Tag: Short Reads

  • The Essence of Śaiva Siddhānta: A Concise Exposition

    The Essence of Śaiva Siddhānta: A Concise Exposition


    TaHiEnFrEs

    சைவ சித்தாந்தம் –
    சுருக்கமான விளக்கம்

    1. உடலுக்கு வேறாக உயிர் என ஒரு பொருள் உண்டு.
    2. அந்த உயிருக்கு உள்ளாக இறைவன் என்னும் மற்றொரு
      பொருள் உண்டு.
    3. உயிர்ப்பொருள், உள்ளிருக்கும் இறைவன் உணர்த்துதல்
      வழியாகத்தான் தனது உடற் கருவிகளை இயக்கிக்
      கொண்டு இவ்வுலகில் வாழ்கிறது.
    4. உயிரின் உலகியல் வாழ்வுக்கு உடந்தையாக ஆணவம்,
      கன்மம், மாயை என்ற மும்மலங்கள் உள்ளன.
    5. திருவருளால் இவற்றைச் சார்ந்து உயிர்வாழும் கட்டம்
      அவ்வளவும் பந்த நிலை அல்லது பெத்த நிலை.
    6. திருவருளால் இவற்றின் தொடர்பு நீங்கிச் சூக்கும
      உணர்வாகிய ஞான உணர்வினால் கடவுளை அறிந்து
      அடைந்து அனுபவிக்கும் நிலை மோட்ச நிலை அல்லது சுத்த நிலை.
    7. இச்சுத்த நிலைப்பேறு ஒவ்வோருயிர்க்கும் உரியது. ஆனால்,
      அதனதன் பக்குவ காலத்தில் மட்டும் அதற்கதற்கு வாய்ப்பது.
    8. இவ்வகையிற் சம்பந்தப்படும் பொருள்கள் மூன்று. அவை
      பதி, பசு, பாசம் என்பன.
    9. இம் முப்பொருள் இயல்புகளை உரிய முறையிற்
      கற்றுக் கேட்டுத் தெளிபவர்களே மெய்ஞ்ஞானம் பெறுவர்.
      அவர்களே மேல்கதிக்கும் வீடு பேற்றிற்கும் உரியர்.
    10. வீடு பேறு என்பது உயிர் தன் சீவத்தன்மை கழிந்து
      சிவத்தோடு ஏகரசமாய் நின்று அநுபவிக்கும் ஆராத ஒரு
      பேரின்ப நிலை.

    இவையும்‌ இவற்றின்‌ உள்‌ விரிவுகளுமே சைவசித்தாந்தம்‌ கூறும்‌ விஷயங்கள்‌. இவற்றை அறிவதன்‌ மூலம்‌ ஒருவன்‌ தன்னை அறிந்தவன்‌ ஆவான்‌. தன்னை அறியும்‌ அறிவும்‌ தலைவனாகிய இறைவனை அறிதலோடேயே நிகழும்‌. இந்த அறிவு நிலையே அறிவுக்கெல்லாம்‌ உயர்நிலை அறிவாகும்‌. இந்த அறிவு நிலையை எட்டாவிடில்‌ அறிவுக்குப்‌ பயன்‌ எதுவுமில்லை.

    “கற்றதனாலாய பயனென்‌”. என்ற செய்யுளின்‌ மூலம்‌ இக்கருத்து திருக்குறளில்‌ முத்திரீகரணம்‌ (முத்திரையிடல் ) செய்யப்பட்டிருக்கிறது.

    சித்தாந்தச் செழும் புதையல்கள் என்னும் நூலில் பண்டிதர் மு.கந்தையா அவர்கள்.


    English IAST Transliteration

    Śaiva Siddhānta: Curukkamāṉa Viḷakkam

    1. Uṭalukku vēṟāka uyir eṉa oru poruḷ uṇṭu.
    2. Anta uyirukku uḷḷāka iṟaivaṉ eṉṉum maṟṟoru poruḷ uṇṭu.
    3. Uyirpporuḷ, uḷḷirukkum iṟaivaṉ uṇarttutal vaḻiyāktāṉ taṉatu uṭaṟ karuvikaḷai iyakkik koṇṭu ivvulakil vāḻkiṟatu.
    4. Uyiriṉ ulakiyal vāḻvukku uṭantaiyāka āṇavam, kaṉmam, māyai eṉṟa mummalakaḷ uḷḷaṉa.
    5. Tiruvaruḷāl ivaṟṟaic cārntu uyirvāḻum kaṭṭam avvaḷavum panta nilai allatu petta nilai.
    6. Tiruvaruḷāl ivaṟṟiṉ toṭarpu nīṅkic cūkkuma uṇarvākiya jñāṉa uṇarviṉāl kaṭavuḷai aṟintu aṭaintu aṉupavikkum nilai mōkṣa nilai allatu cutta nilai.
    7. Iccutta nilaippēṟu ovvōruyirkkum uriyatu. Āṉāl, ataṉataṉ pakkuva kālattil maṭṭum ataṟkataṟku vāyppatu.
    8. Ivvakaiyiṟ campantappaṭum poruḷkaḷ mūṉṟu. Avai pati, pacu, pācam eṉpaṉa.
    9. Im mupporuḷ iyalpukaḷai uriya muṟaiyiṟ kaṟṟuk kēṭṭut teḷipavarkaḷē meijñāṉam peṟuvar. Avarkaḷē mēlkatikkum vīṭu pēṟṟiṟkum uriyar.
    10. Vīṭu pēṟu eṉpatu uyir taṉ cīvattaṉmai kaḻintu civattōṭu ēkaracamāy niṉṟu aṉupavikkum ārāta oru pēriṉpa nilai.

    Ivaiyum ivaṟṟiṉ uḷ virivukaḷumē śaivacittāntam kūṟum viṣayaṅkaḷ. Ivaṟṟai aṟivataṉ mūlam oruvaṉ taṉṉai aṟintavaṉ āvāṉ. Taṉṉai aṟiyum aṟivum talaivaṉākiya iṟaivaṉai aṟitalōṭēyē nikaḻum. Inta aṟivu nilaiyē aṟivukkellām uyirnilai aṟivākum. Inta aṟivu nilaiyai eṭṭāviṭil aṟivukkup payaṉ etuvumillai.

    “Kaṟṟataṉālāyap payaṉeṉ”. Eṉṟa ceyyuḷiṉ mūlam ikkaruttu Tirukkuraḷil muttirīkaraṇam (muttiraiyiṭal) ceyyappaṭṭirukkiṟatu.

    शैव सिद्धांत का सार: एक संक्षिप्त व्याख्या


    1. शरीर से भिन्न ‘आत्मा’ (जीव) नामक एक तत्व होता है।
    2. उस आत्मा के भीतर ‘ईश्वर’ (शिव) नामक एक अन्य तत्व विद्यमान है।
    3. आत्मा, अपने भीतर स्थित ईश्वर की प्रेरणा और मार्गदर्शन के माध्यम से ही शारीरिक इंद्रियों को संचालित करते हुए इस संसार में जीवन व्यतीत करती है।
    4. आत्मा के सांसारिक जीवन में सहायक के रूप में तीन मल (अशुद्धियाँ) होते हैं: आणव (अहंकार), कर्म और माया।
    5. ईश्वरीय कृपा के बिना, इन मलों से बंधकर जीवन जीने की अवस्था को ‘बंध’ या ‘बद्ध अवस्था’ (Petta nilai) कहा जाता है।
    6. ईश्वरीय कृपा से जब इन मलों का संबंध छूट जाता है, तब सूक्ष्म ज्ञान की चेतना के माध्यम से ईश्वर को जानकर और प्राप्त कर जो अनुभव मिलता है, उसे ‘मोक्ष’ या ‘शुद्ध अवस्था’ (Cutta nilai) कहते हैं।
    7. यह शुद्ध अवस्था प्रत्येक आत्मा का अधिकार है, किंतु यह केवल उसकी आध्यात्मिक परिपक्वता आने पर ही प्राप्त होती है।
    8. इस व्यवस्था में तीन प्रमुख तत्व जुड़े हुए हैं: पति (ईश्वर), पशु (आत्मा) और पाश (बंधन)।
    9. जो इन तीनों तत्वों के स्वभाव को उचित विधि से सीखते, सुनते और स्पष्ट रूप से समझते हैं, वे ही वास्तविक ज्ञान प्राप्त करते हैं। वे ही उच्च गति और मोक्ष के पात्र होते हैं।
    10. मोक्ष का अर्थ है—आत्मा का अपने ‘अहं’ या ‘जीव-भाव’ को त्यागकर शिव के साथ एकाकार (एकरस) होकर उस अनंत परमानंद का अनुभव करना।

    निष्कर्ष

    ये बिंदु और इनका विस्तार ही शैव सिद्धांत के मुख्य विषय हैं। इन्हें जानकर ही मनुष्य स्वयं को जान सकता है। स्वयं को जानने का ज्ञान ईश्वर को जानने के साथ ही घटित होता है। यह ज्ञान की सर्वोच्च अवस्था है। यदि इस ज्ञान की प्राप्ति न हो, तो अन्य सभी प्रकार की विद्याओं का कोई लाभ नहीं है।

    तिरुक्कुरळ (Tirukkuṟaḷ) में इस विचार की पुष्टि की गई है:

    “उस विद्या का क्या लाभ, यदि वह शुद्ध ज्ञानस्वरूप ईश्वर के उत्तम चरणों की भक्ति करना न सिखाए?”

    पण्डित मु. कन्दैया द्वारा लिखित पुस्तक ‘सिद्धांत चेषुम पुतैयाल्कल’ (सिद्धांत के समृद्ध खजाने)

    The Essence of Śaiva Siddhānta: A Concise Exposition


    1. There exists an entity called the Soul (Uyir), which is distinct from the physical body.
    2. Within that Soul, there exists another entity called the Lord (Iṟaivaṉ).
    3. The Soul lives in this world by activating its bodily instruments only through the inner guidance and realization provided by the indwelling Lord.
    4. Assisting the Soul in its worldly life are the three impurities (Mummalakaḷ): Ego (Āṇava), Karma (Kanma), and Illusion (Māyā).
    5. The stage of life spent depending on these impurities before the descent of Divine Grace (Tiruvaruḷ) is known as the state of bondage (Panta nilai) or the bound state (Petta nilai).
    6. The state of knowing, reaching, and experiencing God through the subtle spiritual consciousness (Jñāṉa), once the connection to these impurities is severed by Divine Grace, is the state of liberation (Mōkṣa nilai) or the pure state (Cutta nilai).
    7. This attainment of the pure state is the inherent right of every soul. However, it occurs only during the specific period of the soul’s spiritual maturation (Pakkuva kālam).
    8. There are three eternal entities involved in this relationship: the Lord (Pati), the Soul (Pacu), and the Bond (Pāca).
    9. Only those who learn, listen, and gain clarity regarding the nature of these three entities in the prescribed manner will attain True Wisdom (Meijñāṉam). They alone are worthy of the higher path and ultimate liberation (Vīṭupēṟu).
    10. Liberation (Vīṭupēṟu) is a state of inexhaustible supreme bliss where the soul sheds its individualistic nature (Cīvattaṉmai) and stands in non-dual union (Ēkaracam) with Śiva.

    Conclusion

    These points and their inner expansions constitute the subject matter of Śaiva Siddhānta. By understanding these, one becomes a person who “knows oneself.” The knowledge of knowing oneself occurs only alongside the knowledge of knowing the Supreme Lord. This state of knowledge is the highest among all forms of intelligence. If this state of knowledge is not reached, there is no benefit to any other learning.

    This concept has been “stamped” (Muttirīkaraṇam) in the Tirukkuṟaḷ through the following verse:

    “What is the profit of all learning, if one does not worship the good feet of the Lord who is the embodiment of Pure Wisdom?”

    Pandithar Mu. Kandiah in the book Siddhanta Chezhum Pudhaiyalgal (The Rich Treasures of Siddhanta).

    L’Essence de la Śaiva Siddhānta : Une Exposition Concise


    1. Il existe une entité appelée l’Âme (Uyir), qui est distincte du corps physique.
    2. Au sein de cette Âme, il existe une autre entité appelée le Seigneur (Iṟaivaṉ).
    3. L’Âme vit dans ce monde en activant ses instruments corporels uniquement grâce à la guidance intérieure et à la réalisation fournies par le Seigneur immanent.
    4. Les trois impuretés (Mummalakaḷ) soutiennent l’Âme dans sa vie mondaine : l’Ego (Āṇava), le Karma (Kanma) et l’Illusion (Māyā).
    5. L’étape de la vie passée à dépendre de ces impuretés, avant la descente de la Grâce Divine (Tiruvaruḷ), est connue sous le nom d’état d’enchaînement (Panta nilai) ou d’état lié (Petta nilai).
    6. L’état consistant à connaître, atteindre et expérimenter Dieu à travers la conscience spirituelle subtile (Jñāṉa), une fois que le lien avec ces impuretés est rompu par la Grâce Divine, est l’état de libération (Mōkṣa nilai) ou l’état pur (Cutta nilai).
    7. Cette atteinte de l’état pur est le droit inhérent de chaque âme. Cependant, elle ne se produit que durant la période spécifique de maturation spirituelle de l’âme (Pakkuva kālam).
    8. Trois entités éternelles sont impliquées dans cette relation : le Seigneur (Pati), l’Âme (Pacu) et le Lien (Pāca).
    9. Seuls ceux qui apprennent, écoutent et acquièrent de la clarté concernant la nature de ces trois entités selon la méthode prescrite atteindront la Sagesse Véritable (Meijñāṉam). Eux seuls sont dignes de la voie supérieure et de la libération ultime (Vīṭupēṟu).
    10. La libération (Vīṭupēṟu) est un état de béatitude suprême inépuisable où l’âme dépouille sa nature individuelle (Cīvattaṉmai) et se tient en union non-duelle (Ēkaracam) avec Śiva.

    Conclusion

    Ces points et leurs développements intérieurs constituent le sujet même de la Śaiva Siddhānta. En les comprenant, on devient une personne qui « se connaît soi-même ». La connaissance de soi ne se produit qu’en parallèle de la connaissance du Seigneur Suprême. Cet état de connaissance est le plus élevé de toutes les formes d’intelligence. Si cet état de connaissance n’est pas atteint, aucun autre apprentissage n’est bénéfique.

    Ce concept a été « marqué du sceau » (Muttirīkaraṇam) dans le Tirukkuṟaḷ à travers le verset suivant :

    « Quel est le profit de tout apprentissage, si l’on n’adore pas les bons pieds du Seigneur qui est l’incarnation de la Sagesse Pure ? »

    Pandithar Mu. Kandiah dans le livre Siddhanta Chezhum Pudhaiyalgal (Les Riches Trésors de la Siddhanta).

    La Esencia de la Śaiva Siddhānta: Una Exposición Concisa


    1. Existe una entidad llamada el Alma (Uyir), que es distinta del cuerpo físico.
    2. Dentro de esa Alma, existe otra entidad llamada el Señor (Iṟaivaṉ).
    3. El Alma vive en este mundo activando sus instrumentos corporales solo a través de la guía interna y la realización proporcionada por el Señor inmanente.
    4. Ayudando al Alma en su vida mundana se encuentran las tres impurezas (Mummalakaḷ): el Ego (Āṇava), el Karma (Kanma) y la Ilusión (Māyā).
    5. La etapa de la vida que se pasa dependiendo de estas impurezas, antes del descenso de la Gracia Divina (Tiruvaruḷ), se conoce como el estado de atadura (Panta nilai) o el estado ligado (Petta nilai).
    6. El estado de conocer, alcanzar y experimentar a Dios a través de la conciencia espiritual sutil (Jñāṉa), una vez que el vínculo con estas impurezas es cortado por la Gracia Divina, es el estado de liberación (Mōkṣa nilai) o el estado puro (Cutta nilai).
    7. Este logro del estado puro es el derecho inherente de cada alma. Sin embargo, ocurre solo durante el período específico de maduración espiritual del alma (Pakkuva kālam).
    8. Hay tres entidades eternas involucradas en esta relación: el Señor (Pati), el Alma (Pacu) y el Vínculo (Pāca).
    9. Solo aquellos que aprenden, escuchan y adquieren claridad con respecto a la naturaleza de estas tres entidades de la manera prescrita alcanzarán la Sabiduría Verdadera (Meijñāṉam). Solo ellos son dignos del camino superior y de la liberación última (Vīṭupēṟu).
    10. La liberación (Vīṭupēṟu) es un estado de bienaventuranza suprema inagotable donde el alma se despoja de su naturaleza individual (Cīvattaṉmai) y permanece en unión no dual (Ēkaracam) con Śiva.

    Conclusión

    Estos puntos y sus expansiones internas constituyen la materia de estudio de la Śaiva Siddhānta. Al comprender esto, uno se convierte en una persona que “se conoce a sí misma”. El conocimiento de conocerse a uno mismo ocurre solo junto con el conocimiento de conocer al Señor Supremo. Este estado de conocimiento es el más elevado entre todas las formas de inteligencia. Si no se alcanza este estado de conocimiento, no hay beneficio en ningún otro aprendizaje.

    Este concepto ha sido “sellado” (Muttirīkaraṇam) en el Tirukkuṟaḷ a través del siguiente verso:

    “¿De qué sirve todo el aprendizaje, si uno no adora los buenos pies del Señor, quien es la personificación de la Sabiduría Pura?”

    Pandithar Mu. Kandiah en el libro Siddhanta Chezhum Pudhaiyalgal (Los Ricos Tesoros de la Siddhanta).

  • Sarva-Sākṣī Para-Tattvam : Meditation Verses from the Kaivalya Upaniṣad

    Sarva-Sākṣī Para-Tattvam : Meditation Verses from the Kaivalya Upaniṣad


    TaHiEnFrEs

    उमासहायम् परमेश्वरम् प्रभु त्रिलोचऩम् नीलकण्ठम् प्रशान्तम्।
    ध्यात्वा मुनिर्गच्छति भूतयोऩिम् समस्तसाक्षिम् तमसः परस्तात् ||

    स ब्रह्मा स शिवः सेन्द्रः सोऽक्षरः परमः स्वराट् |
    स एव विष्णुः स प्राणः स कालोऽग्ऩिः स चन्द्रमाः ||

    உமாஸஹாயம் பரமேஶ்வரம் ப்ரபு⁴ த்ரிலோசனம் நீலகண்ட²ம் ப்ரஶாந்தம் I
    த்⁴யாத்வா முநிர்க³ச்ச²தி பூ⁴தயோனிம் ஸமஸ்தஸாக்ஷிம் தமஸ꞉ பரஸ்தாத் ||

    கைவல்யோபநிஷத்³

    ஸ ப்³ரஹ்மா ஸ ஶிவ꞉ ஸேந்த்³ர꞉ ஸோ(அ)க்ஷர꞉ பரம꞉ ஸ்வராட் |
    ஸ ஏவ விஷ்ணு꞉ ஸ ப்ராண꞉ ஸ காலோ(அ)க்³னி꞉ ஸ சந்த்³ரமா꞉ ||

    கைவல்யோபநிஷத்³

    “பிரபுவும், முக்கண்ணரும், நீலகண்டரும், பிரசாந்தருமாகிய உமாசகாய சிவபெருமானை முனியானவன் தியானித்துப் பூதகாரணரும் சமஸ்த சாக்ஷியுமாயினாரை இருளுக்குமேற்போய் அடைகின்றான்; *அவர் பிரமா; அவர் உருத்திரர்; அவர் இந்திரர்; அவர் அக்ஷரர்; அவர் பரமசுவராட்டு; அவரே விஷ்ணு; அவர் பிராணன்; அவர் காலர், அக்கினி, சந்திரன்” என்று கைவல்லியோபநிடதம் உரைக்கிறது.

    • ஈண்டு அவர் பிரமா, அவர் விஷ்ணு, அவர் உருத்திரர் என்றமையால் அவர் மூவர்க்கும் துரீயராதல் பெறப்பட்டது.

    English IAST Transliteration

    umā-sahāyam parameśvaram prabhum trilocanam nīlakaṇṭham praśāntam |
    dhyātvā munir-gacchati bhūta-yonim samasta-sākṣim tamasaḥ parastāt ||

    sa brahmā sa śivaḥ sendraḥ so’kṣaraḥ paramaḥ svarāṭ |
    sa eva viṣṇuḥ sa prāṇaḥ sa kālo’gniḥ sa candramāḥ ||

    “prabuvum, mukkaṇṇarum, nīlakaṇṭarum, prasāntarum-ākiya umā-sakāya śivaperumāṉai muṉiyāṉavan dhyāṉittup pūta-kāraṇarum samasta sāḳṣiyumāyiṉārai iruḷukku-mēṟpōy aṭaikkiṉṟāṉ; *avar piramā; avar uruttirar; avar indrair; avar akṣarar; avar paramaśuvarāṭṭu; avarē viṣṇu; avar pirāṇaṉ; avar kālar, akkiṉi, candiraṉ” eṉṟu kaivallyōpaṉiṭatam uraikkiṟatu.

    • īṇṭu avar piramā, avar viṣṇu, avar uruttirar eṉṟamaiyāl avar mūvarkkum turīyar-ātal peṟappaṭṭatu.

    उमासहायम् परमेश्वरम् प्रभु त्रिलोचऩम् नीलकण्ठम् प्रशान्तम्।
    ध्यात्वा मुनिर्गच्छति भूतयोऩिम् समस्तसाक्षिम् तमसः परस्तात् ||

    स ब्रह्मा स शिवः सेन्द्रः सोऽक्षरः परमः स्वराट् |
    स एव विष्णुः स प्राणः स कालोऽग्ऩिः स चन्द्रमाः ||

    कैवल्योपनिषद् का सारांश: “प्रभु, त्रिनेत्रधारी, नीलकण्ठ, और शान्त स्वरूप वाले उमा-सहाय शिवपेरुमान (शिवजी) का ध्यान करके, मुनि भूत-योनि (सभी प्राणियों का कारण) और समस्त साक्षी (सभी के साक्षी) स्वरूप उन्हें अंधकार से परे जाकर प्राप्त करता है; *वह ब्रह्मा है; वह रुद्र (शिव) है; वह इंद्र है; वह अक्षर है; वह परम स्वराट (परम संप्रभु) है; वह ही विष्णु है; वह प्राण (जीवन शक्ति) है; वह काल (समय), अग्नि और चंद्रमा है,” ऐसा कैवल्योपनिषद् कहती है।

    * यहाँ ‘वह ब्रह्मा है, वह विष्णु है, वह रुद्र है’ कहने से यह सिद्ध होता है कि वह तीनों देवताओं से परे तुरीय (चौथी) अवस्था है।

    IAST Transliteration:

    umā-sahāyam parameśvaram prabhum trilocanam nīlakaṇṭham praśāntam |
    dhyātvā munir-gacchati bhūta-yonim samasta-sākṣim tamasaḥ parastāt ||

    sa brahmā sa śivaḥ sendraḥ so’kṣaraḥ paramaḥ svarāṭ |
    sa eva viṣṇuḥ sa prāṇaḥ sa kālo’gniḥ sa candramāḥ ||

    Summary from the Kaivalya Upaniṣad: “The Kaivalya Upaniṣad states that the sage, by meditating upon Umāsahāya Śivaperumān (Lord Shiva), who is the Lord, the Three-Eyed, the Blue-Throated, and the Peaceful, attains the one who is the Cause of Beings and the Witness of All, proceeding beyond darkness; *He is Brahmā; He is Rudra (Shiva); He is Indra; He is the Imperishable (Akṣara); He is the Supreme Ruler (Parama-svarāṭ); He is indeed Viṣṇu; He is the Life-Breath (Prāṇa); He is Time, Fire, and the Moon.”

    * Since it is mentioned here that ‘He is Brahmā, He is Viṣṇu, He is Rudra,’ it is established that He is the Turīya (the Fourth state), transcending the Trimūrti.

    Translittération IAST

    umā-sahāyam parameśvaram prabhum trilocanam nīlakaṇṭham praśāntam |
    dhyātvā munir-gacchati bhūta-yonim samasta-sākṣim tamasaḥ parastāt ||

    sa brahmā sa śivaḥ sendraḥ so’kṣaraḥ paramaḥ svarāṭ |
    sa eva viṣṇuḥ sa prāṇaḥ sa kālo’gniḥ sa candramāḥ ||

    Résumé du Kaivalya Upaniṣad : « Le Kaivalya Upaniṣad déclare que le sage, en méditant sur Śivaperumān (Seigneur Shiva), l’Assistant d’Umā, qui est le Seigneur, le Tricéphale (aux trois yeux), à la Gorge Bleue (Nīlakaṇṭha) et le Pacifique, atteint Celui qui est la Cause des Êtres et le Témoin de Tout, en allant au-delà de l’obscurité ; *Il est Brahmā ; Il est Rudra ; Il est Indra ; Il est l’Impérissable (Akṣara) ; Il est le Souverain Suprême (Paramaśuvarāṭṭu) ; Il est en effet Viṣṇu ; Il est le Souffle de Vie (Prāṇa) ; Il est le Temps, le Feu et la Lune. »

    * Le fait qu’il soit mentionné ici ‘Il est Brahmā, Il est Viṣṇu, Il est Rudra’ établit qu’Il est le Turīya (le Quatrième état), transcendant les trois divinités.

    Transliteración IAST

    umā-sahāyam parameśvaram prabhum trilocanam nīlakaṇṭham praśāntam |
    dhyātvā munir-gacchati bhūta-yonim samasta-sākṣim tamasaḥ parastāt ||

    sa brahmā sa śivaḥ sendraḥ so’kṣaraḥ paramaḥ svarāṭ |
    sa eva viṣṇuḥ sa prāṇaḥ sa kālo’gniḥ sa candramāḥ ||

    Resumen del Kaivalya Upaniṣad: “El Kaivalya Upaniṣad declara que el sabio, al meditar en Śivaperumān (Señor Shiva), el Consorte de Umā, que es el Señor, el Tríope (de tres ojos), el de la Garganta Azul (Nīlakaṇṭha) y el Pacífico, alcanza a Aquel que es la Causa de los Seres y el Testigo de Todos, yendo más allá de la oscuridad; *Él es Brahmā; Él es Rudra; Él es Indra; Él es el Imperecedero (Akṣara); Él es el Gobernante Supremo (Paramaśuvarāṭṭu); Él es ciertamente Viṣṇu; Él es el Aliento de Vida (Prāṇa); Él es el Tiempo, el Fuego y la Luna.”

    * El hecho de que se mencione aquí ‘Él es Brahmā, Él es Viṣṇu, Él es Rudra’ establece que Él es el Turīya (el Cuarto estado), trascendiendo a la tríada divina.

  • Śivamahimā Aḍiyār Mahimā: Glory of Śiva and His Devotees

    Śivamahimā Aḍiyār Mahimā: Glory of Śiva and His Devotees


    TaHiEnFrEs

    उपास्य एकोधिपतिः पशूनां तदीय भक्ताश्व समर्चनीयः ।

    प्रीतः शिवः भक्त सपर्ययास्यात् शिवप्रसादेन शुचं तरन्ति ।।

    உபாஸ்ய ஏகோதி⁴பதி꞉ பஶூனாம் ததீ³ய ப⁴க்தாஶ்வ ஸமர்சனீய꞉|

    ப்ரீத꞉ ஶிவ꞉ ப⁴க்த ஸபர்யயாஸ்யாத் ஶிவப்ரஸாதே³ன ஶுசம் தரந்தி ||

    (இ – ள்)இந்த உலகில் உபாஸிக்க வேண்டிய தெய்வம் ஒன்றே தான். அவர்தான் ஜகத்ரக்ஷகர். அவரிடம் பக்தி செய்யும் உத்தமர்களின் உள்ளத்தில் அவர் இருப்பதால் சிவபக்தர்களை நாம் பூஜித்தால் சிவ பக்தர்களையும் சிவ பெருமானையும் பூஜித்த பலன் கிடைக்கும். சிவ பக்தர்களின் மனம் ஸந்தோஷப்பட்டால் சிவபெருமான் பரமப்ரீதி அடைவார். அதனால் சிவப்ரஸாதம் கிடைக்கும். சிவ ப்ரஸாதத்தால் ஸகலமான துன்பங்கள், துக்கம், தரித்திரம் யாவும் விலகும். க்ஷேமம் அடையலாம்.

    भिन्तन्ति शैलान् उदधीन् पिबन्ति व्यत्यासयन्ति क्षितिमन्तरिक्षम् ।

    तृणीकृत ब्रह्मपुरन्दराणां किं दुष्करं शंकरकिंकराणाम् ।।

    பி⁴ந்தந்தி ஶைலான் உத³தீ⁴ன் பிப³ந்தி வ்யத்யாஸயந்தி க்ஷிதிமந்தரிக்ஷம் |

    த்ருணீக்ருத ப்³ரஹ்மபுரந்த³ராணாம் கிம் து³ஷ்கரம் ஶங்கரகிங்கராணாம் ||

    (இ – ள்)சிவ பக்தர்கள் மலையைத் தூளாக்குவார்கள்.
    சமுத்திர நீரைக் குடித்து விடுவார்கள். பூமியையும் ஆகாயத்தையும் மாற்றி அமைப்பார்கள். பிரம்ம விஷ்ணு இந்திர பதங்கள் சிவபக்தர்களுக்குத் துரும்புக்குச் சமானம். எனவே சிவபக்தர்களால் முடியாதது என்ன இருக்கிறது?

    வடமொழி சுலோகங்களில் சிவமஹிமையும் அடியார் மஹிமையும் – தொகுப்பும் தமிழ் விளக்கமும் : தர்மப்ரவசனரத்னம், உத்தம உபன்யாஸக சக்கரவர்த்தி பிரம்மஸ்ரீ மஞ்சக்குடி ராஜகோபால சாஸ்திரிகள்.


    English IAST Transliteration

    upāsya ekodhipatiḥ paśūnāṁ tadīya bhaktāśca samarcanīyaḥ |

    prītaḥ śivaḥ bhakta saparyayāsyāt śivaprasādena śucaṁ taranti ||

    (i – ḷ)inda ulakil upāsikka vēṇḍiya daivam onṛē tān. avartāṉ jagatrakṣakar. avaridam bhakti ceyyum uttamarkaḷiṉ uḷḷattil avar iruppatāl śivabhaktarkaḷai nām pūjittāl śiva bhaktarkaḷaiyum śiva perumāṉaiyum pūjitta palaṉ kiṭaikkum. śiva bhaktarkaḷiṉ maṉam santōṣappaṭṭāl śivaperumāṉ paramaprīti aṭaivār. atalāl śivaprasādam kiṭaikkum. śiva prasādatāl sakalamāṉa tuṉpaṅkaḷ, tukkam, daridram yāvum vilagum. kṣēmam aṭaiyalām.

    bhindanti śailān udadhīn pibanti vyatyāsayanti kṣitimantarikṣam |

    tṛṇīkṛta brahmapurandarāṇāṁ kiṁ duṣkaraṁ śaṅkarakiṅkarāṇām ||

    (i – ḷ)śiva bhaktarkaḷ malaiyait tūḷākkivārkaḷ. samuttira nīraik kuṭittu viṭuvārkaḷ. pūmiyaiyum ākāyattaiyum māṟṟi amaippārkaḷ. biramma viṣṇu indira pataṅkaḷ śivabhaktarkaḷukku tumpukkuc camāṉam. ēṉavē śivabhaktarkaḷāl muṭiyātatu eṉṉa irukkiṟatu?

    vaṭamoḻi ślōkaṅkaḷil śivamahimaiyum aṭiyār mahimaiyum – toguppum tamil viḷakkamum : dharmapravacanaratnam, uttama upanyāsaka cakkaravartti brammaśrī mañcakkuṭi rājagōpāla śāstrikaḷ.

  • The Supreme Īśvara of the Universe: A Śaiva Siddhānta View of the Ṛgveda

    The Supreme Īśvara of the Universe: A Śaiva Siddhānta View of the Ṛgveda


    TaHiEnFrEs

    यः आत्मदा बलदा यस्य विश्व उपासते ते प्रशिषं यस्य देवाः |
    यस्य छायामृतं यस्य मृत्युः कस्मै देवाय हविषा विधेम ||

    ऋग्वेदः।

    ய꞉ ஆத்மதா³ ப³லதா³ யஸ்ய விஶ்வ உபாஸதே தே ப்ரஶிஷம் யஸ்ய தே³வா꞉ |
    யஸ்ய சா²யாம்ருதம் யஸ்ய ம்ருத்யு꞉ கஸ்மை தே³வாய ஹவிஷா விதே⁴ம ||

    ருக்³வேத³꞉

    “எவர் ஆன்மாக்களுக்கு பிதாவாயுள்ளாரோ, பலத்துக்குத் தாதாவாயுள்ளாரோ, எவருடைய உற்கிருஷ்டமாகிய ஆஞ்ஞாசத்தியை உலகமெல்லாம் உபாசிக்கின்றனவோ, அங்ஙனம் தேவர்களும் அவருடையை ஆஞ்ஞையைப் பிரார்த்திக்கின்றார்களோ, எவருக்கு அமிருதத்துவமும் மிருத்தியுவும் சாயை போல (வசப்பட்டுளவோ), (அங்ஙனமாயின் இந்தச் சிவபெருமானை விடுத்து) எந்தத் தேவர்பொருட்டு அவிசுகொண்டு வழிபடுவோம்” என்று இருக்குவேதம் அருள்கின்றது.

    காசிவாசி சாம்பவஸ்ரீ செந்திநாதையர் அவர்கள் இயற்றிய சைவவேதாந்தம் என்னும் நூலில் இருந்து…


    English IAST Transliteration

    “Yaḥ ātmadā baladā yasya viśva upāsate te praśiṣaṃ yasya devāḥ |
    yasya chāyāmṛtaṃ yasya mṛtyuḥ kasmai devāya haviṣā vidhema ||.”

    – Ṛgvedaḥ

    “Evvar ānmakkaḷukku pitāvāyuḷḷārō, balattukku tātāvāyuḷḷārō, evaruḍaiya urkruṣṭamāgiya āññācat tiyai ulakamel lām upāsikkīṉṟanavō, aṅṅnam tēvarkaḷum avaruḍaiyai āññaiyai pirārttikkīṉṟārkalō, evarukku amirutattuvamum miruttiyuvum cāyai pōla (vacappat tulavō), (aṅṅṅamāyiṉ inta civaperumāṉai viṭuttu) enta tēvar poruṭṭu avicukōṇṭu vaḻipatuvōm” eṉṟu irukkuvētam aruḷkiṉṟatu.

    Kācivāci cāmpavasrī centinātaiyar avarkaḷ iyaṟṟiya Caivavētāntam eṉṅum nūlil iruntu…

  • Karma and Reincarnation: Shaping Human Destiny

    Karma and Reincarnation: Shaping Human Destiny


    TaHiEnFrEs

    பெத்த உயிர்கள் தத்தம் இருவினைக்கேற்ப இறத்தல் பிறத்தல்களைப் புரியும் .

    ஓர் உயிர் பிறப்பெடுத்துள்ள உடலை விட்டு நீங்கியதும் சூக்கும தேகத்தில் ஒடுங்கும். அச்சூக்கும தேகத்தினின்று மீளவும் ஓர் தூல தேகம் தோன்றும்.

    சூக்கும தேகம் ஒன்றேயாயிருந்தாலும் , அதனினின்று தோன்றும் தூல தேகம் பிறவிதோறும் வெவ்வேறே . அன்றியும் ஓர் உயிர் பொருந்தியுள்ள தேகமும் மற்றோருயிர் பொருந்தியுள்ள தேகமும் வெவ்வேறாகவே காணப்ப டும் . ஓர் உயிர் மனித தேகத்தையும் மற்றோருயிர் விலங்கு முதலிய தேகத்தையும் , ஓர் உயிர் பலமான தேகத்தையும் மற்றோருயிர் பலஹீனமான தேகத்தையும் , ஓர் உயிர் சுகதேகத்தையும் மற்றோருயிர் துக்கதேகத்தையும் இவ்வாறு பல விதமாய்ப் பேதப்பட்ட சரீரங்கள் உயிர்கட்கிருக்கவும் காண் கிறோம் . இதுவுமன்றி ஒரு தேகம் அனேக வருஷ காலம் அழியாதிருக்கவும் மற்றொன்று சிலநாட்களிலும் சில கணங்களிலும் அழியவும் காண்கிறோம் . இத்தேகங்களை இவ்வாறு பேதப்படத் தோற்றுவிப்பவன் ஏனையுலகப்பொருள்களைத் தோற்றுவிக்கும் முதல்வனே . இம்முதல்வன் இத்தேகங்களை யாதும் நியதியின்றித் தன்னிஷ்டம்போல இவ்வாறு பேதப்படத் தோற்றுவிப்பானா? அன்றி யாதானும் நியதிப் படி தோற்றுவிப்பானா? அந்நியதிதான் யாது ? என்பதை ஆராய்வாம் .

    முதல்வன் தன்னிஷ்டம்போல் உயிர்கட்குப் பேதப்பட்ட சரீரங்களைத் தோற்றுவிப்பானென்பது பொருந்தாது . எல்லாவுயிர்களையும் ஒன்றுபோல நடத்தும் முதல்வன் அவ்வுயிர்கள் பால்யாதுங் காரணமின்றிப் பேதம் செய்யான் . ஆகவே இத்தேகங்களை நியதிப்படுத்துதற்கு ஏதுவான காரணமொன்றிருத்தல் வேண்டும் . இந்நியத காரணமே வினையெனப்படும் .

    வினை என்பதற்குச் செயல் என்பது பொருள் . ஒவ் வோருயிரும் தூலதேகத்தோடு கூடியுள்ள போது பலவித செயல்களைச் செய்யும் . இச்செயல்களை விருப்பு வெறுப்போடும் செய்யும் ; விருப்பு வெறுப்பின்றியும் செய்யும் . விருப்பு வெறுப்பின்றிச் செய்யப்படும் செயல்கள் தூலதேகத்தை மாத்திரம் தாக்குவனவாதலால் , சித்துப்பொருளாகிய உயிரி னைத்தாக்கா . விருப்பு வெறுப்போடு செய்யப்படும் செயல் களோ அறிவினையும் தாக்குவனவாதலால் , உயிர்களையும் பந்தித்து அவ்வுயிர்கள் இறக்குங்காலத்து அவற்றின் சூக்கும தேகங்களில் தங்கிநின்று அவ்வுயிர்கட்குச் சுகதுக்கங்களாகிய பலன்களை நியதியிட்டுக் கொடுக்கும் . இவ்வாறு பலன்களைத் தந்தவை போக எஞ்சியவினையே அச்சூக்கும தேகக் களினின்று

    தனித்தனி தோன்றும் தூல தேகங்களையும் அத்தூல தேகங்களோடு கூடிய காலத்து அனுபவிக்கும் இன்பதுன்பங்களையும் நியதிப்படுத்தும் . இவ்வினை இருதிறப் படும் . அவை நல்வினை தீவினை யென்பன . இவ்விருவினைகளும் பிறவிதோறும் உயிர்களால் ஈட்டப்பட்டுவரும் . இவ் வினைகள் பொருளல்லவாயினும் , உயிர்களை இவ்வினைகளியற் றும்படி செய்வதான காரணப்பொருள் ஒன்றுண்டு . இக்காரணந்தான் மூலகன்மம் என்று சொல்லப்படும் . இம்மூலகன்மமும் வியாபகமாயுள்ள சூக்கும ஜடப்பொருள் . இதுவும் அநாதியேயுள்ளது . இது தன்னுள் இருவேறு கூறாயிருப் பதால் இதனால் இயற்றப்படும் வினைகளும் இருவகைப்படும் . இவ்வினைகட்கு ஏற்பவே ஒவ்வோருயிரும் தேகத்தினை யெடுப்பதும் விடுப்பதுமாம் . அதாவது உயிர்களின் பிறப்புக்களை நியதிப்படுத்துவது அவ்வவ்வுயிரின் வினையே . அவற்றின் இறப்புக்களை நியதிப்படுத்துவதும் அதுவே . இவ்விறத்தல் பிறத்தல்களுக்கு நடுவே உயிர்கட்குவரும் சுகதுக்கங் கட்கு நியதகாரணமும் அதுவேயாம் . இக்கருத்துக்களை யெல்லாம் உணர்த்தவே சிவஞானபோதம் ‘போக்குவரவுபுரிய’ என்று மட்டும் ஓதாது ‘இருவினையிற் போக்குவரவுபுரிய என் றோதியது .

    சிவஞான போத உபந்நியாச பாடம் என்னும் நூலில் சைவத்திரு வி.பி காந்திமதிநாத பிள்ளை அவர்கள்.


    English IAST Transliteration

    Petta uyirkal tat tam iru vṉaikkēṟṟup piṟattal piṟattal kaḷai puriyum.

    Ōr uyir piṟapp eṭuttuḷḷa uṭalai viṭṭu nīṅgiyatum cūkku ma tēkattil oṭuṅkum. Ac cūkku ma tēkattiṉiṉṟu mīḷavum ōr tūla tēkam tōṉṟum. Cūkku ma tēkam oṉṟeyāyiruntalum, ataṉiṉiṉṟu tōṉṟum tūla tēkam piṟavitōṟum vevvēṟē.

    Aṉṟiyum ōr uyir poruntiyuḷḷa tēkamum maṟṟōruyir poruntiyuḷḷa tēkamum vevvēṟākāvaṉ kaṇappaṭum. Ōr uyir maṉita tēkattaiyum maṟṟōruyir vilaṅku mutaliya tēkattaiyum, ōr uyir palamāṉa tēkattaiyum maṟṟōruyir palahīṉamāṉa tēkattaiyum, ōr uyir cukatēkattaiyum maṟṟōruyir tukkatēkattaiyum ivvāṟṟu pala vitamāyp pētappaṭṭa carīraṅ kaḷ uyirk aṭkirukkavum kaṇkiṟōm.

    Ituvumaṉṟi ōr tēkam aṉēka varuṣa kālam aḻiyātirukkavum maṟṟoṉṟu cila nā ṭkaḷilum cila kaṇaṅ kaḷilum aḻiyavum kaṇkiṟōm. Ittēkaṅ kaḷai ivvāṟṟu pētappaṭa tōṟṟuvippavṉ ēṉaiyu lakappōruḷ kaḷait tōṟṟuvikum mutaḷvaṉē. Immutaḷvaṉ ittēkaṅ kaḷai yātum niyativinṟit taṉniṣṭampōla ivvāṟṟu pētappaṭa tōṟṟuvippāṉā? Aṉṟi yātāṉum niyatip paṭi tōṟṟuvippāṉā? Aṉ niyatitāṉ yātu? Eṉpat ai ārāyavām.

    Mutaḷvaṉ taṉniṣṭampōla uyirk aḷkup pētappaṭṭa carīraṅ kaḷait tōṟṟuvippāṉ eṉpatu poruntātu. Ella vuyir kaḷaiyum oṉṟupōla naṭakkuṅ mutaḷvaṉ avvu yirkaḷ pālyātuṅ kāraṇamiṉṟip pētam ceyyāṉ. Ākavē ittēkaṅ kaḷai niyatippaṭuttutṟak ḷētuvāṉa kāraṇamoṉṟiruttal vēṇṭum. In niyata kāraṇamē viṉaiyeṉappṭum. Viṉai eṉpatṟakku ceyal eṉpatu poruḷ.

    Ovvōruyirum tūla tēkattōṭu kūṭiyuḷḷa pōtu palavita ceyal kaḷai ceyyum. Ic ceyal kaḷai viruppu veṟuppōṭum ceyyum; viruppu veṟuppinṟiyum ceyyum. Viruppu veṟuppinṟic ceyyappaṭum ceyal kaḷ tūla tēkattai māttṛum tākkum vaṉavātalāl, cittuppōruḷākiya uyiri ṉaittākkā. Viruppu veṟuppōṭu ceyyappaṭum ceyal kaḷō aṟiviṉaiyum tākkum vaṉavātalāl, uyirk aḷaiyum pantittu avvu yirkaḷ iṟaṅkuṅ kāltu ac cūkku ma tēkaṅ kaḷil taṅkininṟu avvu yirk aḷ sukatuk kaṅ kaḷākiya palaṅ kaḷai niyatit tuṅkoṭukkum.

    Ivvāṟṟu palaṅ kaḷait t antavai pōka eñcaiya viṉaiyē ac cūkku ma tēkak kaḷiṉiṉṟu taṉit taṉi tōṉṟum tūla tēkaṅ kaḷaiyum at tūla tēkaṅ ka ḷōṭu kūṭiya kālattu aṉupvikkuṅ iṉpatuṉpaṅ kaḷaiyum niyatippaṭut tum. Ivviṉai irutiṟa ppaṭum. Avai nalviṉai tīviṉai yeṉpaṉa. Ivv iruviṉaik kaḷum piṟavitōṟum uyirk aḷāl ēṭṭappattu varum. Iv viṉaik kaḷ pōruḷallavāyiṉum, uyirk aḷai iv viṉaik kaḷiyṟṟum paṭi ceyvait tāṉa kāraṇappōruḷ oṉṟuṇṭu.

    Ik kāraṇantāṉ mūlakarmaṉ eṉṟu collappaṭum. Immūlakarmaṉum vyāpakamāy uḷḷa cūkku ma jaṭappōruḷ. Ituvum anādiyē yuḷḷatu. Ituvum taṉṉul iruvēṟu kūṟāyirup patāl itaṉāl iyṟṟappaṭum viṉaik kaḷum iru vakai ppaṭum. Ivviṉaik kaṭku ēṟavē ovvōruyirum tēkattinai eṭuppattum viṭuppattumā m. Atāvatu uyirk aḷiṉ piṟappuk kaḷai niyatippaṭutuvatu avv avvu yiriṉ viṉaiyē. Avaṟṟiṉ iṟappuk kaḷai niyatippaṭutuvatum atuvē. Ivv iṟattal piṟattal kaḷukku naṭuvē uyirk aḷvarum cukatuk kaṅ kaṭku niyata kāraṇamum atuvēyām.

    Ikkarut tukaḷai yeḷlām uṇarttavē civagñānapōtam ‘pōkkuvaravupuriya’ eṉṟu maṭṭum ōtātu ‘iruvṉaiyiṟ pōkkuvaravupuriya’ eṉ ṟōtiyaṉatu.

    Civagñāna pōta upannyāca pāṭam eṉṅum nūlil caivattiru vi. Pi kāntimatināta piḷḷai avarkaḷ.

  • The Offering of Flowers and Water to Śiva : Various Śiva Pūjā examples

    The Offering of Flowers and Water to Śiva : Various Śiva Pūjā examples


    TaHiEnFrEs

    இந்த உடம்பும்‌ வாக்கும்‌ நமக்குத்‌ தந்தவன்‌ இறைவன்‌. இவைகள்‌ தாமே வந்து அமைவதில்லை. நாமேயும்‌ எடுத்துக்‌ கொள்வதில்லை.

    “வாழ்த்த வாயும்‌ நினைக்க மட நெஞ்சும்‌ தாழ்த்த சென்னியுந்‌ தந்த தலைவன்‌ ” என்கின்றார்‌ அப்பர்‌ பெருமான். எனவே, நினைக்க நெஞ்சையும்‌, வசனிக்க வாயையும்‌, இந்த இரண்டையும்‌ தாங்கி நின்று தொழிற்படுகின்ற உடம்‌பையும்‌ தந்த இறைவனை, நாம்‌ ஒவ்வொருவரும்‌ நன்றி மறவாமையின்‌ பொருட்டு; பூவும்‌ நீரும்‌ கொண்டு பூஜை செய்ய வேண்டும்‌.

    பூ – பூர்த்தி,

    ஜா – உண்டாக்குவது!

    மலமாயா கன்மங்‌களைப்‌ பூர்த்தி செய்து, சிவஞானத்தை யுண்டாக்கும்‌ புனிதமான செயல்‌ பூஜா எனப்படும்‌. பூஜா என்ற சொல்‌ பூஜை என வந்தது. பூஜைக்கு முக்கியமான சாதனங்கள்‌ பூவும்‌ நீருமாகும்‌.

    “புண்ணியஞ்‌ செய்வார்க்குப்‌ பூவுண்டு நீருண்டு அண்ணலு மதுகண்டு அருள்‌ செய்யா நிற்கும்‌”

    நல்ல மலர்களைக்‌ கொண்டு இறைவனை நாள்தோறும்‌ அர்ச்சனை செய்யவேண்டும்‌. அதுவே மெய்யும்‌ கையும்‌ பெற்‌றதற்குப்‌ பயனாகும்‌.

    உலகில்‌ செல்வமும்‌ சீரும்‌ படைத்துச்‌ சிறப்பாக வாழ்‌கின்ற ஒருவனைக்‌ கண்டபோது; “இவர்‌ முற்பிறப்பில்‌ நல்ல பூ வெடுத்துப்‌ பூசை செய்தவர்‌” என்று இன்றும்‌ கூறுவார்கள்‌.

    தண்ணீரையே சிவலிங்கமாகத்‌ திரட்டி அம்பிகை பூசித்த திருத்தலம்‌ திருவானைக்கா.

    விநாயகர்‌ சிவபூசை செய்த திருத்தலம்‌ திருச்செங்காட்‌ டங்குடி.அதனால்‌ அது கணபதீச்சுரம்‌ எனப்‌ பேர்பெற்றது.

    சூரசங்காரத்தின்‌ பொருட்டு, முருகவேள்‌ படைகள்‌ சூழப்‌ போகும்‌ வழியில்‌, மண்ணியாற்றங்கரையில்‌ சிவபூஜை செய்த இடம்‌ திருச்சேய்ஞ்ஞலூர்‌.

    சூரசங்காரம்‌ புரிந்து திரும்பியபோது, தென்‌ கடற்கரையில்‌ ஐந்து சிவலிங்கங்கள்‌ வைத்து முருகவேள்‌ பூசித்தனர்‌. அர்ச்சனை செய்யும்போது அமரர்‌ வேண்ட, கையில்‌ உள்ள மலருடன்‌ திரும்பிக்‌ காட்சி கொடுத்த கோலந்தான்‌ திருச்‌ செந்தூர்‌ முருகன்‌ திருவுருவம்‌. இன்றும்‌ செந்திலாண்டவன்‌ பின்புறம்‌ ஐந்து சிவலிங்கங்கள்‌ இருக்கின்றன. ஆராதனை செய்யும்போது பின்புறம்‌ கொண்டுபோய்‌ ஆராதிக்கின்றதை இன்றும்‌ திருச்செந்தூரில்‌ காணலாம்‌.

    இப்படி முருகன்‌ வழிபட்ட திருத்தலங்கள்‌ திருமுருகன்‌ பூண்டி, வயலூர்‌ முதலியன.

    சக்கரம்‌ பெறும்‌ பொருட்டுத்‌ திருமால்‌ நாள்தோறும்‌ ஆயிரந்‌ தாமரை மலர்களால்‌ அரனை அருச்சித்தனர்‌. அதுவே திருவீழிமிழலை. பிரமதேவர்‌ பூசித்த திருத்தலம்‌ பிரமபுரம். இந்திரன்‌ பூசித்த திருத்தலம்‌ கண்ணார்கோயில்‌.

    நண்டு பூசித்தது; சிலந்தி பூசித்தது; பாம்பு பூசித்தது;
    குரங்கு பூசித்தது; அணில்‌ பூசித்தது; காகம்‌ பூசித்தது குரங்கணிமுட்டம்‌)

    பெரிய உருவமுள்ளது யானை; சிறிய -உருவமுள்ளது எறும்பு. எறும்பு முதல்‌ யானை யீறாக என்று கூறுவர்‌. திருச்சிராப்பள்ளிக்கு அருகில்‌ உள்ள திருஎறும்பூர்‌ எறும்புபூசித்த திருத்தலம்‌; யானை பூசித்த திருத்தலம்‌ திருவானைக்கா.

    எறும்பும்‌ யானையும்‌ பூசித்த இந்தத்‌ தலங்களைக்‌ கண்‌ கூடாகக்‌ கண்டும்‌, மனிதர்கள்‌ இறைவனைப்‌ பூசிக்காமல்‌ உண்டு உடுத்து உலாவி வீணே காலங்‌ கழித்துக்‌ காலன்‌ வாய்ப்படுகின்றனர்‌.

    இவர்களைக்‌ கண்டு வருந்தி அதிவீரராமபாண்டியர்‌ பாடு கிறார்‌.

    “சிவகருமஞ்‌ செய்யார்‌ திருநீறு சாத்தார்‌ தவநிலையாஞ்‌ சைவநெறி சாரார்‌–அவனிதனில்‌ கான்பரந்த பச்சைக்‌ களாநிழலைக்‌ கைதொழார்‌ ஏன்பிறந்தார்‌ மானிடராய்‌ இன்று?”

    இறைவனைப்‌ பூசிக்காத புல்லர்களை மனிதர்கள்‌ என்று கூறக்கூடாது. அவன்‌ தந்த கையால்‌ அவனை வழிபட மறுத்‌தால்‌ நன்றிகொன்ற பாவம்‌ விடாதுதானே.

    “எறும்புகடை யானைதலை ஈசனைப்‌ பூசித்துப்‌ பெறுங்கதிகண்‌ டும்தேறார்‌ பேய்கள்‌ அறிந்த உலகத்தார்‌ உண்டென்ப தில்லென்பான்‌ வையத்‌ தலகையாய்‌ வைக்கப்‌ படும்‌”

    –முதுமொழிமேல்‌ வைப்பு

    கண்ணபிரான்‌ மகப்பேறு வேண்டி சிவபூஜை செய்‌ தனர்‌. அதனால்‌ பிறந்த மகனுக்கு சாம்பவான்‌ என்று பேரிட்டனர்‌.

    அர்ச்சுனன்‌ சதா சிவபூஜை செய்தனன்‌. சிலர்‌ கேட்‌கின்றார்கள்‌; எங்கள்‌ வீட்டில்‌ யாராவது இறந்துவிட்டால்‌ அப்போது பூஜை செய்யலாமா? என்பார்கள்‌. அர்ச்சுனன்‌ தன்‌ மகன்‌ அபிமன்யு மாண்ட அன்றிரவு சிவபூஜை செய்‌தான்‌ என்று மகாபாரதம்‌ பேசுகின்றது.

    திரு கிருபானந்தவாரியார் விரிவுரை விருந்து என்னும் நூலில் இருந்து…


    English IAST Transliteration

    Inta uṭambum vākkum namakku tanda vaṉ igai vaṉ. Ivai ṭā mvē vandu amaivilai. Nāmēyum eṭut tukuṉṟatu milai. “Vāḻtta vāyum niṉaikka maṭa neñcamum tāḻtta ceṉṉiyum tanda talaivaṉ” eṉkiṉṟār appar perumāṉ.

    Eṉvēr, niṉaikka neñ caiyum, vacanikka vāyaiyum, inta iṟaṇṭaiyum tāṅki niṉṟu toḻilpaṭukiṉṟa uṭambaiyum tanda igai vaṉai, nām ovvoruvarum naṉṟi maṟavāmaiyiṉ poruṭṭu; pūvum nīrum koṇṭu pūjai ceyya vēṇṭum.

    Pū – pūrtti,

    jā – uṇṭākuvatu!

    Malamāyā kaṉmaṅ ḷaip pūrtti ceytu, civagñāṉattai yuṇṭākum punitamāṉa ceyal pūjā eṉappṭum. Pūjā eṉṟa col pūjai eṉa vantatu. Pūjaikkum mukkiyamāṉa cātanaṅ ḷa pūvum nīrumā kum.

    “Puṇṇiyañ ceyvārk kup pūvuṇṭu nīruṇṭu aṇṇalumatu kaṇṭu arul ceyyā niṟkum”

    Nalla malarkaḷ koṇṭu igai vaṉai nāltoṟum arc caṉai ceyyavēṇṭum. Atuvē meyyum kaiyum peṟṟatṟak kup payaṉākum. Ulagil celvamum cīrum paṭaittu cirap pākā vāḻ kiṉṟa oruvaṉai kāṇṭapōtu; “Ivar muṟpiṟappil nalla pū veṭuttu pūcai ceytavar” eṉṟu iṉṟum kūṟuvār ḷa.

    Taṇṇīrai yē civalingamāgat tirāṭṭi ampi kai pūcittat tiruttalam tiruvāṉaik kā. Viṉāyakar civapūcai ceytat tiruttalam tirucc eṅkāṭ ṭaṅkuṭi. Atanāl atu kaṇapatīccuram eṉap pērpeṟṟatu. Cūracaṅkārat tiṉ poruṭṭu, murugavēḷ paṭai ḷa cūḻap pōkum valiyil, maṇṇiyā ṭṟaṅkaraiyal civapūjai ceyta iṭam tirucceyññalūr.

    Cūracaṅkāram puriytu tirumpiyapōtu, ten kaṭaṟkaraiyal aintu civalingam ka ḷva ittu murugavēḷ pūcittanar. Arccaṉai ceyyum pōtu amarar vēṇṭa, kaiyil uḷḷa malaruṭaṉ tirumpik kāṭci koṭutta kōl antān tiruccentūr murukaṉ tiruvuruvam. Iṉṟum centilāṇṭavaṉ piṉpuṟam aintu civalingam ka ḷiruk kiṉṟaṉ. Ārātai ceyyum pōtu piṉpuṟam koṇṭupōy ārātikkiṉṟat aiṉṟum tiruccenturil kāṇalām. Ippaṭi murukaṉ vaḻipatta tiruttalaṅ ka ḷtirumuru kaṉ pūṇṭi, vayalūr mutaliyaṉa.

    Cakkaṟam peṟum poruṭṭut tirumāl nāltoṟum āyiraṁ tāmaraimalarka ḷāl araṉai aruccittanar. Atuvē tiruvīḻimiḻalai. Piramatēvar pūcitta tiruttalam piramapūram. Intiṟaṉ pūcitta tiruttalam kaṇṇārkōyil.

    Naṇṭu pūcittatu; Cila anti pūcittatu; Pām pu pūcittatu; Kuraṅku pūcittatu; Aṇil pūcittatu; Kākam pūcittatu (Kuraṅka ṇimuṭṭam) Periya uruvamu ḷḷatu yāṉai; Ciriya uruvamu ḷḷatu erumpu. Erumpu mutal yāṉai yīṟāka eṉṟu kūṟuvār.

    Tiruccirāppa ḷḷikk aru xil uḷḷa tiru erumpūr erumpupūcittat tiruttalam; Yāṉai pūcitta tiruttalam tiruvāṉaik kā. Erumpum yāṉaiyum pūcitt inta talaṅ ka ḷka ṅkūṭāgak kaṇṭum, manitar igai vaṉaip pūcikkāmal uṇṭu uṭuttu ulāvi vīṉē kālaṅ kaḻittuk kālaṉ vāyp paṭukiṉṟaṉar. Ivar ka ḷkaṇṭu varunti ativīrārāmapāṇṭiyar pāṭu kiṟār.

    “Civakarumañ ceyyār tirunīṟu cāttār tavanilaiyāñ caivaneṟi cārār–Avaṉit aṉil kāṉpa raṉtapa cakkā nidalai kaittoḻār ēṉpiṟaṉṟār māṉiṭarāy iṉṟu?”

    Igai vaṉaip pūcikkāta pullar ka ḷmāṉitar eṉṟu kūṟakkūṭātu. Avaṉ t anta kaiyāl avaṉai vaḻipata marut tāl naṉṟikoṉṟa pāvam viṭātu tāṉē.

    “Erumpukaṭai yāṉaitalai īcaṉaip pūcittup peṟuṅkatikaṇ ṭumtēṟār pēy kaḷaṟiṉta ulakat tār uṇṭeṉpat illēṉpāṉ vaiyatt alakaiyāy vaikkap paṭum”

    –Mutumōḻimēl vaippu

    Kaṇṇapirāṉ makappēṟu vēṇṭi civapūjai cey t aṉar. Atanāl piṟaṉṯa makaṉukku cāmpavāṉ eṉṟu pēriṭṭaṉar. Arc caṉaṉ catā civapūjai ceytaṉaṉ. Cilar kēṭ kiṉṟār ka ḷ; Eṅ ka ḷvīṭṭil yārāvatu iṟaṉtuvit tāl appōtu pūjai ceyyalamā? Eṉpār ka ḷ. Arc caṉaṉ taṉ makaṉ apimaṉyu māṇṭaṉṟiṉṟu civapūjai ceytāṉ eṉṟu makāpāratam pēcu kiṟatuṭu. Tiru kirupāṉantavāriyār virivurai viruntu eṉṅum nūlil iruntu…

  • The Birthless and Timeless Nature of Śiva : The Unborn and Eternal Lord

    The Birthless and Timeless Nature of Śiva : The Unborn and Eternal Lord


    TaHiEnFrEs

    சிவபெருமானுக்குப் பிறப்பில்லாமை:

    अजात इत्येवं कश्चित् भीरुः प्रतिपद्यते ।

    श्वेताश्वतरोपनिषत्

    அஜாத இத்யேவம் கஶ்சித் பீ⁴ரு꞉ ப்ரதிபத்³யதே |

    ஶ்வேதாஶ்வதரோபநிஷத்

    “(ஜனனத்துக்கு அஞ்சும்) ஒருவன் நீர் பிறவாதுள்ளீர் என்னும் இம்மொழிகளைக் (கூறிக்) கொண்டு (நும்மை) சரணடைகின்றான்”

    என்று சுவேதாசுவதரமும்

    अजातमिमेवैकं ज्ञात्वा जन्मनि भीरवः ।
    प्रपद्यन्तेऽस्य देवस्य मोक्षार्थं दक्षिणामुखम् ।।

    उपदेशकाण्ड:

    அஜாதமிமேவைகம் ஜ்ஞாத்வா ஜன்மனி பீ⁴ரவ꞉ |
    ப்ரபத்³யந்தே(அ)ஸ்ய தே³வஸ்ய மோக்ஷார்த²ம் த³க்ஷிணாமுக²ம் ||

    உபதே³ஶகாண்ட³:

    “ஜனனத்திற் பயமுற்றவர்கள் அவ்வொருவரையே பிறப்பிலாப் பொருள் என்று அறிந்து மோக்ஷமடையுமாறு தேவாதி தேவருடைய தக்ஷிணாமுகத்தைச் சரணடைகின்றார்கள்” என்று உபதேச காண்டமும் உபதேசிக்கின்றன.

    பிறப்பாதி யில்லான் பிறப்பார் பிறப்புச்
    செறப்பாதி யந்தஞ் செலச்செய்யுந் தேசன்
    சிறப்பா டுடையார் திருப்பறி யலூரில்
    விறற்பா ரிடஞ்சூழ வீரட்டத் தானே.

    திருஞானசம்பந்தப் பெருமான் அருளிய தேவாரம் – திருப்பறியலூர் வீரட்டம்.

    ஒருகாலத் தொன்றாகி நின்றார் போலும்
    ஊழி பலகண் டிருந்தார் போலும்
    பெருகாமே வெள்ளந் தவிர்த்தார் போலும்
    பிறப்பிடும்பை சாக்காடொன் றில்லார் போலும்
    உருகாதார் உள்ளத்து நில்லார் போலும்
    உகப்பார் மனத்தென்றும் நீங்கார் போலும்
    அருகாக வந்தென்னை யஞ்சே லென்பார்
    அணியாரூர்த் திருமூலட் டான னாரே

    திருநாவுக்கரசர் பெருமான் அருளிய தேவாரம் – திருவாரூர்.

    தேவாரம் வேதசாரம் என்னும் நூலில் இருந்து..


    English IAST Transliteration

    Śivaperumāṉukkup Piṟappillāmai:

    ajāta ityevaṁ kaścit bhīruḥ pratipadyate ।

    Śvetāśvataropaniṣat

    (jaṉaṉattukku añcum) oruvaṉ nīr piṟavātulḷīr eṉṉum immoḻikaḷaik (kūṟik) koṇṭu (nummai) caraṇataikiṉṟāṉ” eṉṟu cuvētācuvataramum

    ajātamimevaikaṁ jñātvā janmani bhīravaḥ ।
    prapadyante’sya devasya mokṣārthaṁ dakṣiṇāmukham ।।

    Upadeśakāṇḍa:

    “jaṉaṉattiṟ payamuṟṟavarkaḷ avvoruvaraiyē piṟappilāp poruḷ eṉṟu aṟintu mōkṣamaṭaiyumāṟu tēvāti tēvaruṭaiya takṣiṇāmukhattaic caraṇataikiṉṟārkaḷ” eṉṟu upatēca kāṇṭamum upatēcikkiṉṟaṉa.

    Piṟappāti yillāṉ piṟappār piṟappu
    cerappāti yantac celaccaiy yun tēcaṉ
    cirap pāṭuṭaiyār tiruppaṟi yalūr il
    viṟappā riṭañcūḻa vīrāṭṭat tāṉē.

    Tiruññā ṉacampantapperumā ṉaruḷiya Tēvāram – Tiruppaṟiyalūr Vīrāṭṭam.

    Orukālatt ondrāki niṉṟār pōlum
    ūḻi palakaṇ ṭiruntār pōlum
    perukāmē veḷḷan tavirttār pōlum
    piṟappiṭumpai cākkāṭoṉ ṛillār pōlum
    urukātār uḷlattu nillār pōlum
    ukappār manattenrum nīṅkār pōlum
    arukāka van tenna iñcē leṉpār
    aṇiyārūr tirumūlaṭ ṭāṉaṉārē.

    Tiru nāvukkaracar perumā ṉaruḷiya Tēvāram – Tiruvārūr.

    Tēvāram Vētasāram eṉṉum nūliliruntu..

  • The Tradition of Wearing Śaiva Symbols : Vibhūti and Rudrākṣa in Śaiva Upāsanā and Daily Life

    The Tradition of Wearing Śaiva Symbols : Vibhūti and Rudrākṣa in Śaiva Upāsanā and Daily Life



    TaHiEnFrEs

    தேவாதியருஞ் சிவசின்ன தாரணர்

    விட்டுணு, பிரமன், இந்திரன், தேவர், முனிவர், கின்னரர், கிம்புருடர், கந்தருவர், வித்தியாதரர், நாகர், கருடர் முதலிய கணத்தவர்களும், மனிதருள் அநேகருமாகிய சிவனடியவர் யாவருஞ் சிவசின்னங்களைத் தரித்திருக்கின்றனர் என்பது வேதாகம உபநிடத மிருதிபுராண இதிகாசாதி சாத்திரங்களால் அறியக் கிடக்கின்றது.

    மாலயனிந் திரன்மற்றை யமரர்மலர் மகளிர்சசி மற்றை வானக்கோலமட வாரியக்கர் கந்தருவ ரரக்கர்குல வசுரர் வேதச்சீலமுனி வரர்மற்றோ ரிவருளருந் தவமுடையீர் திருவெண்ணீறுசாலவுமுத்தூளனமுப்புண்டரநாடொரும்போற்றித்தரியார்யாரே.-ஶ்ரீஸூதசங்கிதை.

    விஷ்ணுவும் விபூதிருத்திராக்க தாரணரே

    சிலர், ஆசாரியருட் சிறந்தவராய், சிவசத்திகளுளொருவராய், சிவபத்தருட் சிறந்தவராய், காத்தற் கடவுளராய் விளங்கும் விஷ்ணுக்கும் அவனை வழிபடுவார்க்கும் விபூதி ருத்திராக்கதாரணம் தக்கதன்று என்கின்றனர். “பஸ்மதிக் தாங்கா ருத்திராக்ஷ¡ பரணா: – தக்ஷ¢ணாயாந் திகி விஷ்ணு” எனவரும் (அதர்வணவேதம்) பஸ்மஜாபால உபநிடத சுலோகத்தானே திருமால் ஸ்ரீகாசி §க்ஷத்திரத்திலே தென்றிசைக்கணிருந்து விபூதிருத்திராக்க தாரணமுடையராய் உபாசிக்கின்றனர் என்பது பெறப்படலானும், “சிவேநவிஷ்ணு நாசைவ” எனவரும் ஶ்ரீஸூதசங்கிதைச் சுலோகத்தானே திருமாலுக்கும் அவரது தேவியார்க்குஞ் சைவ தருமமும், விபூதி தாரணமுங் கூறப்பட்டமையானும், இன்னும் இராமாவாதார மெடுத்த காலத்து “த்யாத்வா ரகுபதிம் க்ருத்தம் காலாநல மிவாபரம் – பீத க்ருஷ்ணாஜிநதரம் பஸ்மோத்துளன விக்ரஹம்” என்னும் இராமாயண சுலோகத்தானும், “ஸ்வர்ண வர்ண ஜடாபாரம் ஸாக்ஷ¡த் ருத்ர மிவாபரணம் – பஸ்மோத் தூளித ஸர்வாங்கம் த்ருஷ்டுவா காம வசங்கதா” என்னும் அத்தியாத்மராமாயண சுலோகத்தானும், விபூதி தரித்திருந்தனரென்பது வெளியாகலானும், “கண்ணன்வென்பூதி பூசிக் கண்டிகை மாலை சாத்திப் – புண்ணியத் திங்கள்வேணி யானிரு பாதம் போற்றி” எனக் கண்ண அவதாரத்திலுங் கண்டிகையு நீறுமணிந்தனர் என்று கூர்மபுராணங் கூறுவதனானும், “சிவஸ்ய விஷ்ணோர் தேவாநாம்” எனவரும் பராசரஸ்மிருதி சுலோகத்தானே விபூதியைத் திரிபுண்டாமாகத் தரிப்பின்கேசவமூர்த்திக்கும் இலக்குமிதேவியார்க்குந் திருப்தியுண்டாகிறது எனத் தெரிதலானும், ஏனைய பிரமாண நியாயங்களானும் விஷ்ணுவுஞ் சிவசின்ன தாரணரும், சிவசின்ன தாரணப் பிரியருமாகலின், அவற்கும் அவனை வழிபடுமடியார்க்குஞ் சிவசின்னங்கள் உரியனவாமென்று தெளியப்பட்டது.

    யாழ்ப்பாணத்து மேலைப்புலோலி சைவசித்தாந்த மகாசரபம் சிவஸ்ரீ நா.கதிரைவேற் பிள்ளை இயற்றிய சைவபூஷண சந்திரிகை என்னும் நூலில் இருந்து…

    English IAST Transliteration

    Dēvātiyaruñ civaciṉṉa tāraṇar

    viṭṭuṇu, piramaṉ, intiraṉ, tēvar, muṉivar, kiṉṉarar, kimpuruṭar, kantarvar, vittiyātarar, nākar, karuṭar mutaliya kaṇattavarkaḷum, maṉitaruḷ aṉēkarumākiya civaṉaṭiyar yāvaruñ civaciṉṉaṅkaḷait tarittirukkiṉṟaṉar eṉpatu vētakama upaniṭata mirutipūraṇa itikācāti cāttiraṅkaḷāl aṟiya kiṭakkiṉṟatu.

    mālayiniṉ tiramaṟṟai yamaramalar makaḷircaci maṟṟai vāṉakkōlamaṭa vāriyakkar kantarvara rakkarkula vacurar vēdaccīlamuṉi vararmaṟṟō rivaruḷarun tavamuṭaiyīr tiruveṇṇīṟucālavumuttūḷaṉamuppuṇṭaranāṭorumpōṟṟittariyār yārē.-śrī sūta caṅkitai.


    viṣṇuvum vibūtiruttirākṣa tāraṇarē

    cilar, ācāriyaruṭ ciṟantavarāy, civacattikaḷuḷoruvārāy, civapattaruṭ ciṟantavarāy, kāttaṟ kaṭavuḷarāy viḷaṅkum viṣṇukkuṁ avaṉai vaḻipaṭuvārkkum vibūti ruttirākkṣatāraṇam takkatantry eṉkiṉṟaṉar. “basmadik tāṅgā ruttirākṣā paraṇā: – dakṣiṇāyān diki viṣṇu” eṉavarum (atharvaṇavēdam) basmajābāla upaniṭata clōkattāṉē tirmāl śrīkāci kṣēttirattilē teṉṟicaikkaṇiruntu vibūtiruttirākṣa tāraṇamuṭaiyarāy upācikkiṉṟaṉar eṉpatu peṟappaṭalāṉum, “civēnaviṣṇu nāsaiva” eṉavarum śrī sūta caṅkitaic clōkattāṉē tirmālukkuṁ avartēviyārkkuñ caiva tarumamum, vibūti tāraṇamuṅ kūṟappaṭṭamaiyāṉum, iṉṉum irāmāvatāra meṭutta kālattut “dhyātvā raghupatiṁ kruttaṁ kālānala mivāparaṁ – pīta kr̥ṣṇājīnadharaṁ pasmōtthūlana vigrahaṁ” eṉṉum irāmāyaṇac clōkattāṉum, “svarṇa varṇa jaṭāpāraṁ sākṣāt rudra mivāparaṇaṁ – pasmōt dhūlita sarvāṅgaṁ druṣṭuvā kāma vacaṅgadhā” eṉṉum attiyātmarāmāyaṇac clōkattāṉum, vibūti tarittiruntaṉar eṉpatu veḷiyākalāṉum, “kaṇṇaṉveṇpūti pūcik kaṇṭikai mālai cāttip – puṇṇiyat tiṅkaḷvēṇi yāṉiru pātaṁ pōṟṟi” eṉak kaṇṇa avatārattiluṅ kaṇṭikaiyu nīṟumaṇintaṉar eṉṟu kūrmapurāṇaṅ kūṟuvatāṉum, “civasyai viṣṇōr dēvānām” eṉavarum parācarasmiruti clōkattāṉē vibūtiyait tripuṇṭarāmākat tarippiṉkēcavamūrttikkum ilakkumitēviyārkkuṅ tiruptiyuṇṭākiṟatu eṉat teritalāṉum, ēṉaiya piramāṇa niyāyaṅkaḷāṉum viṣṇuvuñ civaciṉṉa tāraṇarum, civaciṉṉa tāraṇap piriyarumākalil, avarkkuṁ avaṉai vaḻipaṭumaṭiyārkkuñ civaciṉṉaṅkaḷ uriyaṉavāmeṉṟu teḷiyappaṭṭatu.

    yāḻppāṇattu mēlaipulōli caivacittānta makācarapam sivaśrī nā.katiraivēṟ piḷḷai iyaṟṟiya caivapūṣaṇa cantirikai eṉṉum nūlil iruntu…

  • The Mahatva of Rudrākṣa and Vibhūti : A Study

    The Mahatva of Rudrākṣa and Vibhūti : A Study


    TaHiEnFrEs

    || உருத்திராக்கம் வேதோக்தமானது ||

    நூற்றெட்டு உபநிடதங்களுள்ளே திரிபுரதாபிநி உபநிடதம் , திரிபுரோபநிடதம் , பஸ்மஜாபால உபநிடதம் , பிருஹஜ்ஜாபால உபநிடதம் , ராமரஹஸ்யோபநிடதம் , அக்ஷமாலிகா உபநிடதம் , ருத்ராக்ஷ ஜாபால உப நிடதம் ஆகிய இவைகள் உருத்திராக்ஷத்தைப்பற்றி சிறப்பித்துக் கூறுகின்றன . அவற்றுள் உருத்திராக்ஷ ஜாபாலம் உருத்திராக்ஷமணிகளின் உற்பத்தி , அளவு , முகம் , தாரணமந்திரம் , தாரணபலாதி விவரம் ஆகிய இவற்றைச் சொல்லுகின்றது . அக்ஷமாலிகை அந்த மணிகளின் நிறம் , மாலைகளின் பேதம் , மகிமை முதலிய விவரங்களைக் கூறுகின்றது . பிருஹஜ் ஜாபாலம் – மணிகளின் உற்பத்தி , தாரணம் , பலாதி இவைகளைத் தெளிவாய்ப் போதிக்கின்றது .

    சிவபெருமானுடைய திருக்கண்களினின்றும் வெளிப்பட்ட நீரே விருக்ஷமாகி அவற்றின் பலனாகவிளைந்த உருத்திராக்ஷமே மகா புண்ணிய மகிமைத்தென்பது வேதங்களாலே அறியப்படுதலின் , அவை வைதிகமாவதற்கு யாதொரு இழுக்குமில்லை . விபூதி யுபநிடதமாகிய பஸ்மஜாபால உபநிடதத்தை எண்பத்தேழாவதாகவும் , இவ்வுருத்திராக்ஷ ஜாபால் உபநிடதத்தை எண்பத்தெட்டாவதாகவுஞ் சேர்த்து வைக்கப்பட்டிருத்தலால் இவ்விரண்டும் முத்திக்கு இன்றியமையாத பரமசாதனங்களெனப் பெறப்பட்டன . பட வே அக்ஷமாலிகா உபநிடதத்தை அறுபத்தேழாவது உபநிடதமாக வைத்து அதற்குமுன்னே பரமஹம்ஸபரி ராஜகோபநிடதத்தை அறுபத்தாறாவது உபநிடதமாக வைத்து வேதம் புகழ்ந்தமையால் ஸர்வசங்க பரித்தியாகஞ் செய்த தத்துவஞானத்தையுடைய சந்நியாசிகளுக்குங் கூட இது தள்ளத்தகாத பரம தாரணம் என்பது சுருதியின் சம்மதம் .

    விபூதி ருத்ராக்ஷ மஹத்துவ விளக்கம் என்னும் நூலில் ஸ்ரீலஸ்ரீ சிவ அருணகிரி முதலியார் அவர்கள்…


    English IAST Transliteration

    || ruttirākkaṁ vēdōktamāṉatu ||

    nūṟṟeṭṭu upaniṭataṅkaḷuḷḷē tripuratāpiṉi upaniṭatam, tripurōpaniṭatam, pasmajābāla upaniṭatam, piruhajjābāla upaniṭatam, rāmarahasyōpaniṭatam, akṣamālikā upaniṭatam, rutrākṣa jābāla upaniṭatam ākiya ivaikaḷ uruttirākṣattaippaṟṟi ciṟappittuk kūṟukiṉṟaṉa. avaṟṟuḷ uruttirākṣa jāpālam uruttirākṣamaṇikaḷiṉ utpatti, aḷavu, mukam, tāraṇamantiram, tāraṇapalāti vivaram ākiya ivaṟṟaic collukiṉṟatu. akṣamālikai anta maṇikaḷiṉ niṟam, mālaikaḷiṉ pētam, makimai mutaliya vivaraṅkaḷaik kūṟukiṉṟatu. piruhaj jāpālam – maṇikaḷiṉ utpatti, tāraṇam, palāti ivaikaḷait teḷivāyp pōtikkiṉṟatu.

    civaperumāṉuṭaiya tirukkaṇkaḷiṉiṉṟum veḷippaṭṭa nīrē virukṣamāki avaṟṟiṉ palaṉākaviḷainta uruttirākṣamē makā puṇṇiya makimaitt’eṉpatu vēdaṅkaḷālē aṟiyappaṭutaliṉ, avai vaidikanavataṟku yātoru iḻukkumillai. vibūti yupaniṭatamākiya pasmajābāla upaniṭatattai eṇpattēḻāvāka vum, ivvuruttirākṣa jāpāl upaniṭatattai eṇpatteṭṭāvākavun cērttu vaikkappeṭṭiruttalāl ivviraṇṭum muttikku iṉṟiyamaiyāta paramacātaṉaṅkaḷeṉap peṟappaṭṭaṉa. paṭa vē akṣamālikā upaniṭatattai aṟupattēḻāvatu upaniṭatamāka vaittu ataṟkumunnē paramahaṁsapari rājakōpaniṭatattai aṟupattāṟāvatu upaniṭatamāka vaittu vēdam pukaḻntamaiyāl sarvacaṅka parittiyākañ ceyta tattuvajñāṉattaiyuṭaiya sanniyācikaḷukkuṅ kūṭa itu taḷḷattakāta parama tāraṇam eṉpatu śurutiyiṉ sammatam.

    vibūti rutrākṣa mahattuva viḷakkam eṉṉum nūlil śrīlaśrī civa aruṇakiri mutaliyār avarkaḷ…

  • Saiva Siddhānta Darśana: The Need for Caution in Interpreting Saiva Texts

    Saiva Siddhānta Darśana: The Need for Caution in Interpreting Saiva Texts


    TaHiEnFrEs

    நமது சைவசமயிகள் ஆரிய மொழியிலுள்ள வேதாகம முதலிய சைவ மெய்ந்நூல்களையும், தமிழ் மொழியிலுள்ள தேவார திருவாசக முதலிய சைவ அருணூல்களையும் வரையறுத்து உணராத குறையினால், சித்தாந்த சைவ அயலான சிவாத்துவித முதலிய அகச்சமய நூல்களையும், மாயாவாத முதலிய புறச்சமய நூல்களையும், அம் மெய்ந்நூல்களோ டொப்பத் தஞ் சமய
    நூல்களெனக் கொண்டு கற்று, வழிதடுமாறி அலைகின்றார்கள். அது நிற்க.

    நமது சைவசமயிகள் தஞ்சமய பரமாசாரியர் முதலியோர் முறையும், தத்தம் பரம்பரைச் சைவசந்தானாசாரியர் முறையும், உள்ளபடி விசாரித்து உணராத குறையினால், சங்கராசாரியர் முதலிய ஏகாத்மவாத வேதாந்தாசாரியர்களையும், அவர் வழிப்பட்ட மாயாவாத சமயப் போதகர்களையும் தஞ் சமயகுரவர்களென்று கொண்டு வழிபட்டு அவம் பெருக்கிச் சித்தாந்தச் செந்நெறி பிழைத்து அல்லற்பட்டு உழல்கின்றார்கள். அது நிற்க.

    நமது சைவசமயிகள் சித்தாந்த சைவபத்ததி தேர்ந்துணராத குறையினால், அசைவாசாரங்களையும், அசம்பிரதாயங்களையும், சைவாசாரங்களாகவும் சைவ சம்பிரதாயங்களாகவுங்கொண்டு, வீண்செயலுழப்புற்று வாணாள் வீணாள்படக் கழிக்கின்றார்கள்.

    ஆதலால் பரமசிவன் இலக்கணம், சித்தாந்த சைவ இலக்கணம், சித்தாந்த சைவசாத்திர முறை, சித்தாந்த சைவாசாரியர் இலக்கணம், சித்தாந்த சற்சம்பிரதாய இலக்கணம், சித்தாந்த சைவாநுஷ்டானத்தால் எய்தும் இகபரவீடு பேற் றின்பப்பயனிலக்கணம் என்னுமிவற்றை, முறையாக எடுத்துப் போதித்து நம்மவரை நல்வழிப் படுத்தல் நமக்கெல்லாம் பெருங்கடனாமாதலின், நாமெல்லாம் மற்றவைகளை வரன் முறையாக எடுத்து நம்மவர்க்குப் போதித்தலை விரதமாகக்
    கொண்டு செய்து போதரக் கடவமாவேம்.

    • ஸ்ரீ சபாபதி நாவலர் அவர்கள்

    சித்தாந்த சைவ போதம் (ஞானாமிர்தம்)(1983) என்னும் நூலில் இருந்து…


    English IAST Transliteration

    Namatu caivasamaiyikaḷ āriya moḻiyiluḷḷa vētākama mutaliya caiva meynṉūlkaḷaiyum, tamiḻ moḻiyiluḷḷa tēvāra tiruvācaka mutaliya caiva aruṇūlkaḷaiyum varaiyaṟuttu uṇarāta kuṟaiyināl, cittānta caiva ayalāṉa civāttuvita mutaliya akaccamaiya nūlkaḷaiyum, māyāvāta mutaliya puṟaccamaiya nūlkaḷaiyum, am meynṉūlkaḷō ṭoppat tañ camaya nūlkaḷeṉak koṇṭu kaṟṟu, vaḻitaṭumāṟi alaikinṟārkaḷ. atu niṟka.

    Namatu caivasamaiyikaḷ tañcamaya paramācāriyar mutaliyōr muṟaiyum, tattam paramparai caivacantāṉācāriyar muṟaiyum, uḷḷapaṭi vicārittu uṇarāta kuṟaiyināl, caṅkarācāriyar mutaliya ēkātmavāta vētāntācāriyarkaḷaiyum, avar vaḻippaṭṭa māyāvāta camayap pōtakaraiyum tañ camayakuravarkaḷeṉṟu koṇṭu vaḻipaṭṭu avam peruṇkic cittāntac ceṉṉeṟi piḻaitu allarpaṭṭu uḻalkinṟārkaḷ. atu niṟka.

    Namatu caivasamaiyikaḷ cittānta caivapattati tērntuṇarāta kuṟaiyināl, acaivācāraṅkaḷaiyum, acampiratāyaṅkaḷaiyum, caivācāraṅkaḷākavum caiva campiratāyaṅkaḷākavumkoṇṭu, vīṇceyal uḻappuṟṟu vāṇṇāḷ vīṇṇāḷpaṭak kaḻikkinṟārkaḷ.

    Ātalāl paramacivaṉ ilakkaṇam, cittānta caiva ilakkaṇam, cittānta caivacāttira muṟai, cittānta caivācāriyar ilakkaṇam, cittānta sarscampiratāya ilakkaṇam, cittānta caivānuṣṭāṉattāl eytum ikaparavīṭu pēṟ ṟiṉpappayaṉilakkaṇam eṉṉumivaṟṟai, muṟaiyāka eṭuttup pōtittu nammavaraik nalvaḻip paṭuttal namakkellām peruṅkaṭaṉāmātaliṉ, nāmelḷām maṟṟavaikaḷai varan muṟaiyāka eṭuttu nammavaṟkuk pōtittalai viratamākak koṇṭu ceytu pōtarak kaṭavamāvōm.

    • Śrī Sabhāpati Nāvalar avarkaḷ

    Cittānta Caiva Pōtam (Jñāṉāmirtam) (1983) eṉṉum nūlil iruntu….