாயத்தையும் மாற்றி அமைப்பார்கள். பிரம்ம விஷ்ணு இந்திர பதங்கள் சிவபக்தர்களுக்குத் துரும்புக்குச் சமானம். எனவே சிவபக்தர்களால் முடியாதது என்ன இருக்கிறது?

    வடமொழி சுலோகங்களில் சிவமஹிமையும் அடியார் மஹிமையும் – தொகுப்பும் தமிழ் விளக்கமும் : தர்மப்ரவசனரத்னம், உத்தம உபன்யாஸக சக்கரவர்த்தி பிரம்மஸ்ரீ மஞ்சக்குடி ராஜகோபால சாஸ்திரிகள்.


    English IAST Transliteration

    upāsya ekodhipatiḥ paśūnāṁ tadīya bhaktāśca samarcanīyaḥ |

    prītaḥ śivaḥ bhakta saparyayāsyāt śivaprasādena śucaṁ taranti ||

    (i – ḷ)inda ulakil upāsikka vēṇḍiya daivam onṛē tān. avartāṉ jagatrakṣakar. avaridam bhakti ceyyum uttamarkaḷiṉ uḷḷattil avar iruppatāl śivabhaktarkaḷai nām pūjittāl śiva bhaktarkaḷaiyum śiva perumāṉaiyum pūjitta palaṉ kiṭaikkum. śiva bhaktarkaḷiṉ maṉam santōṣappaṭṭāl śivaperumāṉ paramaprīti aṭaivār. atalāl śivaprasādam kiṭaikkum. śiva prasādatāl sakalamāṉa tuṉpaṅkaḷ, tukkam, daridram yāvum vilagum. kṣēmam aṭaiyalām.

    bhindanti śailān udadhīn pibanti vyatyāsayanti kṣitimantarikṣam |

    tṛṇīkṛta brahmapurandarāṇāṁ kiṁ duṣkaraṁ śaṅkarakiṅkarāṇām ||

    (i – ḷ)śiva bhaktarkaḷ malaiyait tūḷākkivārkaḷ. samuttira nīraik kuṭittu viṭuvārkaḷ. pūmiyaiyum ākāyattaiyum māṟṟi amaippārkaḷ. biramma viṣṇu indira pataṅkaḷ śivabhaktarkaḷukku tumpukkuc camāṉam. ēṉavē śivabhaktarkaḷāl muṭiyātatu eṉṉa irukkiṟatu?

    vaṭamoḻi ślōkaṅkaḷil śivamahimaiyum aṭiyār mahimaiyum – toguppum tamil viḷakkamum : dharmapravacanaratnam, uttama upanyāsaka cakkaravartti brammaśrī mañcakkuṭi rājagōpāla śāstrikaḷ.

  • The Supreme Īśvara of the Universe: A Śaiva Siddhānta View of the Ṛgveda

    The Supreme Īśvara of the Universe: A Śaiva Siddhānta View of the Ṛgveda


    TaHiEnFrEs

    यः आत्मदा बलदा यस्य विश्व उपासते ते प्रशिषं यस्य देवाः |
    यस्य छायामृतं यस्य मृत्युः कस्मै देवाय हविषा विधेम ||

    ऋग्वेदः।

    ய꞉ ஆத்மதா³ ப³லதா³ யஸ்ய விஶ்வ உபாஸதே தே ப்ரஶிஷம் யஸ்ய தே³வா꞉ |
    யஸ்ய சா²யாம்ருதம் யஸ்ய ம்ருத்யு꞉ கஸ்மை தே³வாய ஹவிஷா விதே⁴ம ||

    ருக்³வேத³꞉

    “எவர் ஆன்மாக்களுக்கு பிதாவாயுள்ளாரோ, பலத்துக்குத் தாதாவாயுள்ளாரோ, எவருடைய உற்கிருஷ்டமாகிய ஆஞ்ஞாசத்தியை உலகமெல்லாம் உபாசிக்கின்றனவோ, அங்ஙனம் தேவர்களும் அவருடையை ஆஞ்ஞையைப் பிரார்த்திக்கின்றார்களோ, எவருக்கு அமிருதத்துவமும் மிருத்தியுவும் சாயை போல (வசப்பட்டுளவோ), (அங்ஙனமாயின் இந்தச் சிவபெருமானை விடுத்து) எந்தத் தேவர்பொருட்டு அவிசுகொண்டு வழிபடுவோம்” என்று இருக்குவேதம் அருள்கின்றது.

    காசிவாசி சாம்பவஸ்ரீ செந்திநாதையர் அவர்கள் இயற்றிய சைவவேதாந்தம் என்னும் நூலில் இருந்து…


    English IAST Transliteration

    “Yaḥ ātmadā baladā yasya viśva upāsate te praśiṣaṃ yasya devāḥ |
    yasya chāyāmṛtaṃ yasya mṛtyuḥ kasmai devāya haviṣā vidhema ||.”

    – Ṛgvedaḥ

    “Evvar ānmakkaḷukku pitāvāyuḷḷārō, balattukku tātāvāyuḷḷārō, evaruḍaiya urkruṣṭamāgiya āññācat tiyai ulakamel lām upāsikkīṉṟanavō, aṅṅnam tēvarkaḷum avaruḍaiyai āññaiyai pirārttikkīṉṟārkalō, evarukku amirutattuvamum miruttiyuvum cāyai pōla (vacappat tulavō), (aṅṅṅamāyiṉ inta civaperumāṉai viṭuttu) enta tēvar poruṭṭu avicukōṇṭu vaḻipatuvōm” eṉṟu irukkuvētam aruḷkiṉṟatu.

    Kācivāci cāmpavasrī centinātaiyar avarkaḷ iyaṟṟiya Caivavētāntam eṉṅum nūlil iruntu…