வெள்ளைநிற மலர்வகைகள் (வெண்ணிறப்பூக்கள்)
ெள்ளைநிறமலர்கள் சாத்விககுண மலர்கள் என்றும், சிவப்புநிறமலர்கள் ராஜஸகுண மலர்கள் என்றும், நீலநிறமலர்கள் நீலோத்பலம் நீங்கலாக மற்றவை, தமோகுணமலர்கள் என்றும், மஞ்சள்நிறமலர்கள் ஸாத்விக, ராஜஸ இருகுணங்களும் கலந்த மிச்ரபுஷ்பங்கள் என்றும் சைவாகமங்கள் தெரிவிக்கின்றன. இனி பூசைக்குற்றவைகளை எளிதில் பகுத்தறிந்திட இம்மலர்களை மூலஆகமங்களின்படி நிறத்தின் அடிப்படையில் பகுத்து அறிவோம்.
அவற்றைக்கூறும் மூலாகம சான்றுகள்.
வெள்ளைநிற மலர்வகைகள். (வெண்ணிறப்பூக்கள்)
श्वेतपद्मं च पुन्नागं शङ्खपुष्पं च मल्लिका ।
नन्द्यावर्तं सिरियावर्तं मन्दारं बहुकर्णिका ॥
द्विकर्णी कुरवं जाती लक्ष्मीश्च वकुलं तथा ।
श्वेतार्कं मालती द्रोणं अतसी श्वेतलोध्रकम् ॥
विषका शीशकुसुमं भद्रा च महती च सा ।
व्याघ्री चम्पकपुष्पं च करवीरं अशोकजम् ॥
हालिका शतपत्रं च उत्तमं कुशपुष्पकम् ।
एतानि श्वेतपुष्पाणि मुख्यामुख्यत्व भाञ्जि हि ॥
— पूर्वकामिकागमम्
ஶ்வேதபத்³மம் ச புந்நாக³ம் ஶங்க²புஷ்பம் ச மல்லிகா .
நந்த்³யாவர்தம் ஸிரியாவர்தம் மந்தா³ரம் ப³ஹுகர்ணிகா ..
த்³விகர்ணீ குரவம் ஜாதீ லக்ஷ்மீஶ்ச வகுலம் ததா² .
ஶ்வேதார்கம் மாலதீ த்³ரோணம் அதஸீ ஶ்வேதலோத்⁴ரகம் ..
விஷகா ஶீஶகுஸுமம் ப⁴த்³ரா ச மஹதீ ச ஸா .
வ்யாக்⁴ரீ சம்பகபுஷ்பம் ச கரவீரம் அஶோகஜம் ..
ஹாலிகா ஶதபத்ரம் ச உத்தமம் குஶபுஷ்பகம் .
ஏதாநி ஶ்வேதபுஷ்பாணி முக்²யாமுக்²யத்வ பா⁴ஞ்ஜி ஹி ..
— பூர்வகாமிகாக³மம்
மேற்கண்டவாறு காமிகாகமம் 29 வகைகளான வெண்ணிறப்பூக்களைத் தொகுத்துக் கூறியுள்ளது. அவை:
- வெண்தாமரை (Śvetapadma)
- புன்னைப்பூ (Punnāga)
- சங்குப்பூ (Śaṅkhapuṣpa)
- மல்லிகை (Mallikā)
- நந்தியாவட்டம் (Nandyāvarta)
- சிரியாவட்டம் / பலஅடுக்கு நந்தியாவட்டம் (Siriyāvarta)
- வெள்ளை மந்தாரைப்பூ (Mandāra)
- பகுஜர்ணிகைப்பூ / பலஇதழ் சாமந்திப்பூ (Bahukarṇikā)
- த்விகர்ணிகைப்பூ / இருஇலைத்தாமரை (Dvikarṇī)
- மருதாணிப்பூ / குரவம் (Kurava)
- ஜாதிப்பூ (Jātī)
- லக்ஷ்மீ / வில்வப்பூ (Lakṣmī)
- மகிழம்பூ / வகுளம் (Bakula)
- வெள்ளை எருக்கம்பூ (Śvetārka)
- மாலதீ / குண்டுமல்லி (Mālatī)
- துரோணம் / வெண்தும்பைப்பூ (Droṇa)
- அதஸீ / நாணல்பூ (Atasī)
- வெள்ளை லோத்திப்பூ / சுவேதலோத்ரகம் (Śvetalodhra)
- விஷகாபூ / மரஅரளிப்பூ (Viṣakā)
- ஸீஸகாபூ / ஈயப்பூ (Śīṣakusuma)
- பத்ரா / பீளைப்பூண்டுப்பூ (Bhadrā)
- மஹதீ (Mahatī)
- வியாக்ரீ (Vyāghrī)
- சம்பகம் (Campaka)
- கரவீரம் / வெள்ளை அலரிப்பூ (Karavīra)
- அசோகம் (Aśoka)
- ஹாலிகா (Hālikā)
- சதபத்ரம் (Śatapatra)
- குசபுஷ்பம் (Kuśapuṣpa)
இவைகளுள் சிலவகையும் வெண்காக்கணம், கிரிகர்ணிகை முதலிய வேறுசிலவகையும் பிறஆகமநூல்களில் கூறப்பட்டுஉள்ளன. ஆகமங்கள் வெள்ளைநிறபூக்களை மத்யான்ஹபூஜைக்கு உகந்ததாகவும் தெரிவிக்கின்றன.
English IAST Transliteration
Veḷḷainiṟa Malarvakaikaḷ (Veṇṇiṟappūkkaḷ)
Veḷḷainiṟamalarkaḷ sātvikakuṇa malarkaḷ eṉṟum, civappuṉiṟamalarkaḷ rājasakuṇa malarkaḷ eṉṟum, nīlaṉiṟamalarkaḷ nīlōtpalam nīṅkalāka maṟṟavai, tamōkuṇamalarkaḷ eṉṟum, mañcaḷṉiṟamalarkaḷ sātvika, rājasa irukuṇaṅkaḷum kalanta micrapuṣpaṅkaḷ eṉṟum caivākamāṅkaḷ terivikkiṉṟaṉa. Iṉi pūcaikkuṟṟavaikaḷai eḷitil pakuuttaṟintiṭa immalarkaḷai mūlākamāṅkaḷiṉpaṭi niṟattiṉ aṭippaṭaiyil pakuttu aṟivōm.
Avaṟṟaikkūṟum mūlākama cāṉṟukaḷ:
“Śvetapadmaṁ ca punnāgaṁ śaṅkhapuṣpaṁ ca mallikā .
Nandyāvartaṁ siriyāvartaṁ mandāraṁ bahukarṇikā ..
Dvikarṇī kuravaṁ jātī lakṣmīśca vakulaṁ tathā .
Śvetārkaṁ mālatī droṇaṁ atasī śvetalodhrakam ..
Viṣakā śīśakusumaṁ bhadrā ca mahatī ca sā .
Vyāghrī campakapuṣpaṁ ca karavīraṁ aśokajam ..
Hālikā śatapatraṁ ca uttamaṁ kuśapuṣpakam .
Etāni śvetapuṣpāṇi mukhyāmukhyatva bhāñji hi ..”
— Pūrvakāmikāgamam
Meṟkaṇṭavāṟu Kāmikāgamam 29 vakaiyāṉa veṇṇiṟappūkkaḷait tokuttuk kūṟiuḷḷatu. Avai:
- Veṇtāmarai (Śvetapadma)
- Punnaippū (Punnāga)
- Caṅkuppū (Śaṅkhapuṣpa)
- Mallikai (Mallikā)
- Nandiyāvaṭṭam (Nandyāvarta)
- Ciriyāvaṭṭam / Pala’aṭukku Nandiyāvaṭṭam (Siriyāvarta)
- Veḷḷai Mandāraippū (Mandāra)
- Pakujarṇikaippū / Palaitaḻ Cāmantippū (Bahukarṇikā)
- Dvikarṇikaippū / Iru’ilaittāmarai (Dvikarṇī)
- Marutāṇippū / Kuravam (Kurava)
- Jātippū (Jātī)
- Lakṣmī / Vilvappū (Lakṣmī)
- Maḻilaṁpū / Vakuḷam (Bakula)
- Veḷḷai Erukkampū (Śvetārka)
- Mālatī / Kuṇṭumalli (Mālatī)
- Turōṇam / Veṇtumpaippū (Droṇa)
- Atasī / Nāṇalppū (Atasī)
- Veḷḷai Lōttippū / Cuvetalōtrakam (Śvetalodhra)
- Viṣakāpū / Mara’araḷippū (Viṣakā)
- Sīsakāpū / Īyappū (Śīṣakusuma)
- Patrā / Pīḷaippūṇṭuppū (Bhadrā)
- Mahatī (Mahatī)
- Viyākrī (Vyāghrī)
- Campakam (Campaka)
- Karavīram / Veḷḷai Araḷippū (Karavīra)
- Asōkam (Aśoka)
- Hālikā (Hālikā)
- Catupatram (Śatapatra)
- Cūcapuṣpam (Kuśapuṣpa)
Ivaikuḷuḷ cilavakaiyum veṇkākkaṇam, kirikarṇikai mutaliya vēṟucilavakaiyum piṟa’ākamanūlkaḷil kūṟappaṭṭuuḷḷaṉa.Ākamaṅkaḷ veḷḷainiṟapūkkaḷai mathyānhapūjaiṅku ukantatākavum terivikkiṉṟaṉa.
— Civaśrī Comacekara Civāccāriyār tokutta Puṣpārcaṉā Vidhi eṉṉum nūlil iruntu.
கலைச்சொல்லகராதி / அருஞ்சொற்பொருள்
- சாத்விககுணம் (Sātvika Guṇa) – தூய்மை, அமைதி மற்றும் ஞானத்தைக் குறிக்கும் நற்குணம்.
- ராஜஸகுணம் (Rājasa Guṇa) – வீரம், செயல்முனைப்பு மற்றும் ஆசையைக் குறிக்கும் குணம்.
- தமோகுணம் (Tāmasa Guṇa) – அறியாமை, சோம்பல் மற்றும் இருளைக் குறிக்கும் குணம்.
- மத்யான்ஹபூஜை (Madhyāhnha Pūjā) – நண்பகலில் இறைவனுக்குச் செய்யப்படும் பூசனை.
- மிச்ரபுஷ்பம் (Miśra Puṣpa) – இரண்டு குணங்கள் கலந்துள்ள மலர்வகை.
श्वेत वर्ण पुष्पों के प्रकार
शैवागमों के अनुसार, श्वेत वर्ण के पुष्प सात्विक गुणयुक्त, लाल वर्ण के पुष्प राजस गुणयुक्त, नीले वर्ण के पुष्प (नीलोत्पल को छोड़कर) तामस गुणयुक्त तथा पीले वर्ण के पुष्प सात्विक और राजस दोनों गुणों के मिश्रण वाले (मिश्र पुष्प) माने गए हैं। पूजा योग्य पुष्पों की पहचान सुगमता से करने हेतु, यहाँ मूलागमों के अनुसार वर्ण-आधारित वर्गीकरण प्रस्तुत है।
मूलागम (पूर्वकामिकागम) का प्रमाण:
श्वेतपद्मं च पुन्नागं शङ्खपुष्पं च मल्लिका ।
नन्द्यावर्तं सिरियावर्तं मन्दारं बहुकर्णिका ॥
द्विकर्णी कुरवं जाती लक्ष्मीश्च वकुलं तथा ।
श्वेतार्कं मालती द्रोणं अतसी श्वेतलोध्रकम् ॥
विषका शीशकुसुमं भद्रा च महती च सा ।
व्याघ्री चम्पकपुष्पं च करवीरं अशोकजम् ॥
हालिका शतपत्रं च उत्तमं कुशपुष्पकम् ।
एतानि श्वेतपुष्पाणि मुख्यामुख्यत्व भाञ्जि हि ॥
— पूर्वकामिकागमम्
कामिकागम में २९ प्रकार के श्वेत पुष्पों का संकलन किया गया है। वे हैं:
- श्वेत कमल (Śvetapadma)
- पुन्नाग (Punnāga)
- शंखपुष्प / अपराजिता (Śaṅkhapuṣpa)
- मल्लिका (Mallikā)
- नन्द्यावर्त / चांदनी (Nandyāvarta)
- सिरियावर्त / बहु-स्तरीय चांदनी (Siriyāvarta)
- श्वेत मंदार (Mandāra)
- बहुकर्णिका / गेंद-सेवती प्रजाति (Bahukarṇikā)
- द्विकर्णी / दो पत्तियों वाला कमल (Dvikarṇī)
- कुरव / मेहंदी का फूल (Kurava)
- जाही / चमेली (Jātī)
- लक्ष्मी / बिल्व पुष्प (Lakṣmī)
- बकुल / मौलसिरी (Bakula)
- श्वेत अर्क / मदार (Śvetārka)
- मालती / कुंडुमल्ली (Mālatī)
- द्रोण / द्रोणपुष्पी (Droṇa)
- अतसी / कांस (Atasī)
- श्वेत लोध्र (Śvetalodhra)
- विषका / वृक्ष-कनेर (Viṣakā)
- सीसक / शीशम का फूल (Śīṣakusuma)
- भद्रा / गोरखमुंडी (Bhadrā)
- महती (Mahatī)
- व्याघ्री (Vyāghrī)
- चंपक / सफेद चंपा (Campaka)
- करवीर / सफेद कनेर (Karavīra)
- अशोक (Aśoka)
- हालिका (Hālikā)
- शतपत्र (Śatapatra)
- कुशपुष्प (Kuśapuṣpa)
इनमें से कुछ प्रजातियाँ तथा श्वेत गोकर्णी, गिरिकर्णिका आदि अन्य प्रकार अन्य आगम ग्रंथों में वर्णित हैं। आगमों के अनुसार श्वेत पुष्प मध्याह्न पूजा के लिए अत्यंत उत्तम माने गए हैं।
— श्रीशिव अरुलनन्दि / सोमशेखर शिवाचार्य द्वारा संकलित पुष्पार्चनाविधि से उद्धृत।
शब्दावली
- सात्विकगुण (Sātvika Guṇa) – पवित्रता, शांति और ज्ञान का प्रतीक गुण।
- मध्याह्नपूजा (Madhyāhnha Pūjā) – दोपहर के समय की जाने वाली शिव पूजा।
- मिश्रपुष्प (Miśra Puṣpa) – सात्विक और राजस गुणों के सम्मिश्रण वाले फूल।
- पूर्वागम (Pūrvāgama) – शैवागमों का प्राथमिक प्रमाणिक भाग।
Types of White Flowers
Śaivāgamas state that white flowers belong to Sātvika Guṇa, red flowers to Rājasa Guṇa, blue flowers (excluding Nīlotpala) to Tāmasa Guṇa, and yellow flowers are classified as Miśra Puṣpas (blended Sātvika-Rājasa qualities). To easily identify suitable flowers for worship, we categorize them based on color as prescribed in the primary Agamas.
Source Text from Primary Agama (Pūrva Kāmikāgama):
“Śvetapadmaṁ ca punnāgaṁ śaṅkhapuṣpaṁ ca mallikā .
Nandyāvartaṁ siriyāvartaṁ mandāraṁ bahukarṇikā ..
Dvikarṇī kuravaṁ jātī lakṣmīśca vakulaṁ tathā .
Śvetārkaṁ mālatī droṇaṁ atasī śvetalodhrakam ..
Viṣakā śīśakusumaṁ bhadrā ca mahatī ca sā .
Vyāghrī campakapuṣpaṁ ca karavīraṁ aśokajam ..
Hālikā śatapatraṁ ca uttamaṁ kuśapuṣpakam .
Etāni śvetapuṣpāṇi mukhyāmukhyatva bhāñji hi ..”
— Pūrvakāmikāgamam
Thus, Kāmikāgama compiles 29 types of white flowers. They are:
- White Lotus (Śvetapadma)
- Punnaga (Punnāga)
- Conch Flower / Butterfly Pea (Śaṅkhapuṣpa)
- Jasmine (Mallikā)
- Crape Jasmine (Nandyāvarta)
- Multi-layered Crape Jasmine (Siriyāvarta)
- White Mandara (Mandāra)
- Multi-petaled Chrysanthemum (Bahukarṇikā)
- Two-leaf Lotus (Dvikarṇī)
- Henna Flower (Kurava)
- Spanish Jasmine (Jātī)
- Bael Flower (Lakṣmī)
- Bullet Wood Flower (Bakula)
- White Calotropis (Śvetārka)
- Star Jasmine (Mālatī)
- White Leucas / Thumbai (Droṇa)
- Reed Flower (Atasī)
- White Symplocos (Śvetalodhra)
- Tree Oleander (Viṣakā)
- Lead Flower (Śīṣakusuma)
- Bhadra Flower (Bhadrā)
- Mahati (Mahatī)
- Vyaghri (Vyāghrī)
- White Champak (Campaka)
- White Oleander (Karavīra)
- Ashoka (Aśoka)
- Halika (Hālikā)
- Hundred-petaled Flower (Śatapatra)
- Sacred Grass Flower (Kuśapuṣpa)
Some of these varieties and others like White Clitoria (Girikarnika) are detailed in other Agamic scriptures. The Agamas prescribe white flowers as most suitable for Midday Worship (Madhyāhnha Pūjā).
— Excerpted from Puṣpārcanā Vidhi compiled by Civaśrī Somasekhara Sivachariyar.
Glossary
- Satvika Guna – The quality of purity, harmony, and spiritual illumination.
- Madhyahnha Puja – The ritual worship offered during midday hours.
- Misra Puspa – Flowers possessing mixed qualitative attributes (Sattva + Rajas).
- Purva Kamikagama – The fundamental primary treatise of the 28 Mūlāgamas.
Types de Fleurs Blanches
Les Śaivāgamas déclarent que les fleurs blanches appartiennent au Sātvika Guṇa, les fleurs rouges au Rājasa Guṇa, les fleurs bleues (à l’exception du Nīlotpala) au Tāmasa Guṇa, et les fleurs jaunes sont des Miśra Puṣpas (mélange de qualités Sātvika-Rājasa). Pour identifier facilement les fleurs appropriées pour le culte, nous les classons par couleur selon les Agamas originaux.
Texte Source (Pūrva Kāmikāgama) :
“Śvetapadmaṁ ca punnāgaṁ śaṅkhapuṣpaṁ ca mallikā .
Nandyāvartaṁ siriyāvartaṁ mandāraṁ bahukarṇikā ..
Dvikarṇī kuravaṁ jātī lakṣmīśca vakulaṁ tathā .
Śvetārkaṁ mālatī droṇaṁ atasī śvetalodhrakam ..
Viṣakā śīśakusumaṁ bhadrā ca mahatī ca sā .
Vyāghrī campakapuṣpaṁ ca karavīraṁ aśokajam ..
Hālikā śatapatraṁ ca uttamaṁ kuśapuṣpakam .
Etāni śvetapuṣpāṇi mukhyāmukhyatva bhāñji hi ..”
— Pūrvakāmikāgamam
Ainsi, le Kāmikāgama rassemble 29 variétés de fleurs blanches. Ce sont :
- Lotus blanc (Śvetapadma)
- Punnaga (Punnāga)
- Fleur de conque / Pois bleu blanc (Śaṅkhapuṣpa)
- Jasmin (Mallikā)
- Jasmin de crêpe (Nandyāvarta)
- Jasmin de crêpe à fleurs doubles (Siriyāvarta)
- Mandara blanc (Mandāra)
- Chrysanthème à multiples pétales (Bahukarṇikā)
- Lotus à deux feuilles (Dvikarṇī)
- Fleur de henné (Kurava)
- Jasmin d’Espagne (Jātī)
- Fleur de Bael / Vilvam (Lakṣmī)
- Fleur de Bakula (Bakula)
- Calotropis blanc (Śvetārka)
- Jasmin étoilé (Mālatī)
- Leucas blanc / Thumbai (Droṇa)
- Fleur de roseau (Atasī)
- Symplocos blanc (Śvetalodhra)
- Laurier-rose arbre (Viṣakā)
- Fleur de plomb (Śīṣakusuma)
- Fleur de Bhadra (Bhadrā)
- Mahati (Mahatī)
- Vyaghri (Vyāghrī)
- Champak blanc (Campaka)
- Laurier-rose blanc (Karavīra)
- Ashoka (Aśoka)
- Halika (Hālikā)
- Fleur à cent pétales (Śatapatra)
- Fleur d’herbe Kusa (Kuśapuṣpa)
Ces fleurs et d’autres espèces comme la Clitoria blanche sont mentionnées dans d’autres traités Agamiques. Les Agamas recommandent les fleurs blanches pour l’adoration de midi (Madhyāhnha Pūjā).
— Extrait du Puṣpārcanā Vidhi compilé par Civaśrī Somasekhara Sivachariyar.
Glossaire
- Sātvika Guṇa – Qualité de pureté, de sérénité et d’harmonie.
- Madhyāhnha Pūjā – Culte rituel exécuté à la mi-journée.
- Miśra Puṣpa – Fleurs aux qualités mélangées (Sattva et Rajas).
- Pūrva Kāmikāgama – Le traité primaire fondamental des 28 Mūlāgamas.
“Śvetapadmaṁ ca punnāgaṁ śaṅkhapuṣpaṁ ca mallikā .
Nandyāvartaṁ siriyāvartaṁ mandāraṁ bahukarṇikā ..
Dvikarṇī kuravaṁ jātī lakṣmīśca vakulaṁ tathā .
Śvetārkaṁ mālatī droṇaṁ atasī śvetalodhrakam ..
Viṣakā śīśakusumaṁ bhadrā ca mahatī ca sā .
Vyāghrī campakapuṣpaṁ ca karavīraṁ aśokajam ..
Hālikā śatapatraṁ ca uttamaṁ kuśapuṣpakam .
Etāni śvetapuṣpāṇi mukhyāmukhyatva bhāñji hi ..”
— Pūrvakāmikāgamam
Glosario
- Sātvika Guṇa – Cualidad de pureza, paz y luz espiritual.
- Madhyāhnha Pūjā – Adoración ritual realizada al mediodía.
- Miśra Puṣpa – Flores con atributos cualitativos mixtos (Sattva + Rajas).
- Pūrva Kāmikāgama – El tratado primario fundamental de los 28 Mūlāgamas.
/
